Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Astoņās dienās pāri Alpiem ar velosipēdu

Druva
23:00
28.08.2007
8

Ir dažādi iemesli, kāpēc cilvēki dodas uz kalniem. Daži brauc, lai priecātos par to krāšņumu un varenību, citus turp vilina vēlme iekarot arvien augstākas virsotnes. Vēl kāds turp dodas ar velosipēdiem, lai pārbaudītu savu un tehnikas izturību.

Reizi gadā kalnu riteņbraukšanas meistari no visas pasaules satiekas Alpos, lai piedalītos vienās no prestižākajām daudzdienu kalnu riteņbraukšanas sacensībām “Teantex bike Transalp”. Līdzīgi daudzdienu velobraucieni notiek arī Kanādā un Austrālijā. Austrālijā sacensības ir garākas, bet Alpu tūre tiek reklamēta kā smagākā.

Šogad šis astoņu dienu velomaratons notika jau desmito gadu. Tajā startēja arī četras komandas no Latvijas. Katrā komandā iekļauti divi sportisti. Astoņu Latvijas braucēju vidū bija arī trīs cēsnieki – Mārtiņš Biezais, Ģirts Kalniņš un Tālis Banga.

Ģ.Kalniņam šī nebija debija, viņš Alpu tūrē startēja arī pērn, bet , kā pats stāsta, pērn kompanjons bijis galīgi slābs, nācies viņam palīdzēt tikt kalnos: „Nācās vilkt un stumt, un mums garām brauca pat sieviešu komandas. Es varēju mierīgi braukt un fotografēt kalnus. Tāpēc šogad meklēju spēkos līdzvērtīgāku partneri.”

“Druva” jau rakstīja par sportistu gaitām šajās prestižajās sacensībās. Master klasē komanda “Ski klub Cesis”, kurā startē Ģirts Kalniņš un Jānis Rezins, izcīnīja augsto astoto vietu 122 komandu konkurencē. Komandu kopvērtējumā viņiem 44.vieta.

Pēc sacensībām „Druva” tikās ar Ģ.Kalniņu, lai pārrunātu gūtos iespaidus un pieredzi. Velobraucējs stāstīja, ka jau iekļūšana starta sarakstā iesācējiem ir zināma veiksme. Startam pielaiž tikai noteiktu skaitu braucēju, pieteikšanās notiek internetā, un tai atvēlēta tikai viena diena.

„Dažu stundu laikā visas vietas ir aizņemtas. Ja nepaspēj vai nokavē īsto dienu, atkal uz gadu iecere jāatceļ. Tagad būs vieglāk, jo labākie no iepriekšējā gada tiek automātiski iekļauti sarakstā, protams, ja vēlas startēt,” stāsta Ģ.Kalniņš.

Jautāts, kāpēc izlēmis startēt šajās nebūt ne vieglajās sacensībās, sportists saka, ka pārmaiņas ir noderīgas. Latvijā viss ir zināms – distances, sāncenši, tāpēc svarīgi paraudzīt, kas notiek citur, kāds ir līmenis citu valstu kalnu velosportistiem.

“Ar rezultātu esmu apmierināts, bet varējām pacīnīties arī par augstāku vietu. Savā grupā bija iespēja iekļūt labāko sešniekā, pie apstākļu sakritības – varbūt pat vēl augstāk. Nepieveicami bija pirmie divi dueti, lai tos apsteigtu, jāsāk dzīvot kalnos. Jāņem vērā, ka sniegumu ietekmē augstkalnes gaiss un tas, ka kalnos ir citāds braukšanas stils nekā Latvijas trasēs. Līdz ar to nekāda gatavošanās Latvijā nesanāk, tad būtu jātaisa treniņnometne Alpos,” skaidro Ģ.Kalniņš.

Sacensības prasa lielu izturību un prasmi, jo distance galvenokārt ved pa kalnu ceļiem, celiņiem un takām. Segums mainās no asfalta līdz pamatīgām šķembām. Šogad pieticis ar vienu riepu komplektu, lai gan finišā protektori bija pamatīgi padiluši, vienu reizi arī nācies ceļā riepu lāpīt, bet līdz finišam izdevās tikt veiksmīgi.

“Tehnika ir ļoti svarīga, ne tikai riepas. Vienā nobraucienā pat bremzes uzvārījās, braucu un jutu, ka hidraulika vairs nestrādā. Kas atliek, met kājas pie zemes un centies nenokrītot apstāties. Tas bija ļoti stāvs nobrauciens, un tur daudziem bremzes atteicās. Pirms starta gan brīdināja, ka jābremzē visu laiku un no pašas augšas. Bet labi ripoja, domāju, lai jau iet, bet kad bija jāmet mierā – nekā. Jāteic, sajūta nav patīkama,” atceras velobraucējs.

Lai arī distances nav pārāk garas, to veikšanai nepieciešamas aptuveni piecas stundas. Ģ.Kalniņš stāsta, ka Alpu tūri nevar salīdzināt ar sacensībām Latvijā. Te visi no starta pirmos 15 kilometrus skrien barā, bet Alpos jau pirmais kalns visu saliekot pa vietām. Apmēram stunda paiet, kamēr tiek tajā. Taisnu posmu principā nav – kalnā – lejā, kalnā – lejā. Kāpumi un nobraucieni tādi, ka neviens vien velosipēdu stūmis. Ne tikai augšup, bet arī lejup pa stāvākām nogāzēm. Bijis pat 300 – 400 metru garš posms uz pašu kalna korīti, kurā visiem braucamos nācies stumt. Ietekmējuši arī laika apstākļi – 30 – 35 grādi plusā un pilnīgi bez lietus.

“Pēc tam gan nenosvēros, bet plānāks, nenoliedzami, kļuvu,” atzīst sportists, un uz jautājumu, kura diena grūtāka, atbild: „Var teikt, ka katra otrā. Ja vienu dienu jutos labi, skaidrs, ka nāks atslābums. Visas dienas vienādas nevar būt. Bet tā jau gandrīz visiem. Brauc tur dažādas sagatavotības sportisti. To apliecina tas, ka starts ir deviņos no rīta, bet sešos vakarā – ēdināšana, un tad daži tikai uz to laiku arī finišē. Atbrauc pārguruši, nokrīt pagulēt un no rīta atkal uz starta. Bet gandrīz neviens neatmet ar roku, tā ir arī sevis pārbaude. Pieveikt kāpumus nav viegli, it īpaši, ja ir šķembu segums. Pastumt velosipēdu grūti, arī braukt nav viegli. Kājās piecelties nevar, visu laiku jāsēž. Stumjot ātrums ir 3 – 4 kilometri stundā, braucot – apmēram seši. Jāteic, ka ātruma amplitūda iespaidīga. No dažiem kilometriem līdz pat 80 stundā. Latvijas sacensībās vidējais ātrums apmēram 30 km/h, tur uz pusi mazāks.

Stratēģija vienkārša – uzbraukt kalnā, veiksmīgi tikt lejā, un maksimāli maz palaist sev garām.”

Lai arī spēks un uzmanība jāvelta distancei, sanācis uzmest aci skaistajiem kalniem. Tas darbojies kā stimuls, tāpēc Ģ.Kalniņš gatavs arī nākamgad doties iekarot Alpus. Distance katru gadu ved pa citiem ceļiem un celiņiem. Ja šogad asfalta seguma ceļu bijis salīdzinoši daudz, rīkotāji solījuši, ka nākamgad vairāk būs kalnu taciņu.

“Kad viss ir galā, kad veikta pēdējā distance, sajūta ir ļoti forša. Ir vērts mēģināt un arī atkārtot,” pārliecinoši saka Ģ.Kalniņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Vidzemes Būvservisa" tūre badmintonā

08:13
24.11.2024
7

Izspēlētas Cēsu novada un sporta kluba “Saulrīti” 2024.g. finālkārtas(10.) spēles badmintonā. Kopā ar pašmājas spēlētājiem tajās piedalījās arī sportisti no Alūksnes, Rīgas, Siguldas un Valmieras. Lai noteiktu gada uzvarētāju sešnieku katrā nominācijā, par pamatu tika ņemts noteikums, ka dalībniekam bija jāpiedalās vismaz piecās (50%) spēļu kārtās no desmit. Desmitās kārtas uzvarētāji: vienspēles: sievietes: Grieta Jermacāne, […]

Pirmā kārta pārvarēta

07:11
22.11.2024
24

Biedrības “Cēsu Basketbola Attīstībai” komandas turpina sezonu. Vīriešu komanda aizvadītajā nedēļā piedzīvoja pirmo zaudējumu Latvijas čempionāta reģionālajā līgā, līdzvērtīgā spēlē zaudējot “Bertānu Valmieras BS” basketbolistiem. Pirmā ceturtdaļa noslēdzās neizšķirti 16:16, bet otrā cēsniekiem bija neveiksmīga, zaudēts 15:24. Kaut arī cēsnieki darīja, ko varēja, lai spēli glābtu, pilnībā sadeldēt starpību neizdevās, un zaudējums 73:77. Cēsu komandā […]

Paveikts gandrīz maksimums

06:48
21.11.2024
68

Tā par aizvadīto rallija sezonu saka Emīls Blūms, kurš kopā ar stūrmani Didzi Eglīti var lepoties ar četrām pirmajām vietām un vienu vicečempiona titulu. “Var teikt, ka no maksimālā desmit esam izpildījuši 9,5,” saka Emīls. “Latvijas čempionātā uzvarējām gan savā ieskaites klasē LRČ5, gan arī absolūtajā vērtējumā, kur sacentāmies arī ar braucējiem, kuriem jaudīgāki braucamie. […]

No desmit desmit

06:41
19.11.2024
20

Ar tādu statistiku šobrīd Baltijas basketbola līgā (BBBL) spēlē Cēsu pilsētas Sporta skolas (CPSS) U16 vecuma grupas meitenes. Aizvadīti divi sabraukumi, no desmit spēlēm jaunās cēsnieces uzvarējušas visās un ir grupas līderes. Komandas treneri Reinis Rudzītis un Olena Fatnieva. Aizvadītās nedēļas nogalē BBBL otrais sabraukums notika Rīgā, un Cēsu komanda to sāka ar spēli pret […]

Vinetai Pētersonei pasaules čempionāta bronza

11:11
18.11.2024
35

Dienvidāfrikā aizvadīts pasaules čempionāts “Pump Track” velobraukšanā, kur dāmu konkurencē bronzas medaļu izcīnīja cēsniece Vineta Pētersone. Šis velosacensību veids gūst arvien lielāku popularitāti, pasaules čempionāts bija jau septīto gadu. Sacensības notiek īpašās trasēs, cēsniekiem jau vairākus gadus ir iespēja redzēt Latvijas “Pump Track” čempionāta posmus trasē Niniera ielā. Sace­n­sības zīmīgas ar to, ka te nav […]

Sajust futbola garšu

06:07
12.11.2024
132

Pagājis pusotrs gads, kopš izveidots futbola klubs FK “Cēsis”, jo daļu jauno sportistu vecāku neapmierinājaiepriekšējā kluba darbība. Par paveikto, gūtajām atziņām “Druva” uz sarunu aicināja kluba prezidentu Oļegu Groševu. Viņš gan norāda, ka īsti nepatīkot, ka viņu sauc par prezidentu: “Mēs kluba vadībā visi esam bērnu vecāki, kuri to dara savu bērnu dēļ. Tas ir […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi