Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Internets katrā lauku sētā

Druva
23:00
09.10.2007
5

Digitalizācijas un datorizācijas laikā arvien lielāka nozīme ir informācijai, tās iegūšanas ātrumam. Te neatsveramas ir interneta neierobežotās iespējas, jo tīmekļa dzīlēs atrodama informācija par visu un jebko. Tāpēc internets vajadzīgs ne tikai pilsētās, bet arī laukos, arī zemnieki un lauku uzņēmēji arvien vairāk novērtē tā lomu ikdienas darbā. Zaubes pagasta lauku konsultante Vaira Zauere atzīst, ka pieeja internetam ir ļoti svarīga, jo tur atrodamas visdažādākās datu bāzes, cita ikdienā nepieciešamā informācija: “Internets vajadzīgs katru dienu, jo viss mainās, attīstās un nepieciešams sekot līdzi norisēm. Ja kādu dienu nav pieejas tīmeklim, jūtos kā bez rokām. Piekļūšana internetam paplašinās, bet gribētos, lai tas notiktu vēl ātrāk un būtu iespējams ikvienā zemnieku saimniecībā.”

Statistika liecina, ka 2006.gadā internets bija pieejams 42,2 procentiem Latvijas mājsaimniecību, taču pagaidām interneta lietotāju īpatsvars laukos ir vidēji sešas reizes mazāks nekā Rīgā. Lai situāciju uzlabotu, Satiksmes ministrija izstrādāja projektu “Platjoslas sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos”, kas paredz līdz 2008. gada jūlijam nodrošināt piekļuvi platjoslu sakariem līdz 95 procentiem Latvijas teritorijas. Projektu tehniski īsteno elektronisko sakaru komersants AS “Telekom Baltija” (pazīstams ar preču zīmi “Triatel”), kas šādas tiesības ieguva ministrijas izsludinātā atklātajā konkursā 2007. gada martā.

Projekta ieviešana uzsākusies, un pašlaik platjoslu sakaru infrastruktūra un datu pārraides pakalpojumi pieejami jau 75 procentos Latvijas teritorijas.

“Varam teikt, ka lauku iedzīvotāji vairs nav atkarīgi tikai un vienīgi no lielā elektroniskā sakaru komersanta, kurš parasti uz lūgumu sniegt interneta pakalpojumus sniedz atbildi, ka tas tehniski nav iespējams. Izbūvējot šo platjoslu infrastruktūru, internets būs pieejams it visur. Ikviena rajona būtisks attīstības rādītājs ir datorizācijas apjoms, privātpersonu un uzņēmēju pieeja internetam, jo tas veicina uzņēmējdarbības sabalansētu teritoriālu attīstību. Projekta īstenošana ļaus uzņēmējdarbībai attīstīties arī attālos reģionos,” norāda Satiksmes ministrijas sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis.

“Telekom Baltija” izpilddirektors Mārtiņš Klēvers skaidro, ka pēc projekta īstenošanas katram Latvijas reģionu iedzīvotājam būs pieeja globālajiem informācijas resursiem, turklāt izmantojot augstākas kvalitātes datu pārraides līmeni nekā, piemēram, Norvēģijā un Zviedrijā.

“Triatel” komunikācijas vadītāja Lita Grafa “Druvai” pastāstīja, ka projekta ietvaros tiek izbūvētas bāzes stacijas visā valstī, arī Cēsīs un rajonā: “Parasti ir tā, ka pilsētās interneta pakalpojumi iedzīvotājiem ir pieejami, bet ārpus tām rodas problēmas. Tāpēc šī platjoslu projekta galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai cilvēki arī lauku apvidos saņemtu iespēju lietot internetu.

Pārklājums arvien uzlabojas, un ikviens potenciālais klients, kurš dzīvo ārpus Cēsīm, mūsu apkalpošanas centrā vai pie kāda no lokālajiem dīleriem var saņemt modemu testēšanai, lai noskaidrotu, vai viņa mājā šis pakalpojums jau ir pieejams. Šo testēšanu var

katrs veikt saviem spēkiem, bet to var izdarīt arī mūsu vai lokālo dīleru darbinieki.”

Cēsīs darbojas divi dīleri – SIA “Balttel” un SIA “Sunakku”, kas abi atrodas tirdzniecības centrā “Cēsu Klēts” Pļavas ielā 5. Tur arī var uzzināt visu nepieciešamo informāciju par pakalpojumiem, tarifu plāniem un visu pārējo. Plaša informācija ir arī mājas lapā www.triatel.lv.

Projekts “Platjoslas sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos” tiek īstenots kā valsts un privātās partnerības projekts, ieguldot gan valsts, gan Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), gan AS „Telekom Baltija” līdzekļus. Projekta īstenošanas līguma kopsumma ir 15 miljoni latu, no kuriem 3,9 miljonus latu finansē ERAF un valsts budžets. Pievienotās vērtības nodokli sedz valsts budžets.

Īstenojot projektu, būs sasniegts būtisks progress ES Struktūrfondu Nacionālās programmas “Augstas kvalitātes platjoslu tīklu attīstība ģeogrāfiski attālinātās teritorijās” īstenošanā.

Platjoslu datu pārraide nozīmē ne tikai ātrāku internetu, tai ir izšķiroša nozīme informācijas sabiedrības potenciālo iespēju īstenošanā: e-pārvaldē, e–izglītībā, e-veselībā, interaktīvo pakalpojumu sniegšanā un izmantošanā. Platjoslu sakari ļauj kombinētu balss, datu un video servisu izmantošanu. Nodrošinot platjoslas piekļuvi, iedzīvotāju iespējas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanā būtu līdzīgas neatkarīgi no sociālā stāvokļa vai teritorijas, kurā tie atrodas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
121

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi