Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

No ganību uz kūtsstāves periodu

Druva
23:00
16.10.2007
1

Piena lopkopības saimniecībās notiek pāreja uz ziemošanas periodu. Cēsu lauku konsultāciju biroja (LLKC) lopkopības speciāliste Andra Seredina skaidro, ka ir vairāki dzīvnieku turēšanas un barošanas aspekti, kas jāievēro šajā laikā. Visbūtiskāk šo pāreju izjūt mazās un vidējās saimniecības, kuras govis laidušas ganībās.

Speciāliste atzīst, ka nereti laikus nav sākta govju piebarošana ar skābbarību, kas būtu jādara jau pirms pārejas uz ziemošanu. Jaunākie skābbarības analīžu dati turklāt liecina, ka tā Cēsu rajonā šogad izdevusies tikai labas vai apmierinošas kvalitātes.

A.Seredina atzīst, ka zemniekiem noderētu izmantot LLKC mājas lapā (www.llkc.lv) „Pļaušanas serviss” pieejamos datus par zāles kvalitātes izmaiņām un labāko pļaušanas laiku. Šā gada skābbarības analīzes liecina, ka zemnieki laukus nopļāvuši pārāk vēlu, zāles kvalitāte ietekmē skābbarības kvalitāti: „Tradīcijas ir iesīkstējušas. Protams, tikai pēc Jāņiem sienu var normāli izžāvēt, jo tad sausnas un kokšķiedras ir pietiekami daudz, bet skābbarība jāgatavo ātrāk, jau maija beigās. Šogad skābbarība, kas sagatavota jūnija sākumā, vairs ir tikai apmierinošas kvalitātes. Ļoti liela uzmanība jāpievērš zālāju vērtībai.”

Skābbarības kvalitāti ietekmē tas, vai zālāji ir pietiekami labi mēsloti, zālāju vecums, augu botāniskais sastāvs. Ja tas nav darīts, proteīna zālē ir par maz. Laukiem nepieciešama arī augsnes kaļķošana. Ar katru gadu augsne kļūst aizvien skābāka, tas ietekmē barības vielu daudzumu augos. Tomēr A.Seredina atzīst, ka kaļķošana ir dārga un ne katrs to var atļauties.

Speciāliste skaidro, ka pārejā uz ziemošanas periodu notiek izmaiņas: „Ir jāizprot situācija. Mainās guļvieta – ārā tā bija mīksta, bet kūtī lielākoties cieta. Ir izpētīts, ka piens rodas tieši laikā, kad govs guļ un atgremo. Neērtās, cietās guļvietās govis stāv kājās, pārslogo kāju saites, locītavas, nagu zoli, tas savukārt veicina dažādu kāju slimību attīstību, klibumu.

Mainās mikroklimats un temperatūra novietnē. Ja kūtī ir virs 20 grādiem, dzīvniekiem iestājas karstuma stress, govīm mazinās ēstgriba, tās vairāk dzer. Mainās ūdens uzņemšanas daudzums. Lai ražotu daudz piena, govij jāuzņem no 80 līdz pat 140 litriem ūdens dienā. Tādēļ jāpārliecinās, lai dzirdnes vienā minūtē izdotu apmēram 23 – 26 litrus ūdens, taču daudzās kūtīs no dzirdnīcām ūdens tek lēni.

Piesietās turēšanas laikā mainās arī kaimiņienes, badīšanās un dīdīšanās traucē ēšanu. Ļoti svarīgi ir arī barības galdi. Govīm ir ļoti laba oža, bet nereti saimniecībās barības galdi ir netīri, sasmakuši, govis no tādiem nevēlas ņemt barību.

Rudens pusē izmainās laika apstākļi – biežāk līst, taču dzīvniekiem netīk ēst slapju zāli. Samazinās arī zāles daudzums ganībās, tādēļ jāpārvar lielāki attālumi uz jaunām ganībām. Jāņem vērā, ka pārvarot vienu kilometru, izslaukums no govs samazinās no 0,8 līdz pat četriem kilogramiem piena ražīgākajām.”

A.Seredina atzīst, ka piena kvalitāti ietekmē dažādi faktori, bet galvenokārt ēdināšana. Ja tā ir trūcīga un nesabalansēta, dzīvnieks patērē daudz enerģijas, samazinās piena daudzums un kvalitātes rādītāji. Negatīvi tiek ietekmēta arī dzīvnieka imunitāte.

”Tuvojoties salnām, mainās ēdināšana, barības devā tiek iekļauts vairāk siena, skābbarība vai skābsiens, kas vienmēr ir zemākas kvalitātes, jo satur daudz kokšķiedras, maz proteīna un enerģijas. Taču saimnieki nepalielina barības devā spēkbarību un proteīna piedevas (rapša, saulespuķu, sojas raušus, lopbarības pupas). Piemirst arī izēdināt mikroelementus un sāli. Taču sākot barošanu strauji ar skābbarību, nekā laba nebūs, pie tās govis jāpieradina laikus, vismaz sešas nedēļas pirms kūtsstāves perioda, jo 14 dienas ir minimālais laiks, lai spurekļa baktērijas pierastu pie jaunās barības un to izmantotu simtprocentīgi. Visi minētie apstākļi samazina barības uzņemšanu un piena daudzumu.

Ja saimniecībā skābbarība ir tikai apmierinošas kvalitātes, tad dzīvniekus vajadzēs piebarot, bet šogad palielinājušās graudaugu un proteīna piedevu cenas. Savukārt bioloģiskās saimniecības no 2008. gada nevarēs pirkt konvencionālās proteīna piedevas. Lopkopjiem aktuāls jautājums, kā nodrošināt lopbarībā pietiekami augstu proteīna daudzumu. Iespējas ir sēt jaunu zālāju, tos pareizi mēslot. Otra iespēja – audzēt lopbarības pupas, kurās ir liels proteīna daudzums,” iesaka speciāliste.

A.Seredina turklāt uzsver, ka nesabalansēta ēdināšana var izraisīt dažādas problēmas, tai skaitā samazinātu ēstgribu, piena trieku, placentas aizturi, mazu teļu piedzimšanu, klusu meklēšanos, olnīcu cistas, abortus, mastītus, piena kvalitātes rādītāju samazināšanos.

”Zemniekiem jācenšas nodrošināt iespējami labāku dzīvnieku ēdināšanu, tīru ūdeni, labus turēšanas apstākļus. Par ganāmpulka labturību, protams, jārūpējas visu gadu, tad arī pāreja uz ziemošanu neradīs grūtības,” uzskata A.Seredina.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
121

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi