Svētdiena, 12. janvāris
Vārda dienas: Reinis, Reina, Reinholds, Renāts

Līgatnes pagastā sakārtota ūdenssaimniecība

Druva
23:00
21.08.2007
2

Pēc divu gadu ilgušajiem būvdarbiem Augšlīgatnes iedzīvotāji var izmantot jauno ūdensvada un kanalizācijas sistēmu. “Esam paveikuši ļoti nepieciešamu darbu. Līdz šim tikai daļai iedzīvotāju bija ūdensvada un kanalizācijas pieslēgums, tagad maģistrālajam kanalizācijas tīklam, kas izbūvēts vairāk nekā četru kilometru garumā, var pieslēgties jauni klienti. Mēs esam atrisinājuši jautājumu, kas joprojām nodarbina daudzas pašvaldības. Sistēmas bija novecojušas, kopš padomju gadiem, tāda situācija ir arī citviet, un pagastos būs nopietnas problēmas,” padarīto vērtēja projekta “Līgatnes pagasta Augšlīgatnes ciema ūdenssaimniecības sakārtošana” vadītāja Silvija Zaharāne un piebilda, ka centralizēti ūdeni pagastā saņem vismaz tūkstoš iedzīvotāju. Kanalizācijas sistēmas varēja izmantot daļa iedzīvotāju, pārsvarā daudzdzīvokļu namos dzīvojošie, tagad par pieslēgšanos maģistrālajam tīklam domā daudzi privātmāju īpašnieki.

Būvdarbi sākti 2005. gadā, un projekta realizācija izmaksājusi 1,3 miljonus latu. Trīs ceturtdaļas finansējuma sedzis ERAF, piecu procentu apjomā atbalstījusi valsts, pārējo daļu maksājusi pašvaldība.

“Pārbūvējot vecās un izbūvējot jaunās sistēmas, ir izdevies ievērot daudzas vides kvalitātes prasības. Sistēmas sakārtotas, lai notekūdeņi nepiesārņotu gruntsūdeņus. Izbūvētas attīrīšanas iekārtas, sakārtota sūkņu stacija, tapis jauns urbums. Esam sistēmas veidojuši, lai nerastos dzeramā ūdens zudumi, kas radīja finansiālus zaudējumus. Vēl risināsim problēmu, lai lietus ūdeņi neieplūstu notekūdeņu sistēmā,” skaidroja Silvija Zaharāne, bet neslēpa, ka padarītais vietējā sabiedrībā radījis arī diskusijas. Kā ierasts, cilvēki sadalījušies grupās – vieniem jauno nevajag, īpaši, ja pašiem jāpastrādā un jāiegulda līdzekļi, lai no sava īpašuma pieslēgtos sistēmai, kura izbūvēta zem grants un arī asfalta seguma ceļiem, pretēji domā citi un nevar vien sagaidīt, kad varēs izmantot kopējo ūdensvada un kanalizācijas sistēmu, lai pašiem vairs nav jāplāno un jāmaksā par notekūdeņu izvešanu, kas mēnesi no mēneša sadārdzinās.

“Ļoti gribam tikt pie kanalizācijas. Tūlīt ķersimies pie darba. Divdesmit metri līdz akai varētu izmaksāt kādus 50 latus. Ja paši dara, tad sanāk lētāk,” sprieda Lapu ielā dzīvojošais Jēkabs Bemberis, bet kundze Ruta piebilda: “Notekūdeņu bedre ātri pildās, katru mēnesi tā jāizsūc. Ilgi domājam, cik būtu labi, ja kanalizācijas lietas sakārtotu. Nav pat runas, ka šo pakalpojumu mēs varētu neizmantot.” Pretējās domās ir daļa Ziedu ielas iedzīvotāju, kuri ir sašutuši par to, ka būvdarbu laikā, viņuprāt, sabojāts ielas segums un pie privātīpašuma piekļautā ielas zaļā zona. Vēl iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc pagasts, saņemot Eiropas un valsts finansējumu, nevar apmierināt iedzīvotāju vajadzības un katru privātmājas notekūdeņu bedri pieslēgt lielajam vadam.

“Mēs vienkārši nevaram ievilkt kanalizāciju. Mums nav naudas, lai pieslēgtos. Labāk nebūtu tos darbus sākuši. Kas būs? Nekas! Tikai ceļus izvandīja. Un kāpēc dažiem pievelkat kanalizāciju, citiem ne,” skarbus jautājumus pašvaldības darbiniekiem uzdeva Ziedu ielas iedzīvotāja Antonija Bieziņa. Līdzīgi neapmierinātību pauda viņas kaimiņiene Gunta: “Man jāvelk vads, man jāpērk skaitītājs. Kāpēc mēs esam sliktāki par pārējiem iedzīvotājiem?”

“Druvai” un arī pagasta iedzīvotājiem informatīvajā sapulcē Silvija Zaharāne paskaidroja, ka no akas līdz māju vārtiņiem pieslēgums aizvadīts tām mājām, pie kurām ir asfalta segums, jo iedzīvotājiem vienkārši nav iespējams pārrakt asfaltu. Iedzīvotājiem, kuri dzīvo blakus grants seguma ceļiem, līdz akām, kas atrodas gandrīz pie katras privātmājas žoga, jāaizrokas pašiem. Pašvaldība aprēķinājusi, ja darītu arī šos darbus, tad būtu nepieciešami vēl vismaz 150 tūkstoši latu, bet ERAF finansētajā projektā tam līdzekļi nav paredzēti.

“Pašvaldība nevienu nespiež pieslēgties, dzīve gan piespiedīs, jo par notekūdeņu izvešanu būs jāmaksā aizvien dārgāk, un vides inspektori pārbaudīs, vai sētās, kuras nav pieslēgtas kanalizācijas sistēmai, ir notekūdeņu hermētiskās tvertnes. Nu, nevarēs laist notekūdeņus pa caurumu zem bedres gruntī! Jāaug apziņai, ka vide ir kopīga. Un vēl iedzīvotājiem jāsaprot, ka līdz ar komunikāciju esamību aug īpašuma vērtība. Ja pensionāri nevar tēriņus atļauties, tad viņiem ir bērni, kuri šo īpašumu mantos,” izvērtēja Silvija Zaharāne un piebilda, ka sistēma vēlreiz tikusi pārbaudīta un vakar nodota ekspluatācijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
25

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
62

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
65

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Kosmosa izziņas centrs - ieguldījums STEM priekšmetu apgūšanā

00:00
09.01.2025
45
2

Kosmosa izziņas centrā Cēsīs notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas izbraukuma sēde. Apakškomisijas sekretārs Atis Švinka pēc iepazīšanās ar centru atzina, ka te radīta lieliska iespēja gan atraisīt bērnu un jaunieši interesi par kosmosa pētniecības pamatiem un ar to saistītos STEM mācību virzienus, gan sniegt atbalstu skolotājiem. “Kosmosa industrija ir viena no […]

Sniegots pārbaudījums ielu un ietvju uzturētājiem

00:00
08.01.2025
145

Aizvadītās nedēļas nogale ar noturīgu salu un biežu snigšanu bija pirmais nopietnais pārbaudījums brauktuvju un ietvju uzturētājiem Cēsīs un Vaives pagasta Rīdzenē. Kā jau esam informējuši, saskaņā ar noslēgto līgumu kopš 1. decembra abās apdzīvotajās vietās par ielu, ietvju, kā arī sabiedriskā transporta pieturu, kāpņu tīrību gādā SIA “Kom-Auto”. “Kom-Auto” direktors Māris Lasmanis atzīst, ka […]

Raiskuma pagasts. Ko var izlemt pašvaldības un kas paliek valsts ziņā

00:00
07.01.2025
121

Vai daba jāsargā uz meža īpašnieku rēķina; ir jāsaremontē ceļš, lai nebojātu alejas ozolus; kā nodrošināt, lai, izkāpjot no autobusa lielceļa malā, cilvēks justos droši? Šos un vēl citus jautājumus Raiskuma pagasta un citi Cēsu novada Pārgaujas apvienības teritorijā dzīvojošie pirms Ziemassvētkiem uzdeva novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai un izpilddirektorei Līgai […]

Tautas balss

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
19
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
12
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Zaķu ielas zīmes jeb mātes sapnis

11:02
03.01.2025
84
36
Cēsinieks E.L. raksta:

Kad es, radis drukāt notis, senam draugam palūdzu palīdzību pārslēgties burtrakstīšanai, viņš izteica aizdomas, ka ķeršos pie memuāru sacerēšanas. Tad mani ķēra apgaismība. Memu­ārus mudina rakstīt pēdējā cerība. Varbūt nākotnē kāds gribēs uzzināt, kā izskatījās pasaule pirms viņa dzimšanas , paņems vērtīgo un atmetīs kaitīgo. Bija viegli uzrakstīt virsrakstu, grūtības radās uzreiz pēc tam. Skaidrs, […]

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
26
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
37
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Sludinājumi