Dzērbenē katlumājas un pagasta siltumtīklu rekonstrukciju plānots pabeigt oktobrī, bet bažas rada trūkstošie naudas līdzekļi.
SIA “Dzērbenes siltums” valdes priekšsēdētājs un Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Ķirķelis “Druvai” skaidro, ka pirmie darbi veikti jau 2005. gada vasarā, kad Eiropas Savienības atbalsta programmā, kas paredz atbalstu siltuma rekonstrukcijai, iesniegts projekts Dzērbenes pagasta padomes katlumājas pārbūvei.
“Izstrādājām projektu “Ciemata katlumājas, ārējo siltumtīklu un Dzērbenes vidusskolas iekšējās siltumsistēmas rekonstrukcija”. Taču jāatzīst, ka solītā mēneša vietā atbildi saņēmām tikai šī gada sākumā,” stāsta J.Ķirķelis un piebilst, ka tā rezultātā radušās vairākas problēmas.
“2005. gadā, gatavojot tehnisko projektu, kopējās izmaksas bija apmēram pusmiljonu lielas, taču šobrīd, ņemot vērā būvmateriālu sadārdzinājumu un darba algu kāpumu, projekta kopējās izmaksas sasniegušas jau pusotru miljonu latu. Esam tur, kur esam, tādu līdzekļu mums nav. Pagasta pašvaldība ir paņēmusi kredītu, kas sedz daļu izmaksu, taču saprotam, ka bez valsts finansējuma mums neiztikt,” saka SIA “Dzērbenes siltums” valdes priekšsēdētājs un atklāj, ka pagājušajā nedēļā vēstules nosūtītas gan Ministru prezidentam A. Kalvītim, gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.
J.Ķirķelis stāsta, ka katlumājas rekonstrukcija un siltumtīklu uzlabošana pagastā bijusi nepieciešamība.
“Iepriekš katlumājā mums bija seši Bratskas tipa apkures katli, kuri kalpoja jau kopš 1989. gada, kad šī katlumāja uzsāka darbu. Šie katli bija kurināmi ar oglēm, lai gan vēlāk tos pielāgojām kurināšanai ar malku. Taču jāatzīst, ka tas viss bija stipri neekonomiski. Pagastā apsildām teju desmit tūkstošus kvadrātmetru, gadā patērējām nepilnus trīs tūkstošus kubikmetru malkas. Jāpiebilst, ka veco siltumtīklu dēļ siltuma zudumi bija apmēram 20 procenti, taču jaunās trubas paredz, ka zudumi nedrīkst būt lielāki par diviem procentiem,” stāsta J.Ķirķelis un atklāj, ka šobrīd ir cerība pāriet uz kurināšanu ar šķeldu un skaidām.
“Paredzēts, ka jaunajā katlumājā būs viens moderns šķeldas katls, kuram būs automātiska šķeldas padeve. Otrs būs jauns malkas apkures katls,” stāsta
SIA “Dzērbenes siltums” valdes priekšsēdētājs un atklāj, ka pēc plāna katlumājas nodošana ekspluatācijā paredzēta oktobra vidū.
Satraukumu rada arī fakts, ka Dzērbenes vidusskolā šobrīd vēl norit iekšējās siltumssistēmas remontdarbi, bet 1. septembris tuvojas ar nepielūdzami lielu steigu.
“Dzīvosim, redzēsim. Ceru, ka visus darbus skolā paspēsim laikus. Šobrīd mācību iestādē strādā apmēram 30 strādnieki, bet paredzēts, ka tuvākajā laikā piepulcēsies vēl vismaz 20 meistari,” saka J.Ķirķelis un neslēpj bažas par trūkstošo naudas līdzekļu piesaistīšanu un iespējām laikus padarīt visus darbus.
“Vēl pie visa jāsameklē nākamajai ziemai kurināmais. Tikai traģēdija ir tā, ka šobrīd mēs nekur neko nevaram ne nokraut, ne nobērt, jo visapkārt ir sarakts, notiek darba process. Pie tam bažas rada arī
fakts, ka kurināmais šogad ir strauji sadārdzinājies. Bet no iepriekšējās sezonas ir uzkrājies pagasta iedzīvotāju parāds vairāk par 20 tūkstošiem latu. Un nemaksātāji nav vis pensionāri, bet zināmā mērā turīgi cilvēki,” domās dalās SIA “Dzērbenes siltums” valdes priekšsēdētājs un Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētājas vietnieks
J.Ķirķelis.
Komentāri