Pirmdiena, 6. janvāris
Vārda dienas: Sīmanis, Zintis

Garantijas izmanto arvien vairāk

Druva
00:00
31.10.2007
4

Lai uzņēmums būtu konkurētspējīgs tirgū, tam nepieciešams nepārtraukt attīstību. Lai attīstītos, nepieciešams investēt jaunās tehnoloģijās, iekārtās, ēkās. Lai ieguldītu, nepieciešami finanšu līdzekļi, bieži vien itin ievērojami. Ja pašam uzņēmējam nav brīvas naudas, jādodas uz banku pēc kredīta. Lai to saņemtu, nepieciešams nodrošinājums. Tieši šajā brīdī talkā var nākt Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” kā Ekonomikas ministrijas pārraudzības institūcija nodrošina mehānismu, kā mazie un vidējie komersanti var saņemt reālu finanšu atbalstu vai nodrošinājumu inovatīvu biznesa ideju realizācijai un garantiju nodrošinājumu kredīta vai līzinga gadījumos Latvijas komercbankās. Tas ļauj atrisināt nepietiekamā nodrošinājuma problēmu aizdevumu saņemšanai komercbankās. LGA izsniedz arī finansu līzinga garantijas mazām un vidējām komercsabiedrībām industriālā līzinga darījumos. LGA sadarbības partneri ir komercbankas un citas finanšu institūcijas, kas finansē mazo un vidējo uzņēmumu biznesa projektus, kā arī privātie riska kapitāla fondi un individuālie investori.

Lai veicinātu uzņēmējos izpratni un rosinātu prasmīgi apgūt valsts piedāvātos finanšu instrumentus uzņēmējdarbības attīstībai, LGA un riska kapitāla fonds “Zaļās Gaismas Investīcijas” aicināja Cēsu reģiona uzņēmējus un sadarbības partnerus uz lietišķu tikšanos “Nauda tavam biznesam”. LGA informēja uzņēmējus par atbalsta instrumentiem – līzinga un aizdevuma garantijām, kā piemēru minot SIA „Tīrības nams”, kas izmantojusi valsts atbalsta iespējas uzņēmuma straujākas attīstības veicināšanai. Jau rakstīts, ka uzņēmums jaunās ēkas būvniecībai saņēmis aizdevumu garantiju 250 000 latu apmērā.

“Latvijas Garantiju aģentūras” valdes priekšsēdētāja Lita Kalniņa “Druvai” pastāstīja, ka uzņēmēji arvien vairāk izmanto aģentūras pakalpojumus. 2007. gadā izsniegtas garantijas par kopējo apjomu 5,8 miljoni latu, kas uzņēmumiem sniedzis iespēju piesaistīt 12,4 miljonus latu kredītresursus.

“Tas, iespējams, saistīts ar to, ka bankas izvirzījušas stingrākas prasības uzņēmējiem, kuri grib ņemt kredītus, līdz ar to šāds riska noņemšanas instruments kā garantija tiek pieprasīts arvien vairāk. Banka, izvērtējusi iesniegto projektu un secinājusi, ka nodrošinājums pārāk mazs vai risks pārāk liels, informē uzņēmēju, ka projekts tiks apstiprināts, ja būs papildu garantija. Bankas ir informētas par mūsu piedāvājumu un pastāsta par to arī uzņēmējam. Kad projekts nonāk aģentūrā, mēs to nevērtējam pārāk dziļi, jo uzticamies bankai. Bankas ir tas siets, kas atsijā projektus. Nav nepieciešamības dublēt funkcijas, ir šis riska dalīšanas princips. Nedēļas laikā pēc dokumentu pieņemšanas dodam atbildi par projekta atbalstīšanu,” stāsta L. Kalniņa.

Aktīvākie uzņēmēji ir Rīgā un tās tuvumā, bet aģentūras vadītāja uzteic arī vidzemnieku aktivitāti. Riski tiek garantēti ar Eiropas naudu, kas ir LGA kapitālā, ja kāds projekts ir neveiksmīgs, aģentūra maksā bankai kompensāciju tā riska apmērā, kādu tā uzņēmusies saskaņā ar līgumu.

Aktīvu darbību LGA uzsāka 2005.gada augustā, kad kļuva pieejami struktūrfondu līdzekļi. Šobrīd saistību apjoms sasniedz desmit miljonus latu. Ja iepriekš maksimālais limits, ko varēja atbalstīt, bija 250 tūkstoši latu, šobrīd tas ir dubultots. L. Kalniņa gan informē, ka tas attiecas uz lieliem projektiem, jo iesācējiem ne banka dos tik lielu kredītu, ne aģentūra garantiju.

“Nākamajā periodā, kas sāksies 2008. gadā, finanšu instrumentiem būs atvēlēti jau 200 miljoni eiro. Tās nebūs tikai investīciju garantijas, bet dažādi finanšu instrumenti, tostarp eksporta garantijas, kas nepieciešamas uzņēmējiem, kuri strādā ar Krievijas un Āzijas tirgiem. Jauni fondi tiks veidoti arī riska kapitālam.

Kopumā esam atbalstījuši nedaudz vairāk kā 120 projektus. Tas nav daudz, ja salīdzinām ar citām valstīm. Bet šis ir jauns finanšu instruments, tikai šogad bankas un uzņēmēji tā pa īstam sapratuši, kas tas ir, tāpēc aktivitāte pieaug. Mēs esam veikuši skaidrojošo darbu, klāstot bankām, kāpēc šādas garantijas nepieciešamas, skaidrojot arī uzņēmējiem šīs priekšrocības. Nevaram atbalstīt lauksaimniecību, zivsaimniecību un transporta nozari, jo tām ir citi fondi.

Protams, bijuši arī nesekmīgi projekti, bet tie pārstrukturēti un turpinājuši darboties veiksmīgi, tāpēc kompensāciju izmaksu nav nācies veikt. Nākas secināt, ka, ņemot vērā straujās ražošanas izmaksas, daudzi uzņēmumi ir lielās grūtībās, par to saņemam signālus no bankām. Skaidrs, ka viss nebūs tik gludi un zaudējumi būs, bet tāpēc esam mēs, lai zināmos ekonomiskās krīzes apstākļos finanšu tirgū būtu sava veida buferis. Ja bankas vispār apturēs kreditēšanu, ekonomikas attīstība pilnībā apstāsies. Tāpēc dalām risku, lai attīstību nebremzētu,” skaidro L.Kalniņa.

Plašāka informācija par ”Latvijas Garantiju aģentūras” piedāvājumiem pieejama mājas lapā www.lga.lv.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēsture dzīvo, kamēr to atceramies

00:00
06.01.2025
4

Vidzemes šosejas 79.kilometrā ceļmalas uzkalniņā granīta piemineklis atgādina par pirmo latviešu karaspēka bruņoto sadursmi ar Padomju Krievijas Sarkano armiju.  1918.gada 24.decembrī kapteiņa Artūra Jansona izlūku komanda ar smagā ložmetēja uguni aizkavēja Sarkanās ar­mijas izlūku virzīšanos no Cēsīm uz Ieriķiem. Kaujas simtgadē pēc Strēlnieku apvienības  Cēsu nodaļas aktīvistu Māra Niklasa un Ēvalda Krie­viņa ierosmes, piesaistot ziedojumus […]

Gadu sāk ar labu darbu – asins ziedošanu

00:00
05.01.2025
27
1

Gada pirmajā darba dienā donori bija gaidīti Cēsu 2. pamatskolas aktu zālē, kur Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Vidzemes komitejas Cēsu birojs organizēja tradicionālo Donoru dienu. Asinis ziedot vēlējās 61, to darīt varēja 56. No tiem pirmo reizi par donoru kļuva četri cilvēki. Lai pēc garajām svētku brīvdienām palīdzētu atjaunot asins krājumus, bija un joprojām ir […]

Atver gleznu grāmatu

00:00
04.01.2025
23

Jaunpiebaldzēniete Astrīda Raso Mājeniece gleznošanu dēvē par savu vaļasprieku. Viņa studējusi Mākslas akadēmijā zīmēšanu un gleznošanu, tomēr ilgu laiku darījusi ko citu un gleznot atsākusi 2004. gadā. Viņa ir arī Piebalgas gleznotāju studijas dalībniece. Decembrī muzikāli dzejiskās noskaņās aizvadīti grāmatas “Gleznas” atvēršanas svētki, kā arī Jaunpiebalgas Kultūras centra mazajā zālē izstādē skatāmi 20 darbi no […]

Ainavās sajust ultraskaņu

00:00
03.01.2025
78

Spilgtās krāsas, to spēles stiklā spēj aizbaidīt arī visdrūmāko dienu aiz loga – tā var teikt par Cēsu Izstāžu namā apskatāmo gleznotāju Alekseja Naumova un Ilzes Raudiņas “Ultraskaņu” un Mākslas akadēmijas Stikla mākslas katedras jauno mākslinieku izstādi. A. Naumovu ar plašu izstādi “Krāsainais ceļojums” šovasar varēja iepazīt Veselavas muižā, tagad Cēsīs ar spilgtām, atmiņā paliekošām […]

Svētdien ugunsgrēkā Cēsīs gāja bojā cilvēks

11:00
02.01.2025
59

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 28. decembra plkst. 6.30 līdz 2. janvāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 50 izsaukumu – desmit uz ugunsgrēku dzēšanu, 38 uz glābšanas darbiem, bet vēl divi izsaukumi bija maldinājumi. Sestdienas pēcpusdienā tika saņemts izsaukums uz Cēsu novada Jaunpiebalgu, kur atklātā teritorijā dega nepieskatīts grils […]

Jaunais lifts atvieglos ikdienu pansionātā

00:00
02.01.2025
84

Ar sarkanās lentes pārgriešanu tika atklāts jaunais, ietilpīgais lifts Cēsu pilsētas pansionātā. Pansionātā ir divi lifti – mazais pasažieru un lielais. Lielais darbojās kopš seniem laikiem, pansionāta direktore Inga Gunta Paegle atzīst, kā jau padomju lifts, kalpoja arvien sliktāk: “Būtībā tas biežāk nedarbojās nekā darbojās. Bet lielais lifts ir ļoti nepieciešams mūsu ikdienas darbā, ar […]

Tautas balss

Zaķu ielas zīmes jeb mātes sapnis

11:02
03.01.2025
38
19
Cēsinieks E.L. raksta:

Kad es, radis drukāt notis, senam draugam palūdzu palīdzību pārslēgties burtrakstīšanai, viņš izteica aizdomas, ka ķeršos pie memuāru sacerēšanas. Tad mani ķēra apgaismība. Memu­ārus mudina rakstīt pēdējā cerība. Varbūt nākotnē kāds gribēs uzzināt, kā izskatījās pasaule pirms viņa dzimšanas , paņems vērtīgo un atmetīs kaitīgo. Bija viegli uzrakstīt virsrakstu, grūtības radās uzreiz pēc tam. Skaidrs, […]

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
18
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
28
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
34
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
29
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Sludinājumi