Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Kamēr top Cēsu kultūras stratēģija

Druva
00:00
14.11.2007
14

Kopš valsts kultūras ministres Helēnas Demakovas personā devusi cerību, ka Cēsu kultūras centra ēkā gatavojas investēt lielus līdzekļus, lai to pārbūvētu atbilstoši mūsdienu prasībām, ir skaidrs, ka pēc modernizēšanas kultūras dzīvei Cēsīs jābūt jaunā kvalitātē. Iezīmē virzienus

Cēsu dome izvirzījusi mērķi izstrādāt kultūras stratēģiju ilgākam laikam – līdz 2013.gadam-, kuru īstenojot, Cēsis spētu ieņemt nozīmīgāku vietu Vidzemes kultūras dzīvē ar pretenzijām pat kļūt par Vidzemes mākslas un kultūras centru. Topošā stratēģija paredz iedzīvotājiem līdzdalības iespējas amatiermākslā, saglabāt labākās tautas mākslas tradīcijas, turpināt vasaras festivālus Cēsu vecpilsētā, bet kultūras centrā izbūvētajā akustiskajā koncertzālē rosīgu profesionālās mūzikas un mākslas dzīvi.

Stratēģijas izstrādes darba grupā iekļauti ne vien kultūras centra vadošie darbinieki Ija Groza, Ilona Asare un domes deputāti Gints Šķenders, Juris Žagars, Raitis Sijāts, bet arī Kultūras ministrijas pārstāvis un kultūras valsts inspektore Cēsu rajonā Ilze Kalniņa. Jaunas stratēģijas radīšanai Cēsīs ir pozitīvs piemērs – pirms vairāk nekā trīs gadiem ne bez grūtībām izstrādātā tūrisma stratēģija, ko tagad veiksmīgi īsteno Vidzemes vēstures un tūrisma aģentūra. Viens no uzskatāmākajiem darbiem ir investīciju piesaistes, rezultātā sākusies Cēsu vēstures un mākslas muzeja renovācija un iecere vecpilsētā celt četras vēsturiskas ēkas muzeja un kultūras tūrisma paplašināšanai. Aģentūras direktore Jolanta Sausiņa arī iesaistīta Cēsu kultūras stratēģijas izstrādē.

Stratēģijas pagaidu variantā vēl skaidri nav iezīmēta bibliotēkas attīstības perspektīva, ja nu vienīgi izvirzītajā mērķī Cēsīs panākt efektīvu un mūsdienīgu kultūras infrastruktūras (ēku) atjaunošanu.

Aicina uz publisku apspriedi

Pagājušajā nedēļā darba grupa rīkoja publisku apspriedi Cēsu kultūras stratēģijas jaunākajam metam. Kaut gan interesentu nebija daudz, klausītāji pārstāvēja pāris amatieru mākslas kolektīvus, centrālo bibliotēku, kā arī neatkarīgus producentus, kuriem ir pieredze nozīmīgu vasaras pasākumu rīkošanā brīvdabā un darbībā lietišķajā mākslā.

Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza iepazīstināja ar stratēģijas uzmetumu, vīziju par Cēsīm kā radošu un dinamisku kultūras pilsētu.

Stratēģija paredz radīt Cēsu kultūras aģentūru, kura pašvaldības uzdevumā uzņemtos atbildību par kultūras procesu koordinēšanu, labāko tradīciju dzīvotspēju un atrastu iespējas nozares infrastruktūras (kultūras centrs, mūzikas vidusskola, bibliotēka) atjaunošanai, lai kultūras dzīve nodrošinātu pievilcīgu pilsētvidi kā Cēsu iedzīvotājiem, tā viesiem.

„ Kultūras aģentūras uzdevums būs arī iekļauties radošajā industrijā,” uzsvēra Ija Groza, skaidrojot, ka tas ir Latvijā jauns jēdziens, kurš ietver domu par kultūras produktu ražošanu, prasmi tos reklamēt un pārdot (Cēsīs tas notiek ar kultūrvēsturisko mantojumu, kuru piedāvā tūrismā). Radošo industriju attīstīšana palielinātu kultūras nozares ieguldījumu Cēsu ekonomiskajā izaugsmē. No kā atteikties

„Cēsu kultūras dzīvē visu laiku kaut kas notiek, masu pasākumu publicitāte nemaz nav slikta. Vai šajā stratēģijā būs kas jauns? Varbūt kultūras darbinieki strādās tāpat kā strādājuši?” diskusiju iesāka neatkarīgā producente Guna Rukšāne, kurai pašlaik uzticēts Cēsīs veidot Latvijas valsts dzimšanas dienas sarīkojuma režiju. „Manuprāt, svarīgi stratēģijā radīt pamatu cēsnieku lielākai līdzdalībai kultūras norisēs. Cēsu 800 gades svētku rīkošanā pilsētas iedzīvotāju līdzdalība bija trūcīga. Jāatzīst, ka pagaidām pamaz ir kārtīgu tradīciju, kas Latvijā asociētos vienīgi ar Cēsīm.”

Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders atzina, ka sakārtot kultūras iestāžu ēkas un saukt sevi par kultūras pilsētu pagaidām ir vēlme: „ Trūkst resursu, tai skaitā finansiālo, lai Cēsis būtu neapšaubāms

centrs Vidzemē. Kultūras stratēģijai jāatbild uz jautājumu, vai mēs varam strādāt augstākā kvalitātē un cik daudziem šajā darbā jāiesaistās.” Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs uzsvēra, ka ar stratēģiju saprot spēku samēru pārgrupēšanu straujākai attīstībai, pieļaujot, ka ne viss Cēsu kultūrā esošais derēs nākotnē. ”No kaut kā nāksies arī atteikties,” viņš vērtēja, kā arī piekrita secinājumam, ka pagaidām ir par maz tradicionālu kultūras notikumu, kuriem ir nepārprotams Cēsu zīmols. Par vietu amatieru mākslai

„Stratēģijā jāparedz skaidra proporcionalitāte starp profesionālo mākslu, kuras notikumus apmeklē zinoša publika, un amatieru mākslu, kurā cēsnieki grib izpausties, izglītoties, aizpildīt laiku, piepildīt ar kultūru saistītas vēlmes,” domas izteica Ivars Prauliņš –vairāk nekā desmit gadu garumā koordinators Latvijas Nacionālās operas izrāžu brīvdabas uzvedumiem Cēsīs. „Kultūras stratēģijā ļoti svarīgi iezīmēt, kāda būs jauno kadru aicināšanas un atbalsta politika. Ja gribam uzturēt augstu kvalitāti amatieru mākslā, svarīgi, lai pilsētā ienāktu talantīgi vadītāji. Pieredze liecina, ka 90 procentos amatieru kolektīva spējas nosaka vadītājs.”

I.Prauliņš uzsvēra, ka pagājis daudz gadu, kopš izdevies pilsētas domes amatpersonas pārliecināt par operas ienākšanas svarīgumu pilsētas kultūras dzīvē. „Katru gadu no jauna gāju uz domi, lai pārliecinātu un pierādītu, ka pašvaldībai Pils parkā jārada tādi apstākļi, lai tie būtu cienīgi operas uzvešanai un operas viesu uzņemšanai.” Tikai tagad ikgadējiem operas uzvedumiem radusies tendence pāraugt par Cēsīm raksturīgu opermūzikas festivālu.

Topošā kultūras stratēģija paredz, ka nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstīšanai būs savs centrs ar nepieciešamajiem resursiem un galveno darbības vietu ārpus tagadējās kultūras nama ēkas. Citiem vārdiem, to varētu dēvēt par tautas mākslas centru. Tas nozīmē, ka stratēģijā jāparedz, kur vairumam Cēsu amatieru mākslas kolektīvu pilsētā būs darbības vieta, ja tagadējā kultūras centrā atradīsies akustiskā koncertzāle, muzikālo kolektīvu mēģinājumu vieta, Cēsu mūzikas vidusskola, ka arī mūzikas tālākizglītības centrs Vidzemē un pati Vidzemes kultūras aģentūra.

Valsts kultūras inspektore Ilze Kalniņa norādīja, ka kultūras stratēģijā tautas mākslas centrs nevar palikt pabērna lomā. Viņa atgādināja, ka darbojas Dziesmu svētku likums, kurš paredz, ka pašvaldībām jāsniedz nopietns atbalsts tautas mākslai. „Lieliski, ja pilsētā būs moderna koncertzāle un piepildīsies sapnis par kultūras nama renovāciju, bet tajā paša laikā Cēsīs jārada darbības apstākļi tautas mākslas centram ar spēcīgu metodisko kabinetu, aptverot visus tautas mākslas veidus – arī lietišķo mākslu, kuru pašvaldība pagaidām vispār neatbalsta,” sacīja Ilze Kalniņa.

Nenoskaidrots jautājums

”Pašlaik diskutabls ir pieņēmums stratēģijā, ka Cēsis patiesi, ne tikai nosaukumā, varētu kļūt par Vidzemes kultūras centru. Vidzemes kultūras aģentūru vērts dibināt, ja tā spēs būt nozīmīgu projektu iniciatore, padomdevēja, ja tās patstāvīgai darbībai būs pietiekami daudz finansējuma,” sacīja Ilze Kalniņa un izteica priekšlikumu stratēģijas galīgo pieņemšanu atlikt uz gadu – laiku, kad būs zināmas Cēsu novada patiesās aprises, jo ir būtiski zināt, par cik lielu centru veidosies Cēsis.

Citās domās ir kultūras centra direktore Ija Groza: ”Kultūras aģentūras dibināšanu Cēsīs nevajadzētu atlikt, tāpat kā stratēģijas pieņemšanu. Cēsīs stratēģiju svarīgi pieņemt jau tagad.”

Pēc atklātās sanāksmes Ija Groza atzina, ka bija cerējusi uz lielāku atsaucību, jo par stratēģijas projekta apspriešanu bija informēti visi

amatieru mākslas kolektīvu vadītāji un dalībnieki. Sanāksmē bija pārstāvji tikai no diviem.

”Uz lielāku atsaucību atklātai sarunai cerējām tāpēc, ka, darbojoties kultūras iestādes vadībā, grūti uz darbu paskatīties no malas, bet tas nepieciešams stratēģijas veidošanā. Ne reti vadība saņem pārmetumus, ka cēsnieki par maz uzklausīti, lai noskaidrotu, ko tad īsti Cēsīs gaida,” atzina I.Groza.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
147

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
37
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
19
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi