Sestdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Migrācijai ir spēcīgas tradīcijas

Druva
23:00
24.09.2007
5

Nodarbinātības valsts aģentūras Vidzemes filiāļu vadītāji un speciālisti tikās seminārā, kurā tika plaši diskutēts par darba tirgu, tā izmaiņām atkarībā no darba spēka plūsmas. Socioloģe un vairāku migrācijas pētījumu autore Aija Lulle interesentus iepazīstināja ar interesantiem faktiem, cēloņsakarībām par to, kāpēc Latvijā migrācija darba tirgus kontekstā kļuvusi par diskusiju iemeslu.

Izceļošana no valsts nav fenomens

“Kopš cilvēki ir dzīvojuši, viņi ir meklējuši iespēju pārvietoties. Migrācija ir bijusi viļņveidīga.19. gadsimta beigās latvieši devās uz Brazīliju, tas bija unikāls emigrācijas vilnis, jo izpētot ir zināms, ka to iniciēja reliģiski motīvi. Pārsvarā aizbrauca baptisti no Kurzemes. Liela daļa ticēja, ka Brazīlija ir viņu apsolītā zeme, lai realizētu savus mērķus un justos brīvi. Pirms I Pasaules kara Latvija piedzīvoja jaunu emigrācijas vilni, kad tautieši devās uz Rietumsibīriju, Baškīriju, lai apstrādātu auglīgās zemes, iegūtu zemi savā īpašumā. Padomju gados migrācija bija tabu tēma. Bet imigrācijas rezultātā tieši šajā laikā Latvijā mainījās sabiedrība. Latviju pēc 50 gadiem ir grūti pazīt. Ļoti mainījies bija etniskais sastāvs. 1935. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka mūsu zemē dzīvoja 77 procenti latviešu un deviņi procenti krievu. 1989. gadā krievu bija 34 procenti, plus citi krievu valodā runājošie, bet latviešu vairs vien 55 procenti. Par ko bija diskusijas pirms Latvijas iestāšanās ES? Bija runas par to, vai līgumi neierobežos mūsu tiesības, cik brīvs būs darba tirgus. Bet par to, ka no Latvijas aizbrauks tik daudz cilvēku, maz runāja. Manāmas ir izceļošanas tendences,” vērtēja socioloģe Aija Lulle un piebilda, ka, migrācijas faktu pētot, socioloģiski ir izdevies pierādīt, ka Latvijas iedzīvotāji- darba meklētāji ārvalstīs, pārsvarā Anglijā un Īrijā, turp nav devušies vien ekonomisku motīvu vadīti. Darba meklētāji svešumā sevi atklājuši kā sociālas būtnes, kuri noformulēja priekšstatu, ka darba ņēmējam būtiska ir darba samaksa, bet ne mazāk svarīgas ir attiecības strādājošā un darba devēja starpā, būtiska ir darba devēja sociālā atbildība un arī pieklājīgu darba apstākļu nodrošināšana. Strādā un pelna cilvēki

Pētniece atgādināja, ka pirms 8. Saeimas vēlēšanām politiskās partijas publiskajā telpā pauda dažādus skaitļus, kas raksturoja no valsts izbraukušo iedzīvotāju skaitu. Konservatīvos aprēķinos tika minēti 50 tūkstoši, kreisās partijas minēja 200 tūkstošus. Statistika joprojām esot ļoti nepilnīga, jo Latvijas iedzīvotāji, īpaši latvieši, nevēlas, lai viņu personas dati būtu fiksēti Īrijas, Anglijas vai citu valstu oficiālajos reģistros. Pētnieki lēš, ka tā ir latviešu bēdīgā un traumatiskā pieredze, kas saistīta ar padomju invāziju un sekojošām deportācijām, kuras migrācijas pētnieki klasificē arī kā piespiedu emigrāciju. Pētniece Aija Lulle nosauca skaitli – 86 tūkstoši, kas varētu būt aptuvenais, raksturojot Latvijas iedzīvotāju, darba ņēmēju skaitu ārvalstīs. Pētniece piedalījusies vērienīgajā un daudz kritizētajā pētījumā Īrijā, kuru pirms pāris gadiem pasūtīja Valsts prezidentes kanceleja. Aija Lulle tomēr atzina, ka pētījums sniedzis daudzus vērtīgus viedokļus un uzdevis daudzus jautājumus, uz kuriem atbildes jāmeklē mūsu valsts ekonomiskajā un sociālajā politikā.

“Ir tādi termini- pievilkšana un atgrūšana. Atgrūšanas faktori ir zema alga , slikta attieksme, darba apstākļi. Pievilkšanas faktori ir pretēji – pozitīvais, plus ieinteresēta darba devēja attieksme. Kāpēc brauc uz Īriju, nevis Zviedriju? Protams, pa šo laiku ir izveidojušies migrācijas tīkli, iestaigāta taciņa, kad pirmie aizbraucēji jau aicina ģimenes locekļus, draugus, paziņas. No darba devēja puses tas izskan tā- latvieši ir strādīgi. Vai jums mājās nav vēl kāds latvietis, kurš pie manis vēlētos strādāt?” komentēja Aija Lulle un paskaidroja, ka reklāma par konkrēto darba tirgu aiziet no mutes mutē. Ne visiem veicas arī ārvalstīs, bet pašlaik Latvijas iedzīvotāji pārsvarā ir informēti par darba tirgu ārvalstīs, tā piedāvājumu, darba meklētāji jau zina, kas viņus sagaida.

“Kad Vācija rekrutēja darbaspēku no Turcijas, sākotnējā doma bija pārsvarā balstīta uz ekonomisku vīziju, ka valsts strauji attīstās, ka vajag strādājošos. Bija doma- pastrādās un atgriezīsies. Darba līgumos bija atrunas pret ģimeņu apvienošanos. Bet rezultāts bija tāds, ka cilvēki tomēr nebrauca atpakaļ. Sekoja secinājums, ka migrācijai ir sava savrupa iedaba, kas ir jāpēta. Maksa Friša slavenā atziņa par emigrantiem Vācijā bija: “Mēs gribējām darbaspēku, bet dabūjām cilvēkus!” Tā ir tāda esence, par ko jādomā, runājot par migrāciju,” tā Aija Lulle.

Mīts par atgriešanos

Parasti, kad cilvēki brauc uz ārzemēm, viņi to dara ar domu, ka dosies prom uz neilgu laiku. Tad seko šī termiņa pagarināšana. Par atgriešanos runā arī latvieši, kuri Īrijā dzīvo un strādā jau piekto, sesto gadu.

“Mīts par atgriešanos ir process, kuram šobrīd iet cauri ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji. Viņi dzīvo ar mītu par atgriešanos un nespēj īstenot savas dzīves stratēģijas- vienā, otrā valstī vai abās valstīs kopā,” uzsvēra Aija Lulle un piebilda, ka reizēs, kad svešajā zemē jau strādā visa ģimene, ir uzcelta māja, skolās mācās bērni, cilvēki sevi visbiežāk maldina ar atgriešanos. Nemainoties ekonomiskajai situācijai, Latvijā tuvāko gadu laikā ir sagaidāma tikpat intensīva emigrācija. Ir prognozes, ka vismaz 10 līdz 16 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju darba spējas vecumā gada laikā dosies prom. Ir aktualizējies viesstrādnieku piesaistes jautājums. Pētniece uzsvēra, ka viss iepriekš raksturotais cieši attieksies arī uz viesstrādnieku interesēm un vēlmēm Latvijā. Viņi gribēs nopelnīt, justies droši, strādāt labos darba apstākļos, arī viņiem var nākties piedzīvot mītu par atgriešanos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zosēnos tradīcija – pašiem radīt svētkus

00:00
21.12.2024
35
2

Jau vairākus gadus Zosēnos iedzīvotāji Melnbāržos laukumā pie kultūras nama paši organizē un rīko sev sirsnīgus svētkus. Viena no tādām reizēm bija trešajā Adventē, kad vietējie gan andelējās ar pašu darinātiem labumiem, gan sagaidīja rūķenīti Snipiņu un Ziemassvētku vecīti Rumpompo, ar ko kopā devās rotaļās, izbrauca kamanās. Īpašu prieku bērniem sagādāja Ziemas­svētku vecīša ierašanās uz […]

Kādi bija un ir piebaldzēni

00:00
20.12.2024
55

Jaunpiebalgā, Vecpie­balgā, Inešos un Zosēnos aizvadītā vasara paliks atmiņā ar piebaldzēnu mērīšanu. “Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekta Piebalgā” datu ievākšanas daļas noslēguma pasākums sākās ar Vecpiebalgas deju kolektīva “Mudurainis” un  Jaunpiebalgas jauniešu deju kolektīva “Piebaldzēni” dejām. Projekta komanda piebaldzēniem, kuri Vecpiebalgas kultūras namā bija sanākuši krietnā pulkā, stāstīja gan par secinājumiem, kas gūti, analizējot 1936.gada  […]

Seniori saņem siltās jakas

00:00
19.12.2024
54
2

Sociālās aprūpes centra “Sērmūkši” un “Mārsnēni” iemītnieki saņēma dāvinājumu – siltas jakas. Tuvojoties Ziemassvētkiem, SIA “ZAAO”, AS “AJ Power Recycling” un SIA “IRVE” īstenojuši sirsnīgu iniciatīvu, senioriem ziedojot vairāk nekā 130 siltās jakas, tādējādi rūpējoties, lai vēsajos ziemas mēnešos sociālās aprūpes centru iemītniekiem būtu silti. Ziedojumu saņēma biedrības “Labāka rītdiena” četri sociālās aprūpes centri, tai […]

Dzejā izskan gan prieks, gan sociāli sāpīgi jautājumi

06:17
18.12.2024
22
1

Novembra izskaņā Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās Nacionālais dzejas slams, kurā piedalījās dzejnieki, kas bija iekļuvuši kādā no 11 sezonas dzejas slamu fināliem, arī no dzejas slama Cēsīs un festivālā “Veidenfests”. Decembrī Cēsīs, mākslas telpā “Mala”, notika viens no dzejas slamu pēcfināla pasākumiem, kurā savu dzeju runāja reģionu dzejas slamu finālisti un uzvarētāji no visas […]

Uz Ziemassvētku tirdziņu pēc prieka un dāvanām

00:00
18.12.2024
56
1

Ziemassvētku tirdziņā Līgatnes kultūras namā valda nesteidzīga rosība. Apmeklētāji ienāk, vispirms pārlaiž skatienu, dažs uzreiz secina: “Te jau ir izstāde!” Tad sāk iepazīt plašo piedāvājumu. Tirdziņa rīkošanas idejas uzturētāja, Amatu mājas vadītāja Daina Birne atzīst, ka šogad beidzot jūtams, ka cilvēki kļuvuši brīvāki, vēl pērn bija jūtama pandēmijas laika pieredze. “Māj­ražotāji, amatnieki bija gan samazinājuši […]

Ar repu aicina nepilngadīgos likumpārkāpējus ieraudzīt pozitīvas iespējas

00:00
17.12.2024
59
1

Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem Valsts probācijas dienesta akcijā “Cilvēks – cilvēkam” viesojās pirmais Latvijas repa improvizācijas teātris. “Reps ir valoda, kas saprotama jauniešiem, un populārs veids, kā izpausties. Tajā ir daudz teksta, tā rakstītājs var izrakstīt savu sāpi, nevis to izlikt pret cilvēkiem,” “Druvai” teica Edgars Gertners, viens no projekta dalībniekiem, brīdi pirms viesošanās iestādē. […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
23
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
24
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi

Pārdod

23:57
24.11.2024
31

Mēs tīram dīzeļfiltrus visiem automobiļu, kravas transporta, traktoru, harvestera, kombaina un iekrāvēju modeļiem. Neatkarīgi no jūsu transportlīdzekļa veida, piedāvājam profesionālu un efektīvu tīrīšanu. Šī dīzeļfiltru tīrīšanas tehnoloģija ar augstu tvaika temperatūru neietver ķīmisku līdzekļu izmantošanu procesa atvieglošanai, kas nozīmē, ka process ir pilnībā ekoloģisks. Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu vai zvaniet.

Pārdod

23:57
24.11.2024
32

Piedāvājam kvalitatīvas rekuperācijas un ventilācijas sistēmas Jūsu mājām un birojam. Nodrošinām svaigu gaisu un energoefektivitāti, samazinot siltuma zudumus un uzlabojot iekštelpu mikroklimatu. Piedāvājam pilnu servisu – sākot no konsultācijas līdz uzstādīšanai. Uzlabojiet gaisa kvalitāti un ietaupiet enerģiju ar mūsu uzticamajiem risinājumiem. Sazinieties ar mums, lai izvēlētos piemērotāko sistēmu Jūsu vajadzībām! Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu […]

Pārdod

23:56
24.11.2024
28

Piedāvājam dažādus apkures risinājumus Jūsu mājām un/vai biznesam. Mūsu klāstā atradīsiet grīdas apsildes sistēmas, infrasarkanos paneļus, gāzes sildītājus un citus energoefektīvus risinājumus, kas nodrošinās komfortu un ietaupīs Jūsu izdevumus. Nodrošinām profesionālu konsultāciju un uzstādīšanu, lai Jūs varētu izvēlēties piemērotāko variantu savām vajadzībām. Sazinieties ar mums jau šodien un uzziniet, kā varam uzlabot Jūsu apkures sistēmu! […]