Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Beidzot mājās…

Druva
23:00
05.10.2007
3
9lp Santa

Cēsniece Santa Vītola pēc teju pieciem Īrijā nodzīvotiem gadiem ir atgriezusies dzimtajā pilsētā un uzskata, ka no katra paša atkarīgs, cik daudz viņš dzīvē spēj sasniegt. Došanās uz Īriju labākas dzīves meklējumos ne vienmēr attaisno lēmumu. Arī Latvijā ir visas iespējas piepildīt sapņus un ieceres…

Santa stāsta, ka uz Īriju vispirms aizbraukusi viņas mamma, vēlāk, pēc vidusskolas beigšanas, Santa piekritusi mammas uzaicinājumam aizbraukt ciemos un paskatīties, kā citur cilvēki dzīvo.

“Es vienkārši aizbraucu ciemos. Man nebija ne darba atļaujas, ne domas, ka uzkavēšos ilgāk par paredzēto laiku. Taču pamazām iedzīvojos. Vēl pirms pieciem gadiem Īrijā bija salīdzinoši maz latviešu, un mēs bijām ļoti draudzīgi savā starpā. Tie latvieši, kuri aizbrauca toreiz, patiešām brauca strādāt. Viņi smagi strādāja, īri to novērtēja. Viņi bija draudzīgi un atsaucīgi. Tagad tas ir nedaudz mainījies. Jo vairāk latviešu iebrauca, jo nācās secināt, ka atbraucēji jau mums pašiem tur neradīja lepnumu. Protams, nav runa par visiem latviešiem, bet arvien vairāk bija tādu, par kuriem nācās kaunēties,” stāsta Santa un uz jautājumu, vai Īrija no tiesas ir tā apsolītā laimes zeme, par kuru jūsmo Latvijā, viņa saka: “Nedomāju, ka Īrija ir laimes zeme. Domāju, ka nav svarīgi, kur tu dzīvo, lai kaut ko dzīvē panāktu, lai tevi novērtētu… Ir vienkārši jāstrādā un viss jānopelna. Taču, ja runājam par to, ar ko atšķiras pelnīšana Īrijā no pelnīšanas Latvijā, jāsaka – arī tur bija jāstrādā. Ja gribējās nopelnīt, bija jāstrādā no rīta septiņiem līdz vakara septiņiem un vēl ilgāk. Un tā daudzi arī darīja, lai iekrātu naudu. Taču tur cilvēkus novērtē un pienācīgi atalgo. Uzskatu, ka jebkurā normālā valstī jāsaņem atalgojums, ar kuru cilvēks var dzīvot, ne izdzīvot.”

Uz jautājumu, kāpēc tomēr Santa pēc tik ilga laika nolēma atgriezties Latvijā, viņa stāsta, ka pienāca laiks vienkārši pieņemt lēmumu.

“Latvijā līdz šim brīdim nebiju strādājusi. Strādāt es iemācījos Īrijā un sapratu, lai kaut ko dzīvē sasniegtu, ir jāstrādā. Taču, runājot par atgriešanos, jāsaka – vienmēr zināju, ka atgriezīšos mājās. Vadījos pēc tā, ka atbraukšu, centīšos, darīšu visu iespējamo, lai arī te varētu labi dzīvot. Ja arī tad sapratīšu, ka netieku uz priekšu, ka krītu un nevis ceļos, tad gan sakrāmēšu koferus un došos prom… Bet tad tā vairs nebūs pat Īrija… Taču šobrīd ar cerību pilnu sirdi esmu atgriezusies Latvijā, esmu iestājusies universitātē, sameklējusi darbu un ceru, ka būs labi. Ticu, ka ar centību kaut ko var panākt,” saka Santa un atminas Īrijā piedzīvotās izjūtas: “Lai arī tur apkārt ir daudz latviešu, tomēr saproti, ka tā nav tava zeme. Tu neesi mājās. Dzīve paiet tā – visu nedēļu intensīvs darbs, brīvdienās… Nu, kaut kā mums tas laiks jānotriec. Un kā nu katrs tur to sestdienu, svētdienu izmanto…Un tā gadu no gada… Latvijā tas ir citādāk. Te ir māsas, brāļi, vecāki, draugi, un viņi visi kaut kur tepat dzīvo. Var aizbraukt ciemos. Tas ir citādāk. Protams, ar laiku teju katrs latvietis iegādājas automašīnu, braukā un aplūko tūrisma objektus. Bet cik ilgi tad objektus var pētīt? Pietrūkst māju. Tuvu cilvēku. Tā kā esmu atbraukusi uz Latviju ar lielu apņemšanos. Varbūt pierādīt sev, ka varu.”

Sarunas laikā Santa stāsta, ka viņai pat īsti nav bijis mantu, ko pārvest no tālās zemes, jo it kā apzināti neko lielu nav iegādājusies. Vienmēr prātā bijusi doma – kā es to pārvedīšu mājās?

“Neviens latvietis, dzīvojot Īrijā, miljonos vēl nav iedzīvojies. Cilvēki vienkārši grib strādāt un saņemt normālu atalgojumu. Vēl viņi grib atgriezties mājās… Mana pirmā alga Latvijā vēl tikai būs. Bet man ir prieks, ka es te ātri atradu darbu, ņemot vērā, ka manā CV bija vien ieraksts – strādājusi Īrijā. Nekas vairāk,” saka Santa un patiesi cer, ka viņai izdosies savus sapņus piepildīt mājās, nebraucot vairs uz svešām zemēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
113

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
47

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
23
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi