Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Pagātnes dokumentu intriga

Druva
00:00
14.11.2007
2

Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija nedēļu pirms valsts svētkiem izsludinājusi par atvērtu interesentiem, aicinot iepazīties un arī iedziļināties arhīvu darbībā.

Pagājuši 43 gadi, kopš, apvienojot rajonu un pilsētu arhīvus, Latvijā izveidoti 11 zonālie valsts arhīvi. Viens no tiem atrodas Cēsīs un apkalpo Cēsu un Madonas rajonu. “Jo dokuments vecāks, jo interesantāks. Drīz par tādiem kļūs kolhozos ar roku rakstītie protokoli. Tie jau tagad ir kā Indriķa hronikas,” sacīja Anita Meldre, Cēsu zonālā valsts arhīva vadītāja, prognozējot, ka nākotnē šo protokolu vērtība tikai augs. Tajos varēs smelties laikmeta un vides raksturojumu, gūt dokumentālus apliecinājumus. Ies gadi, un vērtība augs arī ar Latvijas valsts atdzimšanas vēsturi saistītajiem dokumentiem. Cēsu zonālajā arhīvā glabājas viens no lielākajiem dokumentu krājumiem par

Tautas fronti un Cēsu nodaļas darbību.

“Interesanti, kas notiks ar Cēsu 800 gades sagatavošanas un norises dokumentiem? Tiem ar laiku vajadzētu nonākt valsts arhīvā – iestādē, kas veido valsts hroniku,” bilda A.Meldre.

Ne tikai atvērto durvju dienās, arī ikdienā arhīvos glabātie dokumenti lasītavās ir pieejami ikvienam. Taču 20. gadsimtā ne vienmēr tā ir bijis. “Latvijas pirmās neatkarības laikā 1936. gadā profesors Fricis Balodis rakstīja, ka mūsu tautai ilgus gadsimteņus patiesa senatnes pētīšana bijusi ļoti apgrūtināta, jo arhīvus un muzejus pārzināja cittautieši, kas nepielaida latviešus pētīšanas darbos savās krātuvēs. Pagāja nedaudz gadu, vēsture atkārtojās. Latvija zaudēja neatkarību un latvieši – brīvu pieeju arhīviem,” analizēja arhīviste Anda Opoļska, kura pēdējos gados mērķtiecīgi strādājusi ar represiju dokumentiem, ļoti daudzām latviešu dzimtām darot zināmu, kas noticis ar izsūtītajiem cilvēkiem. “Tas ir zīmīgi, ka arhīvos atvērto durvju dienas notiek tieši laikā, kad atzīmējam Latvijas valsts dibināšanas gadadienu,” vajadzību apzināties brīvības priekšrocību – izzināt savas saknes – uzsvēra A.Opoļska. Arhīvā gaidīti ir skolēni, lai iepazītos ar valsts iestādes būtību. To visbiežāk izmantojuši audzēkņi no tehnikuma Priekuļos.

Ar iesniegumu, gaidot arhīva palīdzību izziņu sagatavošanā juridisku jautājumu risināšanai, visbiežāk vēršas cilvēki, kuriem nozaudēti vai arī pavirši aizpildīti īpašumu, izglītības vai darba attiecību dokumenti. “Izziņu sagatavošana kļūst arvien sarežģītāka, jo saņemam pieprasījumus, kuros trūkst skaidru norādījumu, kur, kādā periodā meklēt vajadzīgo dokumentu par nostrādātiem gadiem, pirktiem un pārdotiem īpašumiem,” situāciju raksturoja A.Meldre. “Reizēm arhīva darbiniekam jākļūst par tādu kā Šerloku Holmsu, palīdzot izpildīt pieprasījumu cilvēkam, kurš iesaistījies tiesu procesā.”

A.Opoļska stāsta, ka arhīvu darbinieki ne reizi vien sastapušies ar uzņēmumu vadītāju, lietvežu vai grāmatvežu uzskatu, ka arhīvs ir “pūķa baisuļa mītnes vieta”, jo tas pieprasa ievērot Komerclikumu. Likums paredz, ka uzņēmuma vai iestādes vadība ir atbildīga par dokumentācijas sagatavošanu, lai pēc gadiem to nodotu valsts arhīvā. Tas attiecas arī uz uzņēmumiem, kas likvidējas. Likuma spēks bijis vājš 90. gadu sākumā. Tā rezultātā arhīvā nav nonākusi daudzu privātu uzņēmumu dokumentācija un šodien par tiem nav iespējams gūt nekādus apliecinājumus.

Šogad Valsts arhīvu ģenerāldirekcija par prioritāti izvirzījusi padomju perioda dokumentu pieņemšanu arhīvā. Plānots, ka arhīvisti pieņems un glabāšanai sagatavos četras reizes vairāk dokumentu nekā pirms gada.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
146

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
35
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
19
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi