Cēsu teātra jauniešu trupa izrāda “Vīziju par V.Šekspīra lugu “Karalis Līrs”’.
Šo kustību izrādi, kas šodien redzama Cēsu kultūras centrā, pēc pirmizrādes teātris spēlēja sadraudzības pilsētā Ahimā starptautiskā festivālā. Gan skatītāji, gan citu teātru pārstāvji no Vācijas un Polijas atzinīgi novērtēja cēsnieku iestudējumu. Tas pārsteidzis un pārliecinājis.
“Piedalīšanās festivālā bija laba pieredze. Visi teātri rādīja vīzijas par “Karaļa Līra” tēmu. Tik dažādi, bet problēmas un domas tās pašas,“ pastāstīja Elita Medne, kura izrādē spēlē karali Līru, bet Jana Herbsta piebilda, ka Cēsīs izrādē visi spēlēs ar jaunu azartu. “Jau bijām noilgojušies pēc mūzikas. Mums pašiem iestudējums ļoti patīk,” sacīja Jana.
Izrādē skan pazīstama Imanta Kalniņa un Artūra Maskata mūzika, tajā piedalās 13 jaunieši, kuri izdzīvo karaļnama kaislības. ”Ikdienā jau katrs cilvēks cenšas būt labs, bet izrādē ir iespēja izspēlēt ļauno, darīt to, ko ikdienā nedari. Tas palīdz saprast, kāds dzīvē esi un kāds gribi būt,” domās dalās Elga Sīle, kura izrādē spēlē Glosteru. Alise Plaude arī uzsver, ka izrādes tapšanas gaitā daudz runājuši par cilvēciskām vērtībām un kaislībām, bijis daudz ko pārdomāt. “Kā Kents varu teikt – dzīvē jāredz ne tikai pašam sevi, arī citi cilvēki,” tā Alise, bet Elita Medne papildina: “Esmu karalis,
esmu varens, bet tas nenozīmē, ka tāds būšu vienmēr.”
Iestudējuma režisors Juris Feldmanis uzsver, ka izrāde nav veidota kā personību konfliktu, bet gan cilvēkos esošo kaislību, iegribu, vājību un rakstura stingrības sadursmju spēle. Labais pret slikto, mīlestība pret varas kāri. Tā nav kustību izrāde tās klasiskajā nozīmē, drīzāk improvizācija, kurā aktieri izspēlē doto tēmu.
“Ļoti gribas, lai skatītāji tās 45 minūtes iedzīvojas mūsu spēlētajā pasaulē un izjūt tās emocijas, kad pār cilvēkiem valda stihijas,” cerot, ka izrāde rosinās domāt, saka Jana Herbsta.
Komentāri