Cēsu rajona slimnīcas traumatoloģiskās nodaļas vadītāja, “Druvas” lasītāju aptaujā ieguva titulu ”Par aktīvu pilsonisko attieksmi un ārsta profesionalitāti”
Šogad bijis daudz darba, un tas ir ļoti labi. Ja cilvēks daudz strādā, viņā ir vairāk pozitīvisma, jo nav laika negācijām. Es savā darbā aizmirstos. Priecājos, ka mūsu slimnīca pastāv un attīstās. Ir jaunas tehnoloģijas, varam labi strādāt. Cēsu slimnīcā izvēlas ārstēties cilvēki no Limbažiem, Madonas, Aizkraukles, kuri te reiz jau bijuši un ar nosūtījumiem nāk atkārtoti. Acīmredzot taču uzticas, te jūtas komfortabli un zina, ka palīdzēsim. Tas ir visa kolektīva nopelns. Esam komanda. Pacients var saņemt kvalitatīvu palīdzību visu diennakti, speciālistu konsultācijas. Slimnīcā atvērts dienas stacionārs, domāju, ka tas ir ļoti ērti cilvēkiem. Man prieks, ka mēs kopā domājam par attīstību un stabilu darbošanos blakus lielajai Vidzemes slimnīcai. Tajā pašā laikā, kad vērtēju veselības aprūpes sistēmas attīstības iespējas valstī, man nav domas, ka viss ies uz labo pusi. Veselības ministrija nav pārāk atvērta mediķiem. Veselības ministra Gundara Bērziņa laikā bija skaidrs, ka viņš savu solījumu turēs, bija algas pielikumi katru pusgadu. Tagad jūlijā nebija, kas būs janvārī? Nezinu. Lietuvā tagad ir firma, kas nekautrējoties piesūta mūsu ārstiem un māsām aicinājumus doties strādāt uz Skandināviju. Apsola daudz lielāku algu, mācības, arī to, ka būs iespēja apgūt valodu. Viņi pārpērk mediķus. Es jau te palikšu un strādāšu, bet jaunie varētu to izmantot, un nevar to nosodīt. Reāli ir tā, ka tur jauns speciālists, arī medmāsas ne tikai profesionāli pilnveidosies, bet arī dzīvos cilvēka cienīgu dzīvi. Te ir milzīga darba slodze. Labi, es nopelnu tā, ka varu aizbraukt kādā ceļojumā, apmeklēt teātri vai operu. Bet kāpēc māsiņām ir jāpērk otrās dienas maizīte? Runājot plašāk par politiku, es sevi cienu par to, ka izstājos no Latvijas ceļa tajā brīdī, kad notika apvienošanās ar Šlesera partiju. Man likās, ka nevar visu rēķināt izdevīgumā. Ja tas ir pretrunā ar mani, tad kāpēc tādā partijā sastāvēt? Vienreiz no Latvijas ceļa saraksta tiku ievēlēta Cēsu domē, pēdējās vēlēšanās biju pirmā aiz strīpas. Man vienmēr ir simpatizējuši gudri, domājoši cilvēki, tāpēc savulaik izvēlējos tieši šo politisko spēku. Un joprojām Latvijas ceļā tādi cilvēki ir, bet… Es saprotu, ka Latvijas ceļam vajadzēja atgriezties politikā, bet, vai ejot pa tik smagu ceļu? Ejot kopā ar Jaunās paaudzes sludināto kristīgo ticību? Man tas nebija pieņemami. Kā vērtēju pašreizējo politisko ķēķi? Man ir nelaba dūša. Pēdējā laikā man sāk patikt Zatlers, jo viņš parāda drusku mugurkaulu. Varbūt ņēmuši un viņu pārpirkuši? Es to tiešām nezinu, bet viņa ievēlēšana likās ļoti netīrs pasākums.
Kas man vienmēr ir simpatizējis? Man patīk lepoties ar cēsniekiem. Būt cēsniekam, tā nav ģeogrāfiska lieta, bet tā ir piederība, tas ir dzīvesveids. Es varu teikt, ka Maizīti ( LR ģenerālprokuroru Jāni Maizīti- I.K.) es uzskatu par baigi foršo cēsnieku. Šajā netīrajā politikā, uz šī fona noturēties un iziet vienam pret valdību, pasakot, ka nebija Loskutovam (KNAB vadītājam- I.K) tādi pārkāpumi, lai viņu atbrīvotu no amata! Tas ir spēcīgi. Un viņš joprojām ir cēsnieks. Viņš brauc uz pilsētas pasākumiem, apmeklē operas svētkus, un brīvdienā esmu viņu redzējusi puķu veikalā. Tas nozīmē, ka viņš ar savu ģimeni, savā sajūtā ir saistīts ar Cēsīm. Viņš noteikti varētu būt mūsu gada cēsnieks.
Man ļoti patīk, ka Cēsis attīstās. Jau pirms desmit gadiem domē spriedām, ka Cēsis nekad nebūs rūpnieciska pilsēta. Tā var būt slavena ar vēsturi, kultūru. Šos gadus ir strādāts, lai tā būtu. Tagad ir rezultāts. Šī gada mākslas festivāls bija kaut kas pasakains. Trīs nedēļas cilvēki varēja baudīt skaisto. Man liekas, ka cilvēki grib sajust skaisto. Ko kultūras notikumi dod pilsētai? Ir tāds latīņu teiciens: “Piliens izdobj akmeni”. Man liekas, ka kultūras vidē dzīve ir sakārtotāka. Aizvien vairāk pilsētā redzu ģimenes, mazus bērnus, kas kopā ar vecākiem aiziet arī uz muzeju. Jaunajai paaudzei ir iespēja augt vidē, kur var attīstīties. Cēsīs ir radīta iespēja dzīvot garīgi bagātāku dzīvi. Vienmēr būs cilvēki, kas to neizmantos, nīks pie televizora un par šīm lietām neinteresēsies, būs vandaļi, kas sabojās Pils parku un izbraukās Riekstu kalnu, bet mūsu pilsētā ir iespējams dzīvot interesanti.
Man liekas, ka Cēsis ir Latvijas sirds galvaspilsēta. Tā ir mīļa, gaiša vieta, uz kuru var atbraukt jebkurā gadalaikā.
Mūsu Maija parkā jūtos kā sakoptajās ārzemēs. Strūklakas, melnie gulbji, vēl tikai kādu melodiju vajadzēja spēlēt. Cēsis ir skaista pilsēta. Sagatavojusi Ilze Kalniņa
Komentāri