Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Joprojām pieprasītākie ir speķa pīrādziņi

Monika Sproģe, Sarmīte Feldmane
00:00
04.01.2020
19
Piragu Cepsana Fotomarta 1

Decembra otrā puse tradicionālo svētku gardumu gatavotājiem vienmēr ir darba pilna.

SIA “Gardums A&S” konditores Arta Ruduze, Gaļina Fomenko un Zinaīda Kondrat­jeva atzīst, ka allaž pieprasītākie ir klasiskie speķa pīrādziņi, taču daudzi izvēlas arī raušus ar kāpostiem, sāļos kliņģerus, bet no kūciņām un smalkmaizītēm cēsnieki visvairāk iecienījuši biezpienmaizītes, kanēļbulciņas un magoņmaizītes.

Kādā daudzumā konditores ik dienu sagatavo pīrāgus un citus gardumus, konditorejas vadītāja Arta Ruduze uzreiz nevar pateikt. “Katra diena citāda, katra gada nogale atšķiras, pieprasījums ir svārstīgs,” saka A. Ruduze un smej, ka mājās svētku galdam pīrāgus necepot, taču tiem mielasta galdā jābūt, tāpēc meistares savu mājas tiesu sarūpē jau darbā.

Zinaīda Kondratjeva konditores darbu dara 40 gadu, viņa saka, ka pīrādziņu un smalkmaizīšu cepšanā rokas pašas zina, kas darāms. Tas izskaidro, kāpēc visi pīrādziņi izskatās tik skaisti un līdzīgi. Cepēja atzīstas, ka mīl savu darbu un tas viņai joprojām sagādā prieku. “Ar dusmām pie mīklas nemaz nedrīkst iet, neatceros arī, ka man tā būtu gadījies. Negatīvās domas jānoliek maliņā, tikai tad var ķerties pie darba. Citi jau pasmejas, bet, kad mīkla mani neklausa, neguļ kā nākas, es ar to aprunājos, prasu – nu, kāpēc tu šodien tā? Vajag taču, lai ir skaisti un garšīgi, kūciņai nav skaisti izgāzt vēderu, saņemies! Citu kliņģerīti paslavēju – redzi, kāds tu smukiņš iznācis! Ja darbā ieliec mīlestību, viss sanāk un cilvēki to jūt,” saka konditore.

A.Ruduze atzīst: “Sastāvdaļas jau visiem labi zināmās, bet katram meistaram ir savs receptes noslēpums, arī mums tāds ir, mēs to rūpīgi glabājam. Katru dienu gatavojam jaunu mīklu, kura pa nakti rūgst, lai no agra rīta varam ķerties pie darba. Tāds ir mūsu konditorejas uzstādījums – uz vietas ražots un vienmēr svaigs. Priecājamies, ja mūsu izceptais cilvēkiem garšo.”

Gada nogale latvietim nav iedomājama arī bez kūpinājumiem. Ja ne kārtīgs cūkas šņukurs, tad cepetim gan jābūt galdā. “Piebalgas kūpinātavas” gardumus zina daudzi. Tos var nopirkt Cēsīs, Rīgā, Valmierā, Madonā. “Pirms gadu mijas darāmā ir vairāk nekā ikdienā. Pasūtījumu ir daudz, par to priecājamies. Ziemassvētkos, sagaidot Jauno gadu, galdā tiek liktas tradicionālas vērtības: cepetis, zirņi ar speķi. Iepazīt un vērtēt jaunas garšas ir laiks ikdienā, citās reizēs,” stāsta “Piebalgas kūpinātavas” saimnieks Rihards Eniks un uzsver, šajā laikā vispieprasītākais ir cauraudzītis, kas labi noder speķa pīrādziņiem, kūpināta cūkas krūtiņa. Tie, kas dzirdējuši par Piebalgas kūpinājumiem, tos atrod. Ziema ir laiks, kad gribas kārtīgu gaļu, par to pārliecināti ražotāji Vecpiebalgā.

Augšlīgatnes kafejnīcā “Trīs kūkas” piparkūku smarža pārspēj citus kārumus. “Par piparkūkām sāku domāt tūlīt pēc valsts svētkiem. Tika gatavota mīkla gan ar medu, gan grauzdētu cukuru,” atklāj saimniece un konditore Nora Bērtiņa. Viņa kilogramiem sacepusi ar glazūru rotātas piparkūku eglītes, zvaigznītes, saulītes, kā arī plānas, mutē kūstošas piparkūkas. “Ziemassvētki bez piparkūkām nav iedomājami,” nosaka Nora un atklāj, ka līgatnieši jau zina, lai nepaliktu tukšā, tās jāpasūta. Arī garāmbraucēji labprāt piestāj “Trīs kūkās”, un katrs atrod kādu kārumu. Pēdējā laikā ļoti iecienīts zefīrs ar kanēli, ābolu, mandarīniem. Kanēļmaizītes, pumperniķeļi, saldās bumbiņas ar putukrējuma un karameļu pildījumu. “Pirmoreiz pamēģināju piparkūku biskvīta kūku. Vērtēja, ka garšīga. Iederīga gadu mijā,” atklāj saimniece un piebilst, ka darāmā Ziemassvētkos un arī tagad ir daudz, labi, ka meitas atnāk palīgā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi