Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Svētīta luteklīte ar ugunszīmi uz kājas

Kristīne Lāce
00:00
27.12.2019
6
78394128 478471346124983 3937041566413094912 N 1

Jāņa un Egitas Līču ģimenē pirms gada tieši Ziemassvētkos pasaulē nāca meitiņa, kā paši saka, luteklīte Elīza. “Mēs ar vīru nemaz nebijām gatavojušies sagaidīt mazuli pasaulē tik ātri. Vīrs tic, ka tas ir kaut kas ļoti īpašs, ja bērniņš nācis pasaulē Ziemassvētkos,” atzīst Egita un piebilst, ka nekad pat nebiju iedomājusies, ka viņu ģimenē bērniņš varētu piedzimt Ziemassvētkos.

Jānis un Egita pirms divpa­dsmit gadiem iepazinušies Valmieras pusē. “Bieži braucu ciemos pie draudzenes, Jānis ir viņas brālis. Atzīšos, sākumā man viņš nepatika, jo māsu bieži komandēja un daudz ko neļāva darīt. Bet nu jau sešus gadus esam precējušies,” smaidot atklāj Egita.
Egita mācās Latvijas Universitātes Cēsu filiālē par sākumskolas un latviešu valodas skolotāju. Teju nodevusi bakalaura darbu. “Vēlme kļūt par skolotāju radās tad, kad sāku auklēt pirmdzimtos, dvīnīšus. Sapratu, ka patīk saikne ar bērniem. Nu jau dēliem Artūram un Emīlam ir seši gadi. Arī viņi, mūsuprāt, dzimuši nozīmīgā datumā – 13.augustā. Bērnu dzimšanas dienu datumi ir ļoti interesanti,” stāsta triju bērnu māmiņa.

Ātrāk nekā filmā
Ar smaidu Egita lasītājiem atklāj dienu pirms dzemdībām: “Kopā ar draudzeni 23.decembra vakarā bijām aizgājušas uz kino, skatījāmies filmu “Jaungada taksometrs”. Abas ķiķinot spriedām, ka arī manā dzīvē varētu risināties filmas cienīgs sižets – gadu mijā piedzemdēt bērniņu taksometrā -, jo plānotais dzemdību datums bija 10.janvāris un iespēja piedzemdēt dažas dienas ātrāk noteikti pastāvēja.”
Taču svarīgais brīdis pienāca ātrāk: “Atbraucu mājās no kino, nolikām gulēt dvīņu puikas, arī vīrs aizgāja gulēt, es sēdēju un saiņoju dāvanas Ziemassvētkiem, lai tad, kad bērni no rīta mostas, Ziemassvētku rūķis ir ciemojies un zem eglītes nolicis dāvanas. Visu sasaiņojusi, aizgāju gulēt, bet ap četriem no rīta dēli sāka knosīties un staigāt no vienas gultas uz otru. Tas šķita dīvaini, jo naktīs viņi abi parasti labi guļ. Nesapratu, kas notiek, bet ļāvu aiziet gulēt blakus tētim, es ieritinājos vienā no dēlu gultām. Kā iegūlos, nogāja augļūdeņi. Modināju vīru, un zvanījām vecmāmiņai, lai nāk pieskatīt dvīņus. Ap pulksten sešiem rītā ar vīru braucām uz Vidzemes slimnīcu. Interesanti, ka brāļi, šķiet, pirmie juta kaut ko briestam, bet es līdz pēdējam mirklim neko nenojautu. Nekas neliecināja, ka dzemdības jau varētu sākties. Tas viss notika ļoti ātri!”
Egita atminas, ka pagājušā gada Ziemassvētki bija balti un sniegoti: “Kuriozākais bija tas, ka mums automašīna bija izrotāta ar ziemeļbriežu ragu veidolu un sarkanu Rūdolfa degunu. Smējos, ka braucam uz slimnīcu ziemeļbrieža kamanās. Slimnīcā mani izmeklēja un teica, ka bērniņš dzims Ziemassvētkos. Tā arī bija, pulksten 14:23 piedzima mūsu luteklīte – Elīza.”

Sniegs par dāvanu jaundzimušajai
Dzemdību laikā lēni lielām pārslām snidzis. “Draudzene vēlāk teica, ja, bērnam dzimstot, līst lietus vai snieg sniegs, tas nozīmē, ka bērniņš ir svētīts. Mazā pasauli ieraudzīja trīsdesmit septītajā grūtniecības nedēļā. Elīza piedzima smalka – 2,7 kg smaga un 49 cm gara. Vīrs dzemdībās nepiedalījās, brauca uz māju pieskatīt bērnus, jo vecmāmiņai bija jādodas uz darbu. Tikko meitiņu ielika man rokās, palūdzu telefonu un zvanīju vīram, lai pateiktu, ka ar mums abām viss ir kārtībā. Tētis pēc tam ar lielu Ziemassvētku puķu pušķi brauca mūs apsveikt. Es vēlos pateikt labākos vārdus Vidzemes slimnīcas personālam par gādību un aprūpēšanu.”
Abas dāmas Ziemassvētkus pavadīja slimnīcā, jo mazulītei bija jaundzimušo dzeltīte. “Mājās tikām Vecgada vakarā, kad pusnaktī mainījās gads, tētis aicināja mūs skatīties pa lielo logu un pats izgāja ārā. Mums bija savs salūts par godu meitiņai! Tas bija ļoti jauki,” priecīgi stāsta Egita.

Smaidīga un mierīga, ar īpašu zīmi
Vecāki vērtē, ka Ziemassvētku meitiņa attīstās ātri, trīs mēnešu vecumā sāka velties, bet piecos mēnešos jau rāpoja, septiņu mēnešu vecumā sāka celties kājās. Tagad pārvietojas turoties. “Ļoti smaidīga, žiperīga un mierīga meitene ikdienā. Viņai patīk ložņāt un iepazīt visdažādākās vietas, piemēram, trauku mazgājamo mašīnu, gatava ielīst arī veļasmašīnā.”
Uz jautājumu, vai Elīzai kā Ziemassvētku bērniņam ir pamanāmas kādas īpašas un maģiskas īpatnības, māmiņa atklāj: “Katram bērniņš liekas visīpašākais. Viņa ir ļoti apķērīga meitene, saprot, ko pieaugušais runā. Uz kājas Elīzai ir īpaša ugunszīme, kas maina krāsu. Ja no āra ienākam telpās, redzu, ka ugunszīme ir sarkana. Ja kājas ilgāku laiku ir siltumā, zīmi nemaz nevar redzēt – kļūst gaiša. Citi varbūt to uztver kā kaut ko nepatīkamu, bet mēs to uztveram kā kaut ko īpašu un interesantu.”
Par to, kā abi dvīņi uztvēra mazulītes ienākšanu ģimenē, Egita stāsta: “Tad, kad māsa bija vēderā, brāļi taustīja un nesaprata, ka tur ir mazs bērniņš. Sākumā viņi teica, ka tādu nevajagot, es pat apmulsu. Taču tagad viņi ir kļuvuši ļoti atbildīgi, par māsu ir gatavi stāvēt un krist, un es zinu, ka nelielu mirkli varu uzticēt arī māsu pieskatīt. Arī Elīzai patīk rotaļāties ar brāļiem.”

***
Ziemassvētki ik gadu Līču ģimenē ir īpašs laiks. Visi Adventē rotā māju un gaida, ko rūķis būs ielicis zeķītē. Par Ziemassvētku tradīcijām un svinēšanu Līču ģimene stāsta: “Ziemassvētki ir kopā būšanas laiks. Mums visiem pieciem noteikti jābūt kopā. Atvainojos, esam seši, jo mums ir kaķis Mincene (akcentē abi brāļi -aut.). Mēs pārrunājam aizgājušā gada notikušās lietas un kaldinām kopīgus plānus nākamajam. Ja kāds atnāk ciemos, arī priecājamies, mums patīk uzņemt viesus.”

Līču ģimene “Druvas” lasītājiem novēl: “Ziemassvētkus pavadīt kopā ar ģimeni, jo nekā svarīgāka, mūsuprāt, nav. Iesakām samazināt materiālo dāvanu skaitu, nozīmi. Protams, var sarūpēt kādu mīļu pārsteigumu tuvajiem, bet galvenais lai šajos svētkos ir kopā būšana.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi