Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Viss vietējo varasvīru rokās

Druva
23:00
26.07.2007
15

Rajona padome ir apkopojusi informāciju, kuru pašvaldības aizsūtījušas arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Pašvaldību domas par nākotni būtiski atšķiras no tām, ko piedāvā ministrija 80 novadu variantā. Piedāvātais modelis izraisījis diskusijas un satraukumu, lai gan tas ir tikai ministrijas melnraksts. Tagad pašvaldības atkal formulējušas vēlmes, apzinājušas iespējas. “Un tā jau kuro reizi! Arī iedzīvotāji noguruši. Aicinājām izteikt viedokli par Cēsu novadu. Ja īpaši neuzrunāja, neviens neinteresējās,” “Druvai” atzina Taurenes pašvaldības vadītājs Jānis Vīlips.

Pašvaldību vadītājiem un deputātiem vēl atmiņā šoks, kad uzzināja, kas ar ko tiek savienots 167 novadu modelī. Kartes zīmētāji itin bieži izmantoja pašvaldību piebildes. Piemēram, lēmumam pierakstīts: “Ja notiek piespiedu apvienošana, varētu apvienoties ar kaimiņu pagastu.” Kartē tas parādījās kā pašvaldības lēmums. Par to, kā un kāpēc tapis 80 novadu modelis, kurā rajonā iezīmēti divi novadi, ziņu nav.

Pēdējā laikā izskanējuši pārmetumi rajona padomei, ka netiek domāts par rajona kā teritorijas tālāko attīstību, par to, kā reforma varētu ietekmēt. Diemžēl reforma un katras pašvaldības nākotne nav rajona padomes kompetencē. “Reformu veic vietējās pašvaldības, rajona padome nedrīkst iejaukties. Rajona padome – tie esam mēs, pagastu vadītāji – var vien apkopot viedokļus, bet ne ietekmēt lēmumus. Novelt uz rajona padomi to, ka nav skaidrs, kā reforma skars katru, nav pareizi,” uzsver rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un piebilst, ka “diemžēl ministrija neņem vērā to, ko pašvaldības lēmušas. Ministrija pasaka: “Lemiet, kā gribat, būs, kā teiksim.” Tiek arī atgādināts, ja ar varu liks kopā, katrs zaudēs 200 tūkstošus latu, labāk paņemt naudu, vismaz kaut kas. Domāju, ka tā gluži nav. Valstī tomēr ir demokrātija.”

167 novadu variantā paredzēts, ka Raiskuma pagasts veido novadu kopā ar Cēsīm. Tagad pašvaldības vadītājs pauž pārliecību, ka jāpaliek patstāvīgiem.

“Tā ir pārrunāta vēlme, palikt pašiem. Iespējas deputāti izanalizējuši. Baida lielais novads – pilsēta ar pievienotajām lauku teritorijām, kur būsim maza daļiņa. Neizslēdzam arī Pārgaujas novadu. Attīstības perspektīva kopā ar Stalbi un Straupi lielāka nekā Cēsu novadā. Lēmumu var pieņemt jebkurā brīdī, vērtēsim situācijas, “ tā pašvaldības vadītājs Hardijs Vents.

Savukārt Raunas pašvaldība patlaban ir neizpratnē. Pērn septembrī, atbilstoši prasībām uzzīmētajai novadu kartei, kurā Rauna ir atsevišķs novads, pagasta padome pieņēma lēmumu par novada izveidi. “Atbrauca ministrijas pārstāvji, pateica, ka pagastā ir viss, lai būtu novads. Dokumentus iesniedzām ministrijā, komisija izskatīja un atzina, ka atbilstam novadam. Apstiprināšanu virzīja uz Ministru kabinetu. Tajā brīdī mainījās valdība. Ministrija nav devusi oficiālu atbildi, ka mēs būtu kaut ko izdarījuši nepareizi, ka neatbilstam novada kritērijiem. Esmu vairākkārt interesējies, visi no atbildes izvairās,” “Druvai” pastāstīja Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un piebilda, ka pagastā izstrādāta attīstības stratēģija desmit gadiem.

Negaidot Eiropas naudu, sākts ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts.

Līdz gada beigām jāpagūst izstrādāt Cēsu novada veidošanas projektu. 12 pašvaldības šo darbu uzticējušas Cēsu domei, jo pašām trūkst speciālistu.

“Projekta izstrāde nenozīmē apvienoties. Tapa projekts par Taurenes, Skujenes, Dzērbenes un Kaives apvienošanos, bet neapvienojāmies. Tagad izpēti turpināsim citā virzienā. Pēc tam spriedīsim, kā rīkoties,” situāciju raksturo Skujenes pašvaldības vadītājs Jānis Sekste.

Lai gan lielas skaidrības par to, kur Piebalgā būs centri, īsti nav, Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs, rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Laimis Šāvējs atzīst, ka, pateicoties Piebalgas vārdam, šie pagasti varbūt ir mazliet pasargāti. “Zina taču, kas ir Piebalgas novads. Ar to nevar tik brīvi spēlēties. Pēdējā tikšanās reizē ar ministru sacīja, ka visos pagastos jābūt

pakalpojumu pieejamībai, bet tanī pašā laikā ne visur tos nodrošinās. Bet cilvēku aizvedīs tur, kur šis pakalpojums ir augstākā kvalitātē. Kā viss notiks, ko dos reforma? Atbildei jāliek daudzpunkte,” domās dalās L. Šāvējs un ir pārliecināts, ka pastāv viena problēma – nauda. “Ir pašvaldības, kuras attīstās, bet lielai daļai līdzekļu nepietiek. Bet ar 200 tūkstošiem latu lauku pašvaldību problēmas neatrisinās,” pārliecināts L.Šāvējs. Gan viņš, gan A.Neimanis min Norvēģijas pieredzi. “Bija pašvaldības, kuras nepievienojās, pastāv un attīstās vēl tagad. Tajās dzīvo gan trīs tūkstoši, gan tikai 750 iedzīvotāji. Tām ir arī starptautiska sadarbība. Problēmas būtība Latvijā ir tā, ka valsts nepietiekami piešķir naudu. Ja domā par reģionu attīstību, tad arī uzmanība jāpievērš tiem, nevis centru attīstībai, kuri to spēj paši,” domās dalās A.Neimanis un turpina: “Biju Apē, kur četras pašvaldības izveidoja novadu, runāju ar pašvaldības vadītāju. Novadā ir gandrīz pieci tūkstoši iedzīvotāju, tikpat, cik Priekuļu pagastā. Ape daudzkārt minēta kā veiksmīgs variants, bet mūs, kas jau esam tik lielas pašvaldības, kuras attīstās, kritizē.

Ja pagasti vienojas, lai sasniegtu konkrētus mērķus, saprotu. Mums daudz no tā, ko citi grib izdarīt, paveikts. Pie tam par to naudu, kas ir.”

Reformas pamatojumā atbildes patiesi atrast grūti. Taču cauri laužas tas, ka tā balstās uz parastu principu –

bagātie dalīsies ar trūcīgajiem. Tiesa gan, vai prātīgāk nebūtu, ka tie, kuri paši var, attīstās,

kuri nevar, iet kopā. Un viņiem arī būtu tā nauda jādod. Tādu ne viens vien saprot reģionu politiku. Bet izrādās, reformas tēviem cits skatījums – visi uz centru, uz pilsētu! Kur sāksies otrās šķiras ceļu remonts? No pilsētas. Attālākie gaidīs.

L.Šāvējs stāsta, ka visi ļoti cer uz Eiropas naudu, bet saņemšanas noteikumi sakārtoti nav. “Kad to teicām ministram, viņš atbildēja, lai runājot ar Eiropas lietu ministru. Bet, ja ministrs uzņemas atbildību par reformu, tad jāuzņemas arī par to, lai pašvaldības solīto saņemtu. Ja līdz novembrim neapstiprinās Kohēzijas fonda noteikumus, var iznākt, ka pašvaldības no jauna rīkos konkursus, saskaņos projektus vai arī 80 miljonus nesaņems. Tikko saņēmām Vides ministrijas brīdinājumu, lai drošības labad jau mēģinām pagarināt projektu termiņus,” stāsta L.Šāvējs. Un arī šis stāsts vistiešākajā veidā attiecas uz administratīvi teritoriālo reformu, kas taču vērsta uz lauku attīstītību. Arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pašvaldību kongresā uzsvēra, ka nedrīkst novadu robežas vilkt ar cirkuli. Jābūt kaut nedaudz loģikai un tikai pēc tam politikai. Katras pašvaldības iedzīvotājiem ir savas intereses, vēlmes. Nevar salīdzināt pilsētnieka, piepilsētnieka un laucinieka, kurš dzīvo 60 kilometrus no centra, kur lemj par naudas sadali, vajadzības.

Līdz gada beigām būs skaidrs, cik novadu rajonā būs. Pastāvēt par patstāvību, apvienoties – tas katras pašvaldības un… valdības ziņā. Rajona pašvaldību reformas ieceres

Viena pašvaldība – novads: * Amatas novads, * Priekuļu pagasts, * Raunas pagasts, * Raiskuma pagasts (oficiāla lēmuma nav)

Vecpiebalgas novadu pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām veidos Inešu un Vecpiebalgas pagasts.

Par Līgatnes novada veidošanu sarunas notiek starp pagastu un pilsētu. Lēmums vēl nav pieņemts.

Pēc 2009.gada vēlēšanām Jaunpiebalgas pagasts piekrīt apvienoties ar Zosēnu pagastu un izveidot Piebalgas novadu. Zosēnu pašvaldība pieņēmusi lēmumu par izpētes projekta izstrādi, apvienojoties ar Jaunpiebalgu. Abas pašvaldības Piebalgas novadā vēlētos arī Drustu pagastu.

Veidojot Cēsu novadu, Cēsu domei izstrādāt pašvaldību apvienošanās projektu deleģējis: * Liepas pagasts, * Zaubes pagasts, * Drustu pagasts, * Veselavas pagasts, * Kaives pagasts, * Mārsnēnu pagasts, * Dzērbenes pagasts, * Vaives pagasts, * Nītaures pagasts, * Taurenes pagasts, * Skujenes pagasts.

Cēsu dome par novada veidošanu lems augusta sēdē.

Ja novadi tiks veidoti piespiedu kārtā, tad Straupes pašvaldība kopā ar Raiskumu un Stalbi piekrīt veidot Pārgaujas novadu. Straupes pašvaldība arī neizslēdz iespēju apvienoties ar Cēsīm. Stalbes pagasts piekrīt Pārgaujas novada veidošanai, kurā ietilptu trīs pagasti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
28

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
66

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
84

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
155

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
148

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
26
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
39
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
40
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi