Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Trīs skaistumkopšanas “vaļi”

Druva
23:00
28.05.2007
5

Līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu cilvēki vēlas arvien kvalitatīvākas preces un pakalpojumus. Arī skaistumkopšanas jomā. Varbūt šķiet, ka Cēsīs šī niša jau piepildīta, tomēr izrādās, ka arvien iespējams atrast ko jaunu un nebijušu.

Uz visu banku

Pirmo nedēļu Cēsīs aizvadījis salons „Siluets”, kura piedāvā visplašāko pakalpojumu klāstu ķermeņa kosmētisko problēmu risināšanā. Salona īpašniece, sporta medicīnas speciāliste Aiva Parandjuka strādājusi par aerobikas treneri, līdz pirms diviem gadiem sapratusi, ka skaistumkopšanā nepieciešamas jaunas vēsmas un, galvenais, modernas tehnoloģijas, jo pasaulē šī ir niša, kurā lielus līdzekļus iegulda inovācijās.

“Strādājot par aerobikas treneri, nācās uzklausīt cilvēkus, kuri stāstīja, ka nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, veselīgi ēdot, bet situācija neuzlabojoties tā, kā gribētu. Sapratu, ka vajadzīgs šis trešais valis – modernās tehnoloģijas. Nolēmu, ka jāspecializējas konkrētās jomās. Gāju uz visu banku, ņemot jaunāko un labāko, ko piedāvā. Nav jēgas ienākt tirgū ar to, kas citiem jau ir. Iedrošināja arī tas, ka sievietes arvien vairāk cenšas sevi kopt, pieprasījums pēc kvalitatīviem pakalpojumiem ir lielāks nekā piedāvājums.”

Ķermeņa kopšana balstīta uz medicīniskām atziņām. Iegādātas trīs itāļu firmas „Cerri” iekārtas, ar kurām varot panākt brīnumu lietas, ja vien zina, kas klientam nepieciešams. Īpašniece sadarbojas ar „Veselības centru 4”.

„Kamēr pati nebiju tam izgājusi cauri, domāju, ka visu var sasniegt saviem spēkiem – kustoties, pareizi ēdot, pirtī izsviedrējoties. Tagad esamu sapratusi, ka jāpieņem tas jaunais, kas pasaulē šajā jomā izgudrots. Nevaram dzīvot zaru būdā un domāt, ka viss notiek pareizi,” uzsver A.Parandjuka.

Cēsis ir tikai piektā pilsēta Latvijā, kurā ir aparatūra, kas paredzēta tieši ķermeņa estētisko problēmu risināšanai. Tiesa, pilnvērtīgai rezultāta iegūšanai vajadzīgi arī abi pirmie vaļi – fiziskās aktivitātes un pareizs, veselīgs uzturs.

Katram sava programma

Kā jau moderno tehnoloģiju laikmetā, arī skaistumkopšana nav iedomājama bez datora palīdzības. Katram pacientam izstrādā individuālu programmu, bet, lai to izdarītu, nepieciešama diagnostika, ko ļoti precīzi paveiks dators.

„Diagnostikā iegūstam visaptverošu informāciju – kuras ir ķermeņa problēmzonas, norādīts rezultāts, kāds jāsasniedz. Dators piedāvā, kā to panākt un kā sasniegto uzturēt – vingrojumu, uztura plānu. Svarīgi piebilst, ka katram klientam tiek sagatavota individuāla, tikai viņam atbilstoša programma, nevis pēc principa – ņemam šo, varbūt derēs.

Diagnostika parāda, cik liels ir kaulu svars, cik – muskuļu, cik – taukaudu,” skaidro A.Parandjuka, piebilstot, ka tie, kuri negrib tūlīt veikt diagnostiku, var sākumam atrast vienkāršāku risinājumu.

Kad informācija iegūta, var doties uz procedūru telpu, kur klientus gaida trīs modernas „Cerri” iekārtas. A.Parandjuka saka, ka ar divām klientu var uztaisīt skaistu, bet trešā uztur sasniegto, proti, ar to no ķermeņa izvada šlakvielas.

„Šī limfodrenāžas iekārta unikāla ar to, ka Latvijā tā ir pirmā, kas iedarbojas uz visu ķermeni. Tā ir mainīgā gaisa spiediena masāža, ar kuras palīdzību no organisma izvada šlakvielas. Līdz šim bija tikai zābaki, kas iedarbojās uz kājām, tagad tā ir visam ķermenim – rokām, viduklim, kājām, kas ir ļoti svarīgi. Iekārta paredzēta arī celulīta ārstēšanai,” stāsta A.Parandjuka. Moderno tehnoloģiju laiks

Par „Cerri” iespējām salona īpašniece var stāstīt daudz interesanta, pat man, vīrietim, kurš vēl neizmanto skaistumkopšanas salonu pakalpojumus, tas likās interesanti un noderīgi.

“Pašlaik aparātu tehnoloģijas uzskata par visspēcīgāko problēmu risinātāju, jo apvienojas vairāki faktori – strāva, gaisma, skaņas svārstības – iedarbojas ļoti spēcīgi un risina problēmu ļoti dziļā audu līmenī, līdz ar to ātrāk iegūstams vēlamais, patērēts mazāk laika. Tāpat ir svarīgi zināt, ka ar tehnoloģiskām metodēm vairākas estētiskās problēmas var risināt vienā laikā,” skaidro A.Parandjuka.

Attīstoties šai biznesa nišai, mainās arī akcenti, un tagad lielāks uzsvars tiek likts uz individuālu darbu ar konkrētu cilvēku, veltot uzmanību tieši viņam.

„Man vajag rezultātu, lai apzinātos, ka strādāju pēc sirdsapziņas, kā arī, lai klients būtu gandarīts par sasniegto. Jācīnās ar cilvēku inertumu, jo viņi gatavi samaksāt par procedūrām, bet negrib kustēties. Tāpēc par savu misiju uzskatu iekustināt viņus. Lai kaut nedaudz pastaigā kājām. Ejot un pareizi elpojot, cilvēks var sev ļoti daudz laba izdarīt, tā jau ir daļa no panākumiem,” saka A.Parandjuka.

Skaistumkopšanas bizness arī mazpilsētās kļūst arvien profesionālāks, tajā ienāk speciālisti ar medicīniskajām zināšanām. Tiesa, A.Parandjuka saka, ka viņa uzsvaru neliek uz vārdu “medicīna”, bet “skaistumkopšana”, jo palīdz kopt ķermeņa neestētiskās vietas: „Šajā jomā biznesu nevar taisīt tikai tāpēc, ka gribas to darīt. Jābūt zināšanām par cilvēka ķermeni, lai, paskatoties uz to, varu nolasīt problēmas, saskatīt iespējamo risinājumu. Saliekot kopā zināšanas par kustībām un pareizu ēšanu ar “Cerri” iekārtu iespējām, var panākt teicamu rezultātu. Divus gadus esmu gājusi šajā virzienā, esmu gatava turpināt. Ir arī vēl dažas labas ieceres, ko klientiem piedāvāt nākotnē.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
103

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi