Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Kāda nākotnē būs Jāņmuiža

Druva
23:00
16.08.2007
6

Uzsākti pirmie darbi Jāņmuižas teritorijas detālplānojumā. Priekuļu pagasta arhitekts Juris Pētersons stāsta, ka pirms nepilniem trim gadiem tika apstiprināts Priekuļu pagasta teritorijas plānojums. Šopavasar apstiprināja Priekuļu ciema detālplānojumu, un šobrīd pienākusi kārta Jāņmuižas ciema detālplānojuma izstrādāšanai.

“Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem esam izsūtījuši dažādām institūcijām pieprasījumus, lai izsniegtu nosacījumus Jāņmuižas ciema detālplānojumam. Pašlaik vēl atpakaļ nav atnākuši trīs institūciju nosacījumi. Tāpēc gaidām, lai tos sistematizētu un sāktu domāt, kā nākotnē varētu izskatīties Jāņmuiža,” saka J. Pētersons un piebilst, ka viena no Jāņmuižas īpatnībām ir tā, ka lielākā daļa zemju te pieder vienam cilvēkam.

“Atsevišķus zemes gabalus saskaņā ar likumu ieguva īpašumā viendzīvokļa māju īpašnieki, bet visa pārējā daļa, izņemot atsevišķus zemes gabaliņus, pieder īpašniekam, kurš dzīvo ārzemēs. Līdz ar to arī viņam izsūtījām aicinājumu izteikt savu viedokli par to, ko viņš vēlas redzēt. Kādas būs viņa vēlmes, vēl nezinām,” saka arhitekts un turpina: “Otra lieta ir tā, ka Jāņmuižā atrodas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā māja -, kurai visapkārt ir kilometra aizsargjosla visos virzienos. Tas nozīmē, ka jebkura veida rekonstrukcija vai būvniecība šajā teritorijā var notikt tikai, ja to akceptē Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija. Taču netālu no vēsturiskās ēkas atrodas attīrīšanas ietaises, faktiski būvniecība tur notiks neizbēgami. Taču reizē ar ciema detālplānojumu vēlamies atrisināt arī šo problēmu. Likumdošana paredz, ka mēs esam tiesīgi noteikt šī kultūras pieminekļa individuālo aizsardzības zonu. Tas nozīmē, ka tas nebūs abstrakts puskilometrs visapkārt mājai, bet noteikta teritorija, ko vēlamies iestrādāt jaunajā detaļplānojumā.”

Arhitekts stāsta, ka, veidojot Jāņmuižas teritorijas plānojumu, noliedzami tiks uzklausītas arī Jāņmuižas profesionālās vidusskolas vēlmes.

“Ir svarīgi zināt, cik lielas teritorijas Jāņmuižas profesionālā vidusskola, kas ir valsts finansēta mācību iestāde, varēs atļauties iznomāt. Kā jau iepriekš minēju, zeme zem skolas un tās apkārtnē pieder vienam īpašniekam, kurš nemitinās Latvijā, līdz ar to skola lielā mērā ir saistīta ar šo zemes īpašnieku. Skolas interese, protams, ir, lai viņu piedāvātā izglītība būtu pieprasīta visā valstī. Plānojums to neatrisinās, bet tajā pašā laikā mums tas jāņem vērā. Bez tam gandrīz šobrīd viss ciemats balstās uz šo mācību iestādi,” situāciju Jāņmuižā analizē J. Pētersons un atklāj, ka jau šobrīd skicēs ir atzīmētas vietas, kur nākotnē varētu notikt viendzīvokļa apbūve.

“Ļoti populārs teiciens mūsdienās ir līdzsvarota attīstība. Taču esmu ievērojis, ka priekuliešiem interesē prognozējamība – kas būs pēc pieciem vai desmit gadiem? Protams, ne vienam vien varētu rasties vēlme celt māju ar skaistu skatu uz Gauju, bet domāju, ka tas Jāņmuižā nenotiks. Var, protams, ciema teritorijā atrast skaistu vietu, sadalīt to mazos gabaliņos, bet šajā gadījumā mēs ļoti ātri zaudēsim to bildi, kas ir visapkārt. Jāņmuižai līdzās ir Gaujas stāvkrasts, un diez vai ciems pletīsies tālāk uz Gaujas pusi, jo ne pašvaldībai, ne GNP ir šādas intereses. Mēs noteikti nemēģināsim apbūvi tuvināt Gaujai,” saka arhitekts un atklāj, ka jāņmuižniekiem interese par detālplānojumu izrādījusies lielāka nekā tas bijis Priekuļos. Uz pirmo tikšanos atnākuši gandrīz četras reizes vairāk iedzīvotāju.

“Mums kopā jālemj, vai tas būs ciems, kurā mācās, guļ, vai notiks arī kaut kas cits. Esam domājuši arī par to, lai Jāņmuižas profesionālās vidusskolas pedagogu otrās pusītes arī nākotnē varētu atrast darbu Jāņmuižā, tāpēc plānojumā esam paredzējuši vietas, kur varētu attīstīties ražošana. Gribētos redzēt, lai Jāņmuiža nākotnē nebūtu pliks guļamvagons un mācību iestāde. Kaut kas vēl prasās, tāpēc detālplānojums jāuztaisa tāds, lai nākotnē kādam interesentam ciema teritorijā būtu iespējas kaut ko uzsākt,” domās dalās J. Pētersons un piebilst, ka teritorijas plānošana ir milzīgs kompromiss starp vēlmēm, vajadzībām un iespējām.

Bez tam ikviens pagasta, Jāņmuižas ciema vai pat citas teritorijas iedzīvotājs ir laipni gaidīts sniegt ierosinājumus un priekšlikumus par Jāņmuižas nākotnes seju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi