Pierasts, ka papagaiļus mājās galvenokārt tur pilsētas iedzīvotāji, lai jaunceltņu klinšu iežogojumā tuvotos dabai. Bet atklājās arī, ka īstā lauku sētā šiem dienvidu putniem var atrast nozīmīgu vietu.
Gunai Bērzkalnei no „Kalnbērziem” labi noformētā, lielā, skaistā būrī uz ritenīšiem dzīvo divi korellas papagaiļi jeb mazie Austrālijas kakadū. Guna stāsta, ka korellas puika Bobijs mākot šo to pateikt cilvēku valodā. Piemēram, pats sev saka: „Čau, Bobij”, nevarot arī aizmirst savas mirušās draudzenes Čiepas vārdu, ko bieži atkārto.
Bērzkalnu ģimenē papagaiļi nonākuši nejauši. No draugiem, kuri dzīves maiņas dēļ putnus vairs nevarējuši paturēt. „Mums mājās ienāca dzeltenā Čiepa. Mēs viņai nopirkām draugu Bobiju, bet Čiepa diemžēl drīz nomira,” ar skumjām atceras Guna. Tagad Bobijam ir cita līgava, bet, kā atzīst Guna, tai, inkubatora putnam, nav pārāk laba veselība.
“Agrāk, kad vēl dzīvojām pie mammas, mājā nebija neviena dzīvnieciņa, tādēļ labprāt piekritām korellu pieņemt,” saka Guna. Viņa atceras, ka reiz Bobijs izsprucis pa logu, mitinājies Auciema apkārtnē, kur vārnas to trenkājušas. Tomēr izdevās putnu atvilināt atpakaļ. “Mēs dzirdējām, kā Bobijs lido un nepārtraukti kliedz. Tā draudzeni ielikām mazā būrītī un iznesām pagalmā, līdz abi sasaucās un Bobijs atgriezās. Putns uzlidoja uz būra, un tad mēs to ienesām atpakaļ istabā. Paveicās, jo esmu dzirdējusi, ka izlidojušus papagaiļus reti kad iespējams atgūt,” atceras Guna. Bobijs pie cilvēka nākot tikai tad, ja, izlaists no būra, redz, ka cilvēki sēž pie galda un pusdieno, kā saka – pie pilna galda draugu daudz. Tad Bobijs uzlido uz pleca un barību cenšas izņemt no mutes. Papagailis ir tik gudrs, ka ievērojis – svētdienu rītos saimnieki cep omleti. Tad tiek darīts viss – runāts un dziedāts, lai tikai tiktu ārā no būra. Guna gan atzīst, ka putni nav viņas aizraušanās, tāpēc spārnoto draugu saimi diez vai palielinās: “Uzskatu, ka, putnus turot būros, jābūt pārim, jo kontakts ar cilvēku iznāk varbūt pāris reižu dienā.” Pie savām korellām Guna ir pieradusi. Kaut arī putniem sagādāts grezns, milzīgs būris, tie dabū izlidoties katru dienu. Gunas dēls Reinis ar putniem ir labos draugos, un nevienam nav noslēpums, ka bērnam jāaug kopā ar dzīvo radību, jāsarod ar to, jāprot novērtēt tās unikālās mācības, jo citādi dvēselē paliek neaizpildīta vieta.
Komentāri