Vairākus gadus Raunas vidusskolas skolotāji – pensionāri pulcējas kopā pēcpusdienā, kad skolā sākas mācību stundas, lai atzīmētu šo notikumu, jo skolā telpu šaurības dēļ tas nav iespējams.
Satikšanās šoreiz notika mājā, kas atrodas trīs ceļu ielokā, taču pietiekami attālu, lai netraucētu. Dzīvojamā ēka senlaicīga, ne visai ērta, toties apkārtne, pateicoties īpašnieku darboties priekam, izveidota ērta, arī acīm tīkama.
Dalījāmies domās par Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un skolotāju darbu agrāk, tagad un nākotnē. Domas, protams, dalījās, bet par to nav jābrīnās, tā ir parasti. Būtu ļoti neinteresanta dzīve, ja visi vienmēr būtu par visu vienprātīgi.
Mājas saimniecei bija ļoti patīkama mazmeitiņa, kura, neraugoties uz savu jaunumu (viņai vēl nav skolas gadi) vēlāk mani izvadāja pa visu plašo apkārtni un ēkām, par katru sniegdama sīku paskaidrojumu kā profesionāla gide. Varbūt viņa kādreiz par tādu kļūs, ja vēlēsies. Arī viņas mazais brālītis bija ļoti enerģisks, jo, nebūdams vēl gadu vecs, jau mēģināja rāpties stienī, protams, māmiņas roku atbalstīts.
Mājas saimniece ar šī mācību gada sākumu aizgājusi pensijā, lai viņas meita varētu turpināt pārtraukto darbu skolā, bet vecmāmiņa savukārt turpinātu mazā sportista uzraudzīšanu un audzināšanu.
Man ļoti patika, ka skolotājas bērni turpina mātes darbu. Tas liecina, ka māte savu uzdevumu veikusi teicami, spēkus nežēlojot.
Pārrunās konstatējām, ka Raunas skola var lepoties ar daudzu tās bijušo skolēnu atgriešanos skolā par skolotājiem, arī par direktoriem. Lai tā būtu arī turpmāk!
P. S. Labprāt uzzinātu, kā rajona pārējo skolu pensionāri atzīmē mācību gada sākumu. Vai viņiem ir iespēja to izdarīt skolā?
Komentāri