Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Izstādē notverta gaisma

Sarmīte Feldmane
00:00
13.12.2019
9
Lampas Ungurmuiza 1

Ungurmuižas otrajā stāvā mirdz Ziemassvētki. Tie ar gaismu spēli piepilda telpas. Lampas, skulptūras, dažādi gaismas ķermeņi, ieguvuši gaismu no spuldzēm, spraucas cauri papīram un veido “Gaismas kultūrslāni”. Tā savu izstādi nosaukuši māksliniece Ērika Māldere un dizainers Aigars Lenkevičs.

“Kultūrslānis uzkrājas daudzu gadu garumā, brīvi, bez īpašas koncepcijas,” saka Ērika. Izstādē redzamie darbi ir tapuši gan ļoti sen, daži pavisam nesen. To vēsture ir dažāda, un katram darbam ir savs stāsts. “Ja māksliniece – grafiķe ar papīra mīlestību satiekas ar dizaineri, metālmākslinieku, tad rodas gaismas ķermeņi,” teic Ērika. Abi kopā ir 20 gadu, un abi atzīst, ka tas pietiekami saistoši, lai turpinātu. Un kopā tiek radīti gaismas ķermeņi.

“Vajadzīgs vadmotīvs un mērķis. Tad viss notiek,” pārliecināts Aigars. Viņš atminas, kā skolotājs, mākslinieks Pēteris Martin­sons vienmēr atgādinājis – parakstiet savus darbus. “Kad zem darba liec savu vārdu, tas uzliek lielāku atbildību,” uzsver Aigars.

Mākslas zinātniece Baiba Eglīte, apskatot izstādi, atzīst, ka Ērika ir notvērusi gaismu. “Ar rokām, pieliekot domu, izdomu, top gaismas ķermeņi. Aigars ir atbalsts Ērikas trakumam un labestībai. Neuzkrī­toši rada gaismas ķermeņu pamatu un apgādā tos ar strāvu. Cilvēks ir laika ritenī, tuvojas Zie­massvētki, kad apstāsies tumsa, lai ietu uz gaismu. Ungurmuižā gaisma mirdz,” vērtē mākslas zinātniece.

Ērikas Mālderes un Aigara Lenkeviča izstāde Ungurmuižā, visticamāk, nav nejaušība. Ērika pastāsta, ka vasarā abi atbraukuši uz Ungurmuižu, jo Ērika gribējusi Aigaram parādīt, kādā mājā gribētu dzīvot, cik daudz vēl darāmā, lai paši Dzērbenē atjaunotu veco māju. Sarunā ar Ungurmuižas vadītāju Ievu Ņevečerovu radās ideja par izstādi. “Darām, ko mākam, bet visbiežāk mūs izprovocē kaut ko darīt,” smej Ērika un nopietni piebilst: “Māksliniekam izstāde ir notikums, vērotājiem to grūti saprast. Izstāde ir kā publiska izģērb­šanās, grūta darba rezultāts.”

Izstādes atklāšanā kopā ar māksliniekiem bija Ērikas pirmie skolotāji Biruta un Jānis Jansoni, Ērika bija viena no jaundibinātās Valmieras mākslas skolas audzēknēm. Bija atbraukuši tuvie cilvēki, draugi, arī taurenieši un dzērbenieši.

“Man gribas klusēt. To daru, kad kaut kas ļoti pārsteidzis vai kas ļoti patīk. Izstāde mums ir kultūrslāņa pārcilāšana. Un dāvana visiem Ziemassvētkos,” teic Ērika.

Cik gan dažādi var parādīt gaismu, ļaut tai piepildīt telpu un reizē noslēpties, dažādu krāsu papīrs izspēlē pārdomas, radot prieku.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi