Vaivēnieši Ēvalds un Aina Amantovi svinēs zelta kāzu jubileju. Nodzīvots kopā ražens mūžs, aizvadīta skaista laulība.
“Tikai dzīvojām un daudz nedomājām,” saka Aina un turpina: “Tagad vairs arī nestrīdamies. Kad jauni, tad jau tas jaunības dullums, bet tagad viens otram laiku īsinām, runājamies un pārspriežam dzīvi. Bet vienu gan var teikt, ka jaunie tagad daudz šķiras. Laikam nemāk viens otram piekāpties. Bet dzīvē iet visādi, katram ir savas kļūdas,” spriež Aina.
Par savu kāzu dienu runājot, Aina stāsta, ka ir vietējie, tepat pagastā dejojot iepazinušies. Sākuši iet uz ballēm, tā visa dzīve kopā nodejota.
“Mēs janvārī sarakstījāmies. Bija ļoti auksts laiks, pie debesīm spīdēja spožs mēness,” atminas Aina.
“Pa kluso sarakstījāmies,” piebilst Ēvalds un turpina: “Nevienam neteicām, nostādījām fakta priekšā. Paši nolēmām un izdarījām bez liekām greznībām. Un tā pa kluso esam nodzīvojuši šos ilgos gadus.”
Aina dalās pārdomās par to, ka mūsdienās jaunie precas citādāk. Krāšņāk.
“Arī tagad varbūt nav viegli laiki, bet toreiz bija grūti. Taču, domāju, ka mūsdienās jaunu ģimeni izveidot ir vieglāk. Mums
pašiem nekā nebija. Turējām lopus, abi strādājām, un jaunajām mammām jau toreiz naudu nemaksāja. Bērnudārzu arī nebija. Mana māte pieskatīja meitu, kad darbā gāju. Atminos, ka kolhozā četrus mēnešus nemaksāja algu. Turējām lopus un cītīgi savā saimniecībā rāvāmies. Tagad neviens tā vairs negrib strādāt,” saka Aina un piebilst, ka katram laikam savs grūtums.
Komentāri