Rudīte un Modris Kazerovski Skujenes pagasta “Druvās” kārtīgi saimnieko jau trešajā paaudzē. Lai gan saimniecība pārrakstīta Rudītei, īstā mājas saimniece esot Modra māte Alma Kazerovska, kura šeit dzīvo kopš dzimšanas.
Alma stāsta, ka viņas tēvam kā 1.Pasaules kara dalībniekam 1924. gadā te piešķirta zeme. Pēc gada pats savām rokām uzcēlis māju. Arī nosaukumu “Druvu” mājām devis viņš. “Īpašumā auga trīspadsmit lieli ozoli, tēvs gribēja likt mājvārdu “Ozolkalns”, bet kaimiņš pasteidzās pirmais. Tad izdomāja “Druvas”, lai nosaukums mudinātu strādāt un sēt viļņojošus labības laukus,” atceras saimniece Alma.
“Druvās” nu jau pierakstīta ceturtā paaudze – Rudītes un Modra dēli – 24 gadus jaunais Mārtiņš un deviņpadsmitgadīgais Jānis. “Vai viņi neaizies pasaulē, to nevar zināt. Bet mājas, kur dzimuši un auguši, vienaldzīgas puišiem nav. Domājam, ka dēli tēva mājas nepārdos, saglabās vismaz vasaras dzīvošanai,” stāsta Rudīte. Viņa ar Modri strādā algotu darbu, ko savieno ar saimniekošanu “Druvās”. Savulaik lopu bijis vairāk, šobrīd saimniecībā ir septiņas govis un pieci jaunlopi. “Kaut ko jau laukos vajag. Ar govīm iztikt var tīri labi, pienu nododam un pamazām čubinām uz priekšu. Taču tādas drošības sajūtas, kā agrāk, nav. Dēli darbos ļoti palīdz. Jaunākais ir mūsu spēks un balsts,” sarunā pie medus maizes un piena krūzes domās par šodienu un nākotni dalās Rudīte.
Pirms gadiem, mācoties lauksaimniecības grāmatvedību, Rudīte sev apsolījusi, ka nekad neņemšoties ar lopiem: “Tā jau dzīvē ir – nekad nesaki nekad! “Druvās” esmu jau 27 gadus. Uzsākot saimniekošanu, domāju – nu tik būs: sēsim, arsim, akmeņus ar kartupeļu groziem lasīsim, sienu krausim gubās. Par paveikto bija liels gandarījums. Šodien tā vairs nav. Viss notiek ar tehniku.”
Kazerovski saimniecību pilnveido, izmantojot Eiropas naudu. Darbi rit labi. Arī Eiropas projekti ir labs atbalsts, atzīst Rudīte.
Komentāri