Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Kas būs bērnu nama vietā?

Druva
23:00
04.10.2007
11

Cēsu rajona padome lēmusi par sociālās aprūpes centra “Gaujaslīči” likvidāciju. Kā galvenie iemesli šādai rīcībai ir minēta iestādes ekonomiskā nerentabilitāte un mazais bērnu skaits, kuri šoruden dzīvo “Gaujaslīčos”. Pēdējos gados viena bērna uzturēšanās izmaksas iestādē augušas par gandrīz 200 latiem mēnesī, bet 14 bērnus, kuri dzīvo iestādē, pašlaik apkalpo 25 darbinieki.

“Druva” pirms mēneša rakstīja, ka pašvaldību vadītāji vēl nespēja vienoties par iestādes likvidāciju, paskanēja bažas, ka pagastu sociālie darbinieki un bāriņtiesu speciālisti varētu būt neapmierināti ar šo lēmumu, jo nebūs, kur izvietot bērnus, kuri nonākuši krīzes situācijās. Vēl nebija arī tiešu atbilžu uz jautājumiem, kur dzīvos un kur mācīsies bērni, kas vairākus dzīves gadus nodzīvojuši “Gaujaslīčos”. Tāpat samilza diskusija, ja likvidēs iestādi, kur un vai darbu turpinās tajā strādājošā rotaļu grupa. To kā alternatīvu bērnudārzam izmanto Cēsu un apkārtējo pagastu bērnu vecāki, kuriem uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē vēl jāgaida gadiem. Arī 25. septembrī notikušajā rajona padomes sēdē visi jautājumi vēl nebija atbildēti, bet visai nepopulārais lēmums tika pieņemts, un no Ziemassvētkiem ēkas varētu būt tukšas un klusas. Vai tā būs? Pretinieki neakceptē pragmatismu

“Mēs domājam par naudu, bet nedomājam par bērniem. Uzskatu, ka vienai šādai iestādei rajonā bija un ir jābūt, lai cik tas būtu grūti. Sociālās, sporta, kultūras struktūras rada izdevumus, nekādu peļņu nekad tur nevar gaidīt. Bija jāizstrādā stratēģija, kā piesaistīt bērnus no citurienes, lai izmaksas samazinātos. Rajona budžetā līdzekļi bija jāatrod,” sacīja Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš, kurš vienīgais no rajona padomes locekļiem nepiekrita balsojumam par likvidāciju. Kad tas tomēr notika, A.Lapsiņš vienīgais balsoja pret. 17 pašvaldību vadītāji centra likvidāciju atbalstīja.

Arguments, ka uzlabojas sociālā situācija sabiedrībā, pagastos, ģimenēs, kuras atrodas sociālo dienestu uzmanības lokā, arī neizturēja kritiku.

“Es savulaik biju pret bērnu nama likvidēšanu, bet pašlaik bērnu iestādē ir pavisam maz. Maksas bērnu namā ir lielas, tāpēc pie mums neievieto bērnus no citiem rajoniem. Arī sociālās jomas speciālisti Rīgā meklē lētāko variantu. Un vēl kas- no Rīgas nāk atkarīgie bērni, viņi atdod tos sliktākos. Vai tas būtu to vērts? Ir taču skaidrs, ka “Gaujaslīču” bērni nepaliks bez pajumtes. Bijušas pārrunas ar bāriņtiesām, sociālajiem darbiniekiem, var bērnus pārvietot uz centru Skangaļu muižā. Tur apstākļi ir labi, var dzīvot, mācīties. Arī tur speciālisti viņus prasmīgi sagatavos dzīvei,” skaidroja rajona padomes sociālo un veselības jautājumu nodaļas vadītāja Ģertrūde Šulmeistere un piebilda, ka “Gaujaslīči” nevar pastāvēt arī tāpēc, ka mainās bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes iespējas valstī. Ģ.Šulmeistere uzsvēra, ka attīstās audžuģimeņu kustība, ģimenes izvēlas kļūt par aizbildņiem, pieaug arī adoptēto bērnu skaits, arī tāpēc pašvaldībām uzturēt nerentablu iestādi nav nepieciešamības.

“Vienmēr ir kāda augstāka vara, kas situāciju saredz skaidrāk un spēj to izvērtēt arī no ekonomiskā viedokļa. “Gaujaslīču” kolektīvs ir strādājis labi un esam rūpējušies par pamestajiem bērniem, kuri ģimenēs bija kļuvuši lieki. No labas ģimenes jau bērnu namā nenokļūst. Katru vasaru esam bērniem meklējuši viesģimenes, daudzi tādā ceļā ir tikuši pie jaunām mājām. Tas, ka bērnu “Gaujaslīčos” trūkst, ir mūsu labā darba rezultāts. Bet kopumā jau sabiedrība nekļūst ievērojami labāka, nav mazāk problēmu, vecāku atstāti bērni Latvijā ir un būs. Iestādes būs nepieciešamas. Pašlaik pie mums situācija ir tāda, kāda tā ir, dzīve ir ienesusi izmaiņas,” noteica “Gaujaslīču” direktore Ina Ozola un plašāk nekomentēja rajona padomes locekļu pieņemto lēmumu.

Pašvaldību vadītāji gatavi diskusijām par to, kas sociālās aprūpes centra ēku kompleksā atradīsies nākamgad. Lieli plāni pilsētas pašvaldībai

Pirmajās oficiālajās sarunās par sociālās aprūpes centra likvidēšanu izskanēja versijas, ka ēkas varētu pārdot un iegūtos līdzekļus ieguldīt kādas citas rajona sociālās aprūpes iestādes attīstībā, piemēram, Nītaures pansionāta pārbūvē. Tagad viedokļi ir pieklusuši, bet par pagaidu risinājumu amatpersonas uzskata ēku iznomāšanu. Tiek lēsts, ka gadu ēkās varētu saimniekot Cēsu pilsētas domes izveidotas sociālās struktūras.

“Pašlaik idejas saskaņojam, plānojam arī finansiālos ieguldījumus, bet ideja ir tāda, ka pašreizējā administrācijas ēkā varētu darboties ģimenes tipa bērnu nams, kurā varētu dzīvot arī “Gaujaslīču” bērni. Tur būs arī viena istaba, kurā īslaicīgi ievietot bērnus, kas kādā krīzes situācijā izņemti no ģimenes. Galvenās ēkas otrajā stāvā turpinātu darboties rotaļu grupa un varētu atvērt arī otru, kurā bērniņus darba dienās varētu atstāt vecāki no Cēsīm un rajona pagastiem, kas strādā pilsētā. Ēkas pirmajā stāvā varētu atvērt sociālās aprūpes nodaļu. Tas nozīmē, ka tajā pēc ārstēšanās atlabtu gados veci vai vientuļi cilvēki, ar viņiem strādātu speciālisti. Pašlaik šādu sociālo funkciju pilda slimnīca, izvieto cilvēkus Vecpiebalgas bijušajā slimnīcā, bet tas nav risinājums. Un dzīvojamā mājā, kas ir attālāk no “Gaujaslīču” kompleksa, būtu vieta naktspatversmei. Man ir pieredze, ka pilsētā un rajonā pēc visiem minētajiem pakalpojumiem ir pieprasījums,” skaidroja Cēsu pašvaldības aģentūras “Sociālās palīdzības un pakalpojumu aģentūra” direktore Iveta Sietiņsone. Pilsētas pašvaldībā tiek meklēts finansējums šāda projekta realizēšanai. Tiek lēsts, ka šāda pakalpojumu tīkla nodrošināšana varētu izmaksāt no 80 līdz 100 tūkstošiem latu gadā. Plāno sadarbību arī ar rajona pagastu pašvaldībām, bet, piemēram, sociālo pakalpojumu nodaļas klienti daļu izdevumu segtu no savām pensijām.

Rajona padomes sēdē iebildumus pašvaldību vadītāji izteica vien par to, ka naktspatversmei nevajadzētu atrasties blakus iestādēm, kurās dzīvo vai kaut īslaicīgi uzturas bērni.

“Arī sociālo pakalpojumu nodaļai nevajadzētu būt blakus bērnu rotaļu grupām. Es piekrītu, bet mums jādomā, kā šos pakalpojumus attīstīt. To trūkst , un šis ir pagaidu risinājums. Ja cilvēki bez pastāvīgas dzīvesvietas ziemas laikā dzīvos kāda nama bēniņos vai kāpņu telpā, tas ģimenēm ar bērniem nav mazāk traumējoši. Šī ēka, kurā varētu darboties nakts patversme , kas ir ļoti nepieciešama, atrastos nostāk,” pamatoja Iveta Sietiņsone.

Diskusijas par “Gaujaslīču” ēku tālāku izmantošanu pēc sociālās aprūpes centra likvidācijas vēl turpinās, taču no citām pašvaldībām pagaidām tik konstruktīvi piedāvājumi nav izskanējuši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi