Pārdomu mirklim ļāvās bērni un pieaugušie Līvu pamatskolā.
Visas Latvijas skolas vakar bija aicinātas iedegt sveci un simboliskā akcijā pieminēt traģisko atgadījumu, kas notika ar 13 gadus veco Justīni Legzdiņu, kā arī domāt par visiem bērniem, kuri gājuši bojā līdzīgos traģiskos un vardarbīgos gadījumos.
“Esam dzirdējuši, ka katru dienu Latvijā pazūd trīs bērni, tas ir prātam neticams skaitlis. Protams, lielākā daļa bērnu atgriežas mājās, jo prom devušies tāpēc, ka sastrīdējušies ar vecākiem vai draugiem, taču daudzi arī nepārnāk. Justīnes vārds ļoti ilgi skanēs sirdīs,” skolēnus uzrunāja Līvu pamatskolas direktore Antra Gabranova. Līvu pamatskolā skats uz notikušo ir pavisam skaudrs, jo aprīlī, kad mazo Justīni Inčukalna apkārtnē meklēja zemessargi, policija un citi speciālisti, palīgā tika aicināti arī Latvijas Sarkanā Krusta (SK) biedri. Vairāki SK Vaives operatīvās vienības dalībnieki arī lietainajā dienā izstaigāja pļavas un mežu, toreiz neko būtisku neizdevās atrast.
“Mums bija mērķis palīdzēt. Tieši es atradu pāris drēbītes, vēlāk noskaidrojās, ka tie bija neveiksmīgi pierādījumi. Mūsu kolēģis atrada arī svaigos rakumus pārmeklējamā teritorijā, bet tajā vietā bija apglabāts suns. Emociju bija ļoti daudz. Pirmoreiz nācās meklēt kāda bērna mirstīgās atliekas,” atcerējās Līvu pamatskolas skolotāja, SK Vaives operatīvās vienības dalībniece Ilze Krēsliņa, kura kopā ar kolēģiem spriež, ka, iespējams, operatīvā meklēšana tika sākta par daudz novēloti. Pēc Justīnes pazušanas bija pagājusi gandrīz nedēļa.
“Mēs mākam darīt šo darbu un varam sniegt arī pirmo palīdzību cietušajiem. Valstī par maz rēķinās ar brīvprātīgajiem,” sacīja Uģis Barons, kurš arī bija piedalījies Justīnes meklēšanā, un piebilda, ka no notikušā noteikti daudz mācīsies -arī institūcijas, ministrijas, kuras tagad daudz spriež, kā kontrolēt bijušo ieslodzīto gaitas un uzrunāt skolas un vecākus, lai daudz vairāk par bērnu drošību spriež ģimenēs.
“Mēs jau domājam, ka ar mums nekas nenotiks,” sacīja skolniece Eva Runce, bet tajā pašā laikā meitene atzina, ka ļoti apdomīgi attiecas pret svešu mašīnu apstādināšanu ceļmalā, lai nokļūtu no Krīviem Cēsīs vai uz savu dzīvesvietu Taurenes pagastā.
“Stopēju ļoti reti un viena nekad! Patiesībā ir bailes,” tā Eva. Arī “Druvas” aptaujātie puiši minēja, ka stopēšana ir interesanta tikai tad, ja svešā mašīnā var iekāpt divatā, trijatā.
“Mašīnas jau apstājas reti. Pārsvarā paņem gados vecāki cilvēki. Man nekad nav gadījies nekas bīstams. Arī draugu lokā nekā tāda nezinu, bet tas, kas noticis ar Justīni, ir baisi,” tā Klāvs Eizengrauds. Tajā pat laikā puiši skolas vadībai un audzinātājiem neslēpj, ka iepriekš daudzas runas par drošību laistas pār galvu. Nepiedomājot parakstītas instrukcijas par ugunsdrošību un ledus bīstamību, bet tagad izskanējušie brīdinājumi un sāpīgie notikumi tomēr liekot aizdomāties par to, ka no nelaimēm vispirms sevi vari pasargāt pats, rīkojoties apdomīgāk.
Piemiņas svecītes vakar tika iedegtas arī citās mūsu pilsētas un rajona mācību iestādēs. Tajā pat laikā Cēsu rajona policijas pārvaldes darbinieki vai ik dienas meklē kādu bērnu, kurš atrodas nezināmā prombūtnē. Pašlaik meklēšanā ir četri bērni, kuri aizgājuši no sociālās aprūpes iestādēm.
Komentāri