Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Diskutē par zinātnes problēmām

Druva
23:00
11.10.2007
9
7lp 97

Ar kādām dilemmām sabiedrība saskaras aizvien lielāku zinātnisko sasniegumu laikā? Vai zinātnei ir jāattīstās brīvi vai arī tai nepieciešama regulācija? Kādas pārmaiņas sabiedrībā izraisīs jaunu sasniegumu pieejamība? Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus zinātnes aktuālajām problēmām veltītā diskusijā šonedēļ skāra Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klašu skolēni.

Lai formulētu sabiedriski aktīvās daļas viedokli par pretrunīgi vērtētiem jautājumiem, daudzās Eiropas valstīs tiek rīkota diskusiju spēle „Decide”. Šogad šajā projektā iesaistījusies arī Latvija, un Cēsu jaunieši bija pirmie, kas izmantoja iespēju piedalīties diskusijā un paust savu viedokli par tādām tēmām kā cilmes šūnu lietošana, HIV/AIDS inficēto ļaužu rīcību regulējošie juridiskie aspekti, cilvēka spējas un attīstību stimulējošo līdzekļu lietošana, kā arī iespējas vecākiem pirms bērna dzimšanas izvēlēties ne tikai savas atvases dzimumu, bet arī vēlamos talantus un citus dotumus. Cēsīs rīkotās diskusijas tēma bija ksenotransplantācija. Tās ir ķirurģiskas operācijas, kuru laikā dzīvnieku šūnas, audi un orgāni tiek pārstādīti cilvēkiem. Šis jautājums sevī ietver dažādas morālas, emocionālas un arī racionālas dilemmas. Zinātnes attīstība šādā virzienā palīdzētu uzlabot dzīvi tiem, kas gaida rindā, piemēram, uz sirds pārstādīšanas operācijām, bet vienlaikus paver arī daudz risku – sākot no iespējas inficēties ar cilvēkiem neraksturīgām slimībām, turpinot ar emocionālām grūtībām pieņemt citu dzīvu būtņu daļas, un beidzot ar ētiskiem jautājumiem par to, vai cilvēki savas problēmas drīkst risināt uz dzīvnieku – mazo brāļu – rēķina. „Mēs jauniešiem dodam iespēju šīs problēmas aplūkot no visām pusēm un formulēt savas atbildes uz jautājumiem, kurus pašlaik risina cilvēki daudzviet pasaulē,” stāsta viens no diskusijas rīkotājiem, Latvijas Universitātes (LU) sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas studiju nodaļas doktorants Mārtiņš Kaprāns. „Šīs diskusiju spēles būtība ir ļaut cilvēkiem apzināties savus uzskatus, rosināt diskusiju, un ar tās palīdzību mēs aicinām formulēt kompromisa viedokli, lai gan nav viegls ceļš.”

Par spīti dažkārt pat pretējiem sākotnējiem viedokļiem, ksenotransplantācijas jautājumā Cēsu jaunieši pie kopsaucēja beigās nonāca. Viņi uzskata, ka šie ir individuāli risināmi jautājumi, tāpēc cilvēkiem ir jādod izvēle riskēt un pieņemt izaicinājumu, vai arī pieturēties pie saviem ētiskajiem un emocionālajiem apsvērumiem un atteikties no šāda veida operācijām. „Šī ir laba iespēja uzzināt ko jaunu,” pēc diskusijas sacīja Liena Amoliņa. Viņai piekrīt arī Liene Kaļķe, kas uzskata, ka šādas diskusijas var būt sākuma punkts, lai jauniešus mudinātu par diskutablajiem jautājumiem interesēties.

„Vismaz es ļoti padomāšu, ja man vajadzēs veikt sirds transplantāciju un būs jāizvēlas orgānu donors,” saka Santa Zemīte. „Skolā stundās mēs vairāk klausāmies, nevis runājam, turpretim šādas diskusijas ir iespēja brīvā atmosfērā izteikties par jautājumiem, ko skolā nestāsta,”

teic Marta Laņģe.

Diskusiju spēle ir daļa no zinātnes komunikācijas projektiem, kuros iesaistījusies un kurus rīko LU. Zinātnes komunikācijas mērķis ir uzrunāt cilvēkus un viņiem saprotami un interesanti stāstīt par zinātnes sasniegumiem, kā arī iepazīstināt ar zinātnes dzīvi. Viens no šādiem projektiem ir arī LU rīkotā „Zinātnieku nakts”, kas šogad notika 28. septembrī un kuras laikā cilvēki Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā varēja doties uz dažādām zinātnes institūcijām un uzzināt ko jaunu par zinātni un ar to saistītām aktualitātēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
121

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi