Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Žagars, kuram patīk provokācijas

Druva
23:00
27.07.2007
22

Šodien sākas Cēsu mākslas festivāls, lai četru nedēļu garumā dāvātu pilsētniekiem un viesiem brīnišķīgas mākslas pērles visdažādākajos žanros. Lielu darbu tā rīkošanā ieguldījis Cēsu Pils ģildes valdes priekšsēdētājs, Cēsu domes deputāts Juris Žagars, kurš ir arī viens no šī kultūras notikuma idejas autoriem. Tāpēc saprotami, ka aicinājām viņu uz sarunu. Tikāmies vecā Cēsu alus brūža teritorijā, kur notiks laikmetīgās mākslas izstāde. Sēdējām uz būvmateriālu kaudzes, ”Žagarkalna” strādnieki veica sagatavošanās darbus, Jurim ik pa laikam zvanīja telefons, bet pa vidu runājām par festivālu, biznesu un aktiera mākslu.

– Kā radās ideja par Cēsu festivāla rīkošanu?

– Varu to pateikt diezgan precīzi – pērn 800 gades svinībās. Rīgas ielā satiku Andri Mihaļovu (Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieku – J.G.) un teicu – fantastisks pasākums! Viņš ieteica domāt, kā to turpināt, es teicu – izdomāsim! Tā gaisā sāka virmot ideja par pasākumu, kas ilgtu nevis dienu vai divas , bet mēnesi. Sapratām, ja izdotos sarīkot vērienīgu mākslas festivālu, tas būtu grandiozi. Mums pievienojās ārkārtīgi jaudīga Rīgas grupa – mākslinieki, mūziķi, proti, Cēsu Pils ģildes dibinātāji, un ceļš uz festivālu sākās ar jaunu spēku. Pasākuma rīkotāji ir Cēsu dome un Pils ģilde. Īsti nevaru definēt, kas es esmu – cēsnieks vai rīdzinieks. Sevi pieskaitīt Cēsu domei vai Pils ģildei? Cenšos būt kā savienojošais punkts.

– Šis nav iecerēts kā vienreizējs, bet tradicionāls festivāls?

– Tas turpmāk būs katru gadu, kļūstot arvien piesātinātāks. Tas nenozīmē, ka pilsētas budžets sprāgs vai pušu, jo augstas kvalitātes festivālam viegli piesaistīt sponsorus. Šī gada galvenos atbalstītājus „SEB Unibanka”, Lattelecom”, arī „Kurši” un „Kolonna” es saucu par inteliģentiem sponsoriem, jo viņi prot novērtēt programmu. Man nav jāstāsta par cilvēku tūkstošiem, kuri apmeklēs pasākumu, pietiek parādīt programmu. Redzot, kāda bagātīga mākslas kolāža būs mēnesi, viņi to novērtē un ir gatavi ziedot. Gribu uzsvērt, ka šis nav lokāls pasākums pēc principa – paši pūta, paši dega! Šoreiz tas ir valsts mēroga festivāls, bet jau nākamgad mums ir ambīcijas iziet starptautiskajā arēnā.

Mums nebija jāizdomā divritenis, šis ir klasisks mākslas festivālu formāts Eiropā. Būtība vienkārša: neliela, skaista un vēsturiska pilsēta ar kultūras tradīcijām, gribētu teikt – inteliģenta pilsēta, netālu no metropoles. Cēsis tam atbilst pilnībā. Turklāt tai jābūt vietai, kurā festivāls ir centrālais mākslas notikums konkrētajā periodā. Piemēram, Rīgā šāds sarīkojums uz citu notikumu fona izšķīstu. Arī Eiropā līdzīgi festivāli notiek nelielās pilsētiņās, pat ciematos. Cilvēki jau iepriekš zina programmu, plāno savu braukšanu uz notikumu, dzīvo šajā vietā nedēļu, varbūt pat divas. Festivāla laikā tūristam te ir ko darīt, viņš brauc un bauda augstvērtīgu mākslu.

Manuprāt, šogad programma ir žilbinoša. Tā teicami kompilējas, jo daudzi pasākumi jau tāpat šajā laikā būtu norisinājušies. Mēs tos iekļāvām festivālā, pieliekot klāt vairākus pasākumus, tā veidojot lielisku profesionālās mākslas programmu no vizuālās mākslas līdz pat kino.

– Vai tā ir iespēja Cēsis padarīt vēl pazīstamākas?

– Jā. Un es nenoguris centīšos pierādīt, ka Cēsis pelnījušas būt par Latvijas kultūrtūrisma galvaspilsētu. Saku to bez pārspīlējuma, jo te ir fantastiska tūrisma infrastruktūra. Tā neuzskatu tikai es, kuram varētu pārmest lokālpatriotismu. Te braukuši konsultanti un speciālisti, kuri apgalvo tieši to pašu. Šogad bija divi pilsētplānotāji no Nīderlandes, kuri tieši nodarbojas ar kultūrtūrisma objektu plānošanu vēsturiskās pilsētās. Viņi teica, ka mūsu pilsēta ir neapšaubāma favorīte Latvijā. Viss ir kompakti, vienuviet. Festivāls būs tam labākais pierādījums.

Mums jāizmanto savas iespējas. Nepietiek tikai ar to, ka Cēsis ir sena pilsēta. Neesam ūnikums. Šādu viduslaiku pilsētu Eiropā ir daudz. Toties Cēsīm kāda īpaša un atšķirīga iezīme – te viss ir kopā: vecā pils, jaunā pils, vecpilsēta, tuvu arī zaļā zona ar Gauju un vēl kultūras potenciāls. Tas viss mums ļauj ierakstīt sevi Eiropas kultūras kartē.

– Kas vajadzīgs, lai to izdarītu?

– Pilsētnieki un pašvaldība, kas domā kulturāli. Par domes sastāvu varu to teikt. Viņi ir kultūru patērējoši cilvēki, viņiem nav jāskaidro šīs prioritātes. Arī pilsētnieki ir ļoti pretimnākoši un atbalstoši. Kultūru nevar izvērtēt naudā, bet nenoliedzami, ka visā pasaulē kultūra ekonomikā pienes arvien vairāk. Cilvēki arvien vairāk naudu tērē kultūrai, tas konstatēts arī pētījumā Latvijā. Tāpēc esam uz pareizās nots.

– Ja apmeklētāju būs mazāk nekā cerēts, nebūs sarūgtinājums?

– Nē, jo festivāls nav plānots kā masu tusiņš, kura laikā ielas slēgtas un satiksme apgrūtināta. Mums ir svarīgi četru nedēļu garumā noturēt kvalitāti. Ārpus Rīgas esam pirmie, kas uzdrošinājušies šādam festivālam. Esmu pārliecināts, ka mums izdosies.

– Vai festivāla gatavošana netraucē biznesam?

– Tas tagad nedaudz nolikts malā. Kempingā darbi notiek arī bez manis, toties tā sauktā ziemas brigāde strādā festivāla sagatavošanai, veic saimnieciskos darbus. Viegli ar viņiem darboties. Puiši pieraduši pie maniem mākslinieka gājieniem un gatavi klausīt arī citu mākslinieku vēlmēm.

– Un kā ar tavām aktiera gaitām? Pagājušajā sezonā esi palicis atmiņā televīzijas skatītājiem ar seriālu „Neprāta cena”. Bet dzirdēts, ka esi beidzis tajā filmēties.

– Jā. Seriālā nevar iekāpt, lai tūliņ pēc tam izkāptu. Ja paraksties uz šādu darbu, tas jāpabeidz. Man bija līgums, godīgi to izpildīju. Negribu turpināt, jo visam ir savas robežas. Pamēģināju, kas tas ir, man pietiek. Bez tam, neticu, ka tas var turpināties bezgalīgi. Jā, kādu laiku var noturēt līmeni, bet agri vai vēlu nāks kritums.

– Kāds bija gads teātrī?

– Ļoti smags. Izrāde „Pērs Gints nav mājās” mani izgrieza kā grīdas lupatu. Tas bija smags iestudējums ar sen nebijušu emociju amplitūdu. Biju tāds riktīgi sliktais, bez jebkādām atlaidēm. Kad izrāde beidzās, bija sajūta, ka esmu zaudējis daudz no sava svara. Līdztekus izrādei sākās darbs pie festivāla gatavošanas, tad vēl ziema sākās vēlu, arī tas bija kreņķis. Tāpēc sezona bija patiešām smaga.

– Kas aktierim svarīgāks – kritiķu atsauksmes, režisora novērtējums vai skatītāju atzinība?

– To nevar konkrēti pateikt. Neesmu no tiem aktieriem, kuri apgalvo, ka galvenais patikt publikai un vienalga, ko kritiķi saka. Man svarīgi, lai mans devums ir arī profesionāli novērtēts. Protams, ja kritiķu atsauksmes ir labas, bet skatītājiem nepatīk, darbs vienalga ir garām. Tas, vai patīk režisoram, ir svarīgi mēģinājumu procesā, bet ne gala rezultātā. Kā vecajā labajā anekdotē pa aktieri, kurš mēģina, nerunā pretī jaunajam režisoram, kas pat brīnās par paklausīgo aktieri. Bet pirmizrādē mākslinieks pēkšņi visu spēlē citādi. Režisors prasa, kas par lietu, uz ko aktieris atbild: „Paklausieties! Kad jūs strādājāt, es jums netraucēju, tagad netraucējiet man strādāt!”

– Izlasot teātra balvai “Spēlmaņu nakts” nominētos un savu vārdu tur neieraugot, nav neliels aizvainojums, ka neesi pamanīts?

– Nemelošu, protams, ir patīkamāk, ja tur esi. Tas tomēr ir augstākais profesionālais novērtējums Latvijā. Bet nav arī tā, ka par katru cenu jātiek tur iekšā. Jāsaprot, ka to nosaka ļoti daudzas sakritības. Vari nospēlēt lomu labi, bet nesakrīt kopējā izrādes noskaņa. Vai ir kāda cita luga, kur tā kompilācija ir daudz spēcīgāka. Patiesībā jau nevaru sūdzēties, esmu pietiekami daudz sevi redzējis tajās nominācijās.

Jāņem vērā arī tas, ka šī žūrijas komisija ir mazskaitlīga, ir samērā liela subjektīvisma piedeva. Ja būtu kā Oskarā, kur vērtē ļoti daudzi, būtu vēl lielāka rezonanse.

Patiesībā jau teātra sabiedrība Latvijā ir maza, un tas aktieru pirmais desmitnieks vien tur grozās. Kādam veicas vienā gadā, citam – nākamajā.

– Vai problēmas biznesā netraucē teātrī? Vai vari ikdienu atstāt pie teātra durvīm?

– Ja tā nebūtu, es nenodarbotos ar šo profesiju. Visas ikdienas problēmas jānoliek pie sliekšņa, tā ir visa jēga tai darbībai. Darot vienu, nedrīksti domāt par citu. Aktiera profesija nav pildāma ar kreiso kāju brīvajā laikā, tā ir profesija, ar kuru jānodarbojas regulāri.

– Kāds būtu piedāvājums, lai Juris Žagars teiktu – nē, tādā filmā nefilmēšos pat par labu honorāru.

– (pauze) Jāpadomā. Kļūstot vecākam, izstrādājas kaut kādi kvalitātes kritēriji. Piemēram, labāk neēdu vispār, nekā ēdu sliktu pārtiku. Labāk man ir viens pāris labu džinsu, nekā pieci sliktas kvalitātes. Tātad, negribētu filmēties lētā seriālā. Varbūt kāds gaida, ka teikšu – nekad nefilmēšos šausmenē vai erotiskā filmā! Jebkurš piedāvājums aktierim ir izaicinājums, žanri tik ļoti saplūst, ka nevar tā definēt, kas ir kas. Piemēram, Kventins Tarantino uztaisa tādu filmu, ka grūti saprast, vai tas ir lēts asiņu gabals, vai provokācija. Provokācijām esmu gatavs, man patīk provokācijas mākslā, pats esmu provocētājs.

– Sevi uzskati par pozitīvo vai negatīvo lomu tēlotāju?

– Zini, vienu brīdi tie pozitīvie kārtīgi apnika, tāpēc ar Pēru Gintu man bija vēlme sevi ierakt līdz ausīm negatīvajā. Cilvēks, kuram nekā nav svēta, varbūt viena, šaura balta svītriņa, kas palikusi pēc pasaules klejojumiem. Ir diezgan azartiski parakņāties zemapziņas dzīlēs. Reizēm tas ir krietni interesantāk, nekā spēlēt banālus mīlētājus.

– Bet stereotipus nav viegli lauzt.

– Protams, sejas panti uzliek nosacījumus. It sevišķi kino. Nevaru spēlēt to, kas absolūti neatbilst manam tipāžam.

– Arī turpmāk teātris būs tavas otrās mājas?

– Jā, vienmēr esmu teicis, ka mana pamatprofesija ir aktieris. Kamēr piedāvās lomas, strādāšu, bet ar varītēm nelauzīšos. Man tomēr ir bizness, tas dod brīvību, varu pateikt – nē, šo lomu negribu. Ja piekrītu, zinu, uz ko eju, kam tērēju laiku. Šim aspektam arvien vairāk pievēršu uzmanību, jo laiks mums dots ierobežotā daudzumā, tāpēc nedrīkst to izniekot tukšos projektos.

Šobrīd mans sirds darbs ir Cēsu mākslas festivāls, esmu tajā iededzies un laiku neskaitu. Ir tik interesanti producēt mākslas procesus. Kā mākslinieks saprotu citus māksliniekus, tāpēc varu visu salikt un menedžēt. Rezultāts rada gandarījumu un prieku.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
9

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
44

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
57

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
42

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
122

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
105

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
4
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi