Straupes pagasta „Mārkulīčos” šodien noslēdzas pirmā Latvijas mēroga jauno mednieku nometne.
Nometnē, kurai dots simbolisks nosaukums „Vanaga acs”, piedalījās 36 dalībnieki vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Cēsu rajonu pārstāvēja 12 bērni. Straupes mednieku biedrības „Mārkulīči” medniece un nometnes projekta koordinatore Rudīte Vasile skaidroja, ka „izglītojošās nometnes pamatdoma ir veidot jauniešos jaunu attieksmi pret mežu un medībām” .
Straupes mednieku biedrības „Mārkulīči” valdes priekšsēdētājs Vilnis Jaunzems ir nometnes idejas autors un tās galvenais rīkotājs. „Doma virmoja gaisā jau trīs gadus. Taču šogad parādījās iespēja pretendēt uz Medību saimniecības attīstības fonda naudu,” stāstīja V. Jaunzems. Finansiālu atbalstu nometnes rīkošanā sniegusi arī Latvijas Mednieku asociācija un Straupes pagasta padome.
R.Vasile atzīst, ka svarīgākais ir nākamo mednieku audzināšanas jautājums – tas, ar kādu attieksmi cilvēks dodas mežā. „Mēs ar šīs nometnes palīdzību gribam attīstīt topošajos medniekos ne tikai labas šaušanas iemaņas, bet arī zināšanas par to, kāda ir mednieka sūtība mežā. Tā nav izklaide, bet gan dabas kopšana,” skaidroja R.Vasile.
Nometnē ar pusaudžiem strādājuši 14 mednieku vidū atzīti profesionāļi. Viņi vadīja nodarbības putnu pazīšanā, šautriņu un vikingu cirvja mešanā, šaušanā ar loku, šaujamcauruli, kaķeni un pneimatisko šauteni. Tika demonstrēta arī šaušana pa skrejošiem un lidojošiem mērķiem. Tāpat nometnes dalībnieki apguva tūrisma elementus: virvju siešanu un pārvietošanos pa tām.
Loka šaušanas speciālists un laikraksta „Jakts” redaktors Jānis Kļaviņš teica, ka viņu pārsteidzot bērnu labās šaušanas iemaņas. J. Kļaviņš ir viens no tiem medību entuziastiem, kurš gatavs panākt, lai Latvijā ļautu medīt ar lokiem, kas citviet Eiropā ir ierasta lieta. Viņš uzskata, ka šaušana ar loku kā jauna medību tehnika Latvijā ļautu ātrāk iesaistīt jauniešus medību dzīvē. V.Jaunzems atbalsta J.Kļaviņa ideju, prognozējot, ka atļauja medībām ar loku tiks dota tikai tad, kad sabiedrība būs godprātīgāka un malumedniecības draudi būs minimāli.
Viesītē dzīvojošais nometnes dalībnieks Aivars Misiņš atzina, ka medniekam svarīgākais ir zināt, uz ko šauj, tāpat būtiska esot orientēšanās spēja mežā un liela pacietība.
Raivis Rumaks, 17 gadus vecs kārsavietis, medībās līdzi krusttēvam gājis kopš desmit gadu vecuma. Puisis uz nometni braucis ar mērķi iemācīties ko jaunu un iegūt labākas iemaņas medību tehnikā. R.Rumaks atzīst, ka viņu saista azarts un adrenalīns, kas gūstams pašā medību procesā.
Vecpiebaldzēns Jānis Gruelis atklāja, ka tēvam līdzi medībās devies kopš 13 gadu vecuma, un šī nodarbe viņam iepatikusies. Nometnē cer gūt noderīgas zināšanas turpmākām medību gaitām. Viņam te interesantas šķitušas apmācības pīļu ligzdu veidošanā.
Lai arī pastāv priekšstats, ka medības ir vīru lieta, nometnes dalībnieku vidū ir deviņas meitenes. 13 gadus vecā valmieriete Velta Kušķe stāstīja, ka šis ir bijis pirmais gads, kad tēvs viņu ņēmis līdzi medībās. Meitene nešaubījās teikdama, ka medības kļūs par viņas vaļasprieku. Savukārt Madara Brauere no Ķekavas pagasta akcentēja iespēju pabūt dabā, kā arī mednieku kolektīvam raksturīgās draudzīgās attiecības un labvēlīgo gaisotni, kas viņai šķiet tās vērtības, kuru dēļ ir vērts doties medībās.
Komentāri