Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Internets katrā lauku sētā

Druva
23:00
09.10.2007
15

Digitalizācijas un datorizācijas laikā arvien lielāka nozīme ir informācijai, tās iegūšanas ātrumam. Te neatsveramas ir interneta neierobežotās iespējas, jo tīmekļa dzīlēs atrodama informācija par visu un jebko. Tāpēc internets vajadzīgs ne tikai pilsētās, bet arī laukos, arī zemnieki un lauku uzņēmēji arvien vairāk novērtē tā lomu ikdienas darbā. Zaubes pagasta lauku konsultante Vaira Zauere atzīst, ka pieeja internetam ir ļoti svarīga, jo tur atrodamas visdažādākās datu bāzes, cita ikdienā nepieciešamā informācija: “Internets vajadzīgs katru dienu, jo viss mainās, attīstās un nepieciešams sekot līdzi norisēm. Ja kādu dienu nav pieejas tīmeklim, jūtos kā bez rokām. Piekļūšana internetam paplašinās, bet gribētos, lai tas notiktu vēl ātrāk un būtu iespējams ikvienā zemnieku saimniecībā.”

Statistika liecina, ka 2006.gadā internets bija pieejams 42,2 procentiem Latvijas mājsaimniecību, taču pagaidām interneta lietotāju īpatsvars laukos ir vidēji sešas reizes mazāks nekā Rīgā. Lai situāciju uzlabotu, Satiksmes ministrija izstrādāja projektu “Platjoslas sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos”, kas paredz līdz 2008. gada jūlijam nodrošināt piekļuvi platjoslu sakariem līdz 95 procentiem Latvijas teritorijas. Projektu tehniski īsteno elektronisko sakaru komersants AS “Telekom Baltija” (pazīstams ar preču zīmi “Triatel”), kas šādas tiesības ieguva ministrijas izsludinātā atklātajā konkursā 2007. gada martā.

Projekta ieviešana uzsākusies, un pašlaik platjoslu sakaru infrastruktūra un datu pārraides pakalpojumi pieejami jau 75 procentos Latvijas teritorijas.

“Varam teikt, ka lauku iedzīvotāji vairs nav atkarīgi tikai un vienīgi no lielā elektroniskā sakaru komersanta, kurš parasti uz lūgumu sniegt interneta pakalpojumus sniedz atbildi, ka tas tehniski nav iespējams. Izbūvējot šo platjoslu infrastruktūru, internets būs pieejams it visur. Ikviena rajona būtisks attīstības rādītājs ir datorizācijas apjoms, privātpersonu un uzņēmēju pieeja internetam, jo tas veicina uzņēmējdarbības sabalansētu teritoriālu attīstību. Projekta īstenošana ļaus uzņēmējdarbībai attīstīties arī attālos reģionos,” norāda Satiksmes ministrijas sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis.

“Telekom Baltija” izpilddirektors Mārtiņš Klēvers skaidro, ka pēc projekta īstenošanas katram Latvijas reģionu iedzīvotājam būs pieeja globālajiem informācijas resursiem, turklāt izmantojot augstākas kvalitātes datu pārraides līmeni nekā, piemēram, Norvēģijā un Zviedrijā.

“Triatel” komunikācijas vadītāja Lita Grafa “Druvai” pastāstīja, ka projekta ietvaros tiek izbūvētas bāzes stacijas visā valstī, arī Cēsīs un rajonā: “Parasti ir tā, ka pilsētās interneta pakalpojumi iedzīvotājiem ir pieejami, bet ārpus tām rodas problēmas. Tāpēc šī platjoslu projekta galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai cilvēki arī lauku apvidos saņemtu iespēju lietot internetu.

Pārklājums arvien uzlabojas, un ikviens potenciālais klients, kurš dzīvo ārpus Cēsīm, mūsu apkalpošanas centrā vai pie kāda no lokālajiem dīleriem var saņemt modemu testēšanai, lai noskaidrotu, vai viņa mājā šis pakalpojums jau ir pieejams. Šo testēšanu var

katrs veikt saviem spēkiem, bet to var izdarīt arī mūsu vai lokālo dīleru darbinieki.”

Cēsīs darbojas divi dīleri – SIA “Balttel” un SIA “Sunakku”, kas abi atrodas tirdzniecības centrā “Cēsu Klēts” Pļavas ielā 5. Tur arī var uzzināt visu nepieciešamo informāciju par pakalpojumiem, tarifu plāniem un visu pārējo. Plaša informācija ir arī mājas lapā www.triatel.lv.

Projekts “Platjoslas sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos” tiek īstenots kā valsts un privātās partnerības projekts, ieguldot gan valsts, gan Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), gan AS „Telekom Baltija” līdzekļus. Projekta īstenošanas līguma kopsumma ir 15 miljoni latu, no kuriem 3,9 miljonus latu finansē ERAF un valsts budžets. Pievienotās vērtības nodokli sedz valsts budžets.

Īstenojot projektu, būs sasniegts būtisks progress ES Struktūrfondu Nacionālās programmas “Augstas kvalitātes platjoslu tīklu attīstība ģeogrāfiski attālinātās teritorijās” īstenošanā.

Platjoslu datu pārraide nozīmē ne tikai ātrāku internetu, tai ir izšķiroša nozīme informācijas sabiedrības potenciālo iespēju īstenošanā: e-pārvaldē, e–izglītībā, e-veselībā, interaktīvo pakalpojumu sniegšanā un izmantošanā. Platjoslu sakari ļauj kombinētu balss, datu un video servisu izmantošanu. Nodrošinot platjoslas piekļuvi, iedzīvotāju iespējas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanā būtu līdzīgas neatkarīgi no sociālā stāvokļa vai teritorijas, kurā tie atrodas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
25

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
40

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
434
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi