Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Jūrnieks un fotogrāfs reizē

Druva
00:00
17.11.2007
6
8lp Arturs Daukulis

Šomēnes cēsnieks Artūrs Daukulis Cēsu kultūras centrā atklāja pirmo personālizstādi, bet patiesībā viņa profesija saistīta ar kuģošanu.

23 gadus vecais puisis stāsta, ka pirms diviem gadiem beidzis Latvijas Jūras akadēmiju un pagaidām vēl cītīgi strādā savā profesijā.

“Jūrā esmu pavadījis divus gadus. Pēdējo reizi biju trešais kapteiņa palīgs, bet, tā kā nesen dabūju paaugstinājumu, tad nākamreiz iešu jau kā otrais kapteiņa palīgs,” stāsta puisis un neslēpj, ka viņam kuģošanas pieredze bijusi ļoti veiksmīga, ne katrs viņa vecumā spēj sasniegt tik daudz un kļūt par kapteiņa otro palīgu.

“Protams, šo divu gadu laikā esmu daudz ko redzējis un piedzīvojis.

Reisi bijuši apkārt visai pasaulei. Vienīgais, kur neesmu paguvis pabūt, ir Austrālija un Antarktīda,” stāsta Artūrs un jautāts, vai viņu kādreiz jūrā nav pārņēmušas ilgas pēc mājām, saka: “Tas ir viens no iemesliem, kādēļ nevēlos šajā profesijā strādāt visu mūžu. Vēl pusotrs gads jūrā, un tad mēģināšu darīt kaut ko krastā. Pavisam iespējams, ka nodošos savai sirdslietai – fotografēšanai. Arī jūrā fotoaparāts man vienmēr bija pa rokai, lai varētu iemūžināt skaistākos dabas skatus. Arī, kad piestājām ostās, vienmēr devos uz pilsētu, lai caur fotoaparāta objektīvu uzlūkotu jauno un to iemūžinātu.”

Jautāts, kas ir tās vietas pasaulē, kuras visvairāk palikušas atmiņā, Artūrs atzīst, ka tādu ir ne mazums.

“Man patika Salvadora, neliela valstiņa Centrālamerikā. Tur bija kā paradīzē – palmas, saule, jūra un viļņi. Arī Ņujorka mani pārsteidza. Tā bija lieliska iespēja pastaigāties pa Manhetenas pašu centru. Tās bija ļoti nereālas sajūtas, kā filmā. Arī Ķīna mani pārsteidza pozitīvā nozīmē,” stāsta kuģotājs un atzīst, ka rekordus stādījis nav, bet ilgākais laiks, ko pavadījis uz kuģa, ir pieci mēneši un desmit dienas. Bet ilgākie pārbraucieni no vienas ostas uz otru, neredzot krastus, bijuši 35 dienas.

“Tas nav viegli. Šis darbs prasa ievērot zināmus noteikumus, ja tā var teikt. Nedrīkst konfliktēt, un patiesībā tādu konfliktu arī nav. Uz kuģa jāmāk sadzīvot un nolikt malā savas ambīcijas. Kuģis ir kā mājas, ar atšķirību, ka no tā nevar iziet sev vēlamā laikā. Taču jūtu, ka arī pats esmu kļuvis citādāks. Vairāk uzdrīkstos un jūtos sevī drošāks. Esmu kļuvis punktuālāks. Uz kuģa sardzē vienmēr jāierodas dažas minūtes ātrāk, bet ne nokavējoties. Šo principu ievēroju arī dzīvē. Jūrā esmu sapratis arī to, ka ļoti svarīga ir atbildība. Kļūdas pieļaut nedrīkst,” domās dalās Artūrs un piebilst, ka savā darba pieredzē nav strādājis kopā ar īstiem jūras vilkiem, jo vidējais kuģa komandas vecums bijis vidēji 30 gadi.

“Bērnībā nesapņoju kļūt ne par jūras pirātu, ne pasaules apceļotāju. Tā vienkārši sanāca, jo dzīvē vēlējos sev interesantu profesiju. Bet jūru pamest žēl nebūs, jo jūtu, ka aizraušanās ar fotografēšanu ir spēcīgāka par kuģošanu. Tā ir īpaša sajūta – ar fotoaparātu centies ieraudzīt to, ko varbūt nepamani un palaid garām ar aci. Svarīgi ir noķert mirkli. Skaistu momentu,” saka Artūrs un atzīst, ka labam fotogrāfam nepietiek vien ar kripatiņu talanta. Daudz ir jāmācās un jāstrādā.

“Fotogrāfam jāmāk saskatīt lietas, kuras citi nesaskata un neredz. Jābūt labai krāsu izjūtai un kompozīcijai. Jābūt ir iekšās! Pašam man patīk bildes, kurās valda harmonija. Nav haosa. Patīk saskaņotība. Esmu romantiķis, un man patīk bildēt dabasskatus,” atzīst puisis, kura izstāde vēl šobrīd Cēsīs ir aplūkojama.

“Izstādes atklāšana bija laba pieredze, jo tā bija mana pirmā personālizstāde. Sākumā šaubījos, vai tas būs manos spēkos. Domāju, ka tas pa spēkam tikai profesionāļiem. Bet laiks gāja, visu organizēju, sataisīju bildes un sanāca. Izstādē izvēlējos 15 bildes. Atlase ilga vairākas dienas. Sākumā izvēlējos 42 bildes, no kurām ar draugu palīdzību atsijāju liekās. Varētu teikt, ka izstādē 90 procenti ir bildes, kuras man pašam šķiet ļoti labas, un desmit, kuras patika draugiem,” stāsta Artūrs un, jautāts par nākotni, saka: “Nākamgad stāšos foto skolā, lai iegūtu fotogrāfa diplomu. Meklēšu fotogrāfa darbu. Mans sapnis ir strādāt žurnālā FHM.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
147

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
37
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
19
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi