Uguns liesmu mēlēs pagājušā gada 6. janvāra naktī pazuda Lukstiņu dzimtas mājas “Vecvīcēni”. Ugunsgrēka iemesls tā arī nevienam nav skaidri zināms.
“Vecvīcēnus” 1958. gadā cēlis Andas Lukstiņas tēvs, kad atgriezās no izsūtījuma Kazahstānā. Šai vietā dzimta dzīvojusi jau gadsimtu, bet ēkas savu laiku bija nokalpojušas, tēvs tās būvējis no jauna.
“Negribas to šausmīgo nakti atcerēties. Jādomā uz priekšu! Esam garā stipri, tādēļ nelaimei nepadevāmies,” stāsta mājas saimniece A.Lukstiņa. Šobrīd top jauna dzimtas māja, kurā ar prieku turpināšot dzīvot jaunā paaudze – dēli Juris un Kārlis, meitas Ieva un Anniņa, kurai rudenī būs divi gadi.
Pēc lielās nelaimes bija ieteikumi dzīvot tuvāk Cēsīm, kur mācās dēls, vai tuvāk Rīgai, jo no turienes nāk vīrs Juris. “Bet lielais puika teica, ka māju uzcelsim no jauna. Visiem būtu skumji braukt uz dzimto pusi skatīties krāsmatas. Tādēļ nolēmām, ka celsim māju, kur būsim visi kopā. Būs vieta, kur vienmēr satikties un atgriezties,” tā A.Lukstiņa. Cilvēki gan teikuši, ka uz vecās ēkas pamatiem nedrīkst celt jaunu māju, bet vieta pierasta, tādēļ, atjaunojot un paplašinot pamatus, jaunie “Vecvīcēni” būvēti turpat.
Anda Lukstiņa ir Kaives pamatskolas direktore. Savulaik pati absolvējusi šo skolu. 15 studiju un darba gadus aizvadījusi Rīgā, pēc tēva nāves atgriezusies dzimtajā vietā, sākot strādāt par vācu valodas skolotāju vietējā skolā.
Mājas saimniece stāsta, ka lauku apstākļiem viņa saņem samērā labu algu. Taču no tās māju uzcelt nav iespējams. Ģimene būvējas pašu spēkiem, palīgā nāk radi, draugi. Īpašumā ir mežs, Anda bankā kārto kredītu. Šobrīd Lukstiņiem sirdī mīt cerība, ka vēlā rudenī varēs atgriezties savā mājā un uzsākt jaunu dzīves posmu. Pusotru gadu ģimene dzīvo “Mālēs”, Andas vīra privatizētā mājā. Ir pašauri, jo tur mīt arī īrnieki, kurus Lukstiņi laukā nedzina. Visi draudzīgi dzīvo kopā.
A.Lukstiņa smaidot saka: “ Normālam cilvēkam rokas nolaistos, dūšas nepietiktu sākt visu no jauna, padomājot, cik būvniecība izmaksās. Mēs ar lielu apņēmību saglabājam dzimtas mājas, gribas, lai tās paliktu arī bērniem. Prieks un brīnums, cik tālu māja jau uzcelta,” gandarīta saimniece Anda.
Komentāri