Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Māris Urtāns no lodes grūdēju galma

Druva
00:00
21.11.2007
7

Vieglatlētikas cienītājiem un tiem, kuri seko līdzi sportiskajām norisēm, Māra Urtāna vārds nebūs svešs. Latvijas pašreiz labākais lodes grūdējs sevi pieteicis itin pārliecinoši, ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Bet, iespējams, ne visi zina, ka sportistu varam uzskatīt par savējo, jo viņš dzimis Cēsīs, mācījies Mores un Nītaures skolā un joprojām jūt saistību ar mūsu rajonu. Lai arī šobrīd startē zem Rīgas rajona karoga.

“Druva” devās uz Murjāņiem, lai tiktos ar sportistu un viņa treneri Guntaru Gailīti, kurš arī sevi uzskata par cēsnieku. Pļaujas laiks vēl priekšā

M.Urtāna sportiskās gaitas sākās Mores pamatskolā, no kurienes viņš devās uz Murjāņu sporta skolu, lai trenētos rokasbumbā. Tur viņa gaitas krustojās ar G. Gailīti, kurš pamanīja jaunieša īstās dotības.

“Kad pirmo reizi tā iztālēm viņu ieraudzīju, uzreiz pamanīju, ka zēns ir ar izteikti platiem pleciem. Teicu Mārim, ka nekāda rokasbumba nebūs, bet viņam jāpievēršas mešanas disciplīnām. Sākām ar disku un tad pārgājām uz lodi. Domāju, ka šī ir pareizā izvēle,” atzīst G. Gailītis.

Pēc šādiem sportistiem ir pieprasījums daudzos sporta veidos, ja pirmais M.Urtāna ceļā būtu gadījies kāds bobsleja treneris, varbūt tagad es runātu ar labu stūmēju. Treneris stāsta, ka bobslejisti vairākkārt interesējušies par sportistu: “Reiz Gatis Gūts pat teica, ka novedīs vienreiz lejā pa trasi, sak, varbūt iepatīkas. Biju kategoriski pret, lai

gan apzinos, ka Māris būtu izcils stūmējs, ar to jaudu, kas ir viņam, bobu aiznestu pa gaisu.”

Tāpēc M.Urtāns lēnām, bet arvien pārliecinošāk sevi piesaka lodes grūšanā. Māra rekords ir 20,18 metri telpās un 20.14 – ārā. Treneris gan norāda, ka Mārim lielākie panākumi vēl priekšā, jo lodes grūdēju optimālie gadi ir 30 – 33, to rāda statistika: “Viņa Olimpiskās spēles būs 2012. gadā Londonā, tad viņam būs 31, kas varētu būt īstais pļaujas

laiks. Runājot par pašreizējiem spēku samēriem pasaulē, jāteic, ka 20 metri skaitās lielmeistaru normatīvs. Salīdzinu to ar šaha galdiņu. Līdz šim Māris bija priekšējā – bandinieku rindā. Tagad viņš ir ielauzies galmā, bet karalis ir tikai viens. Ar tādu domu arī ir jāiet uz priekšu.”

Izjust pasaules emocijas

Lai arī M. Urtāns pašreiz ir Latvijas labākais lodes grūdējs, cīņa par izdzīvošanu nav viegla. Pagaidām viņš ir Latvijas olimpiskās vienības (LOV) B grupā, tāpēc nekāda valsts atbalsta nav. Sportists vairākkārt

bijis izvēles priekšā – palikt vai turpināt, jo gadījies, ka nav naudas pat elementārām lietām. Kā treneris atzīst, grūtākais nav sportistu uztrenēt, bet noturēt viņu sportā. Kad jautāju pašam sportistam, kas dzen uz priekšu, viņš smejot atbild: “Slavas kāre. Kas gan cits, jo nekādu naudu ar to nenopelnīsi. Vieglatlētikā tikai pasaules paši spēcīgākie var ar saviem startiem pelnīt.”

Šī gada nozīmīgie starti bija pasaules čempionāts vieglatlētikā, kur M.Urtāns ierindojās tikai 25. vietā. Sniegums tik pieticīgs tāpēc, ka no trijiem mēģinājumiem ieskaitīts tikai pēdējais. Tiesa, gan sportists, gan treneris atzīst, ka šoreiz veiksme nav bijusi viņu sabiedrotā, jo tiesneši nav ieskaitījuši tīru grūdienu.

G. Gailītis: “Filmēju Māra startus. Pirmo mēģinājumu – neieskaita, otro – neieskaita. Labi, pirmajā mēģinājumā bija strīdīgs moments, varēja neieskaitīt, bet otru skatos kameras ekrānā, viss taču kārtībā. Arī Māris cenšas noskaidrot pie tiesnešiem, kas par vainu. Interesanti, ka sākumā tiesnesis it kā cēla balto karogu, ka grūdiens ieskaitīts, tad kāds kaut ko nokliedza japāniski, un tiesnesis pacēla sarkano. Šo Māra mēģinājumu parādīju starptautiskā seminārā, un visi atzina, ka viss bijis pareizi. Tas bija ļoti labs grūdiens, bet, tā kā neieskaitīja, pēdējā mēģinājumā Māris rīkojās ļoti piesardzīgi, jo negribēja no pirmā pasaules čempionāta atgriezties ar visām nullēm. Līdz ar to tikai 25. vietā, lai gan varēja būt pirmais divpadsmitnieks.”

Pats M.Urtāns atzīst, ka pēc sacensībām, braucot no stadiona, autobusā to pārrunājis ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kuri teikuši, ka vāciešiem vai amerikāņiem šis mēģinājums būtu ieskaitīts.

“Tur bija vēl kāda dīvaina lieta. Parasti pirms sacensībām ir iesildīšanās, tad sportisti dodas uz sektoru. Osakā bija savādāk. Tur nācās iesildīties krietni ātrāk, jo stundu pirms sacensībām visiem bija jāpulcējas tā dēvētajā call room. 30 grādu karstumā biju iesildījies, sasvīdis, bet šajā telpā, kur bija jāpavada zināms laika sprīdis, uz pilnu klapi strādāja kondicionētāji. Telpa maza, sportisti sēž cieši viens pie otra, nekādu kustību. Kad pēc šādas atdzišanas atkal izej stadionā, saulē, iestājas atslābums. Tiem, kuri iesildās nedaudz, tas nesagādāja problēmas, bet man neieciešams paskriet, kārtīgi izstaipīties. Mēģināju kaut ko glābt, bet pilnībā tas neizdevās. Arī tas ietekmēja sniegumu, tomēr kopumā izdevās gūt tās emocijas, ko sniedz dalība tik nozīmīgās sacensībās” stāsta M.Urtāns.

Mērķis – Pekina

Tagad neveiksmes jau aizmirstas, jo priekšā citi mērķi. M.Urtāns pārstāvēs Latviju Olimpiskajās spēlēs Pekinā nākamvasar, bet vēl pirms tam paredzēti starti pasaules čempionātā telpās Valensijā, kas notiks martā, Latvijas 2. olimpiādē, arī citās nozīmīgās sacensībās.

“Pekinas Olimpiāde ir labs mērķis, bet par to nevajadzētu domāt. Tā ir liela atbildība, kas atstāj iespaidu uz cilvēkiem. Tāpēc man tas ir vienkārši datums sacensību kalendārā. Tagad strādājam pēc apstiprinātas programmas, lai izpildītu treniņu plānu. Pēc ziemas sezonas analizēsim paveikto un mēģināsim saplānot sagatavošanās posmu līdz olimpiādei. Tad kļūs redzamas tās nianses, kurām jāpievērš lielāka uzmanība. Katrā ziņā kopā ar treneri būs ko palauzīt galvu, lai tieši uz Olimpiādi būtu sasniegts sportiskās formas maksimums,” atzīst M.Urtāns.

Treneris atzīst, ka nākamgad vajadzētu izpildīt LOV A normatīvu, tad varētu tik pie medicīnas, finansējuma, kas ļautu labāk sagatavoties Pekinai. Iespējams, to izdosies īstenot Valensijā.

“Jo tam nepieciešams nozīmīgs atbalsts. Beidzot sākusi darboties Pekinas programma, un Vieglatlētikas savienībai atvēlētas finanses. Novembra beigās dosimies uz treniņnometni Spānijā. Nepieciešams nedaudz aizbraukt pie saulītes, jo tumšais laiks un ne pārāk kvalitatīvās treniņbāzes uzliek savu zīmogu. Sportistam ziemā jāpaveic liels apjoms, jāpārcilā daudzas tonnas svaros, lieli gabali jānoskrien kāpinājuma skrējienos, jātaisa metieni, grūdieni. Tas ir smags darbs, par ko vajadzētu arī normāli maksāt, bet pagaidām ir sajūta, ka mums ar Māri vienīgajiem tas interesē.

Saprotu, ka katrs to nelielo finansējuma deķīti velk uz savu pusi, un Latvijas olimpiskajai komitejai vieglatlētika nav mīļākais sporta veids. Bet viena trešdaļa, ja ne vairāk, Latvijas komandā Pekinā būs tieši vieglatlēti,” norāda G. Gailītis.

Lai arī Latvijā M.Urtānam konkurentu nav, katrām sacensībām arī te viņš gatavojas nopietni.

“Jā, zinu, ka uzvarēšu, taču nedodos laukumā ar tādu domu, bet ar vēlmi uzrādīt iespējami labāku rezultātu. Nav jēgas treniņos uzrādīt izcilu sniegumu, bet mačos viduvēju. Augstu sasniegumu grib redzēt arī līdzjutēji. Īpaši patīk startēt Valmierā Prezidenta kausa izcīņā, jo šajā pilsētā allaž ir pilnas tribīnes, un tas dod pavisam citas emocijas. Man patīk doties sektorā, kad ir skatītāji, nevis grūst lodi savā nodabā. To varu darīt arī treniņā, sacensībām ir pavisam cits vēstījums,” saka M.Urtāns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Vidzemes Būvservisa" tūre badmintonā

08:13
24.11.2024
4

Izspēlētas Cēsu novada un sporta kluba “Saulrīti” 2024.g. finālkārtas(10.) spēles badmintonā. Kopā ar pašmājas spēlētājiem tajās piedalījās arī sportisti no Alūksnes, Rīgas, Siguldas un Valmieras. Lai noteiktu gada uzvarētāju sešnieku katrā nominācijā, par pamatu tika ņemts noteikums, ka dalībniekam bija jāpiedalās vismaz piecās (50%) spēļu kārtās no desmit. Desmitās kārtas uzvarētāji: vienspēles: sievietes: Grieta Jermacāne, […]

Pirmā kārta pārvarēta

07:11
22.11.2024
24

Biedrības “Cēsu Basketbola Attīstībai” komandas turpina sezonu. Vīriešu komanda aizvadītajā nedēļā piedzīvoja pirmo zaudējumu Latvijas čempionāta reģionālajā līgā, līdzvērtīgā spēlē zaudējot “Bertānu Valmieras BS” basketbolistiem. Pirmā ceturtdaļa noslēdzās neizšķirti 16:16, bet otrā cēsniekiem bija neveiksmīga, zaudēts 15:24. Kaut arī cēsnieki darīja, ko varēja, lai spēli glābtu, pilnībā sadeldēt starpību neizdevās, un zaudējums 73:77. Cēsu komandā […]

Paveikts gandrīz maksimums

06:48
21.11.2024
68

Tā par aizvadīto rallija sezonu saka Emīls Blūms, kurš kopā ar stūrmani Didzi Eglīti var lepoties ar četrām pirmajām vietām un vienu vicečempiona titulu. “Var teikt, ka no maksimālā desmit esam izpildījuši 9,5,” saka Emīls. “Latvijas čempionātā uzvarējām gan savā ieskaites klasē LRČ5, gan arī absolūtajā vērtējumā, kur sacentāmies arī ar braucējiem, kuriem jaudīgāki braucamie. […]

No desmit desmit

06:41
19.11.2024
20

Ar tādu statistiku šobrīd Baltijas basketbola līgā (BBBL) spēlē Cēsu pilsētas Sporta skolas (CPSS) U16 vecuma grupas meitenes. Aizvadīti divi sabraukumi, no desmit spēlēm jaunās cēsnieces uzvarējušas visās un ir grupas līderes. Komandas treneri Reinis Rudzītis un Olena Fatnieva. Aizvadītās nedēļas nogalē BBBL otrais sabraukums notika Rīgā, un Cēsu komanda to sāka ar spēli pret […]

Vinetai Pētersonei pasaules čempionāta bronza

11:11
18.11.2024
35

Dienvidāfrikā aizvadīts pasaules čempionāts “Pump Track” velobraukšanā, kur dāmu konkurencē bronzas medaļu izcīnīja cēsniece Vineta Pētersone. Šis velosacensību veids gūst arvien lielāku popularitāti, pasaules čempionāts bija jau septīto gadu. Sacensības notiek īpašās trasēs, cēsniekiem jau vairākus gadus ir iespēja redzēt Latvijas “Pump Track” čempionāta posmus trasē Niniera ielā. Sace­n­sības zīmīgas ar to, ka te nav […]

Sajust futbola garšu

06:07
12.11.2024
132

Pagājis pusotrs gads, kopš izveidots futbola klubs FK “Cēsis”, jo daļu jauno sportistu vecāku neapmierinājaiepriekšējā kluba darbība. Par paveikto, gūtajām atziņām “Druva” uz sarunu aicināja kluba prezidentu Oļegu Groševu. Viņš gan norāda, ka īsti nepatīkot, ka viņu sauc par prezidentu: “Mēs kluba vadībā visi esam bērnu vecāki, kuri to dara savu bērnu dēļ. Tas ir […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi