Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ziemas spēles ne ziemas apstākļos

Druva
00:00
15.01.2020
4
Sporta Sp Fotomarta 1

Valmierā un Cēsu pusē norisinās Baltijas valstu Karavīru ziemas sporta spēles, tās rīko Nacionālo bruņoto spēku Sporta klubs sadarbībā ar Cēsu un Valmieras pašvaldībām.

Šogad spēlēs piedalās ne tikai visu trīs Baltijas valstu bruņoto spēku karavīri, bet arī karavīri no Zviedrijas un ASV, kuri gatavi apliecināt spēkus hokeja laukumā.

Rudenīgie laika apstākļi gan ieviesuši izmaiņas sacensību norisē, nemainīgs palicis tikai hokejs. Slēpošana aizstāta ar skriešanas krosu, arī biatlonisti startē vasaras biatlona versijā skrienot un šau­jot, bet zemledus makšķerēšanas vietā copmaņi sacenšas spiningošanā no laivas. Tas licis iespringt arī dalībniekiem, kuriem nācies pārslēgties uz šādu piedāvājumu, un, šķiet, ne visi tam bija gatavi. Tā spiningošanā nestartēja Lie­tuvas komanda, arī pieaugušo biatlons noritēja bez dienvidu kaimiņiem.

Armijas sporta kluba pārstāvis Normunds Kalniņš pastāstīja, ka laika apstākļi sacensību norisi neietekmē: “Latvijas čempionātu slēpošanā vai biatlonā sliktu laika apstākļu dēļ var atcelt, pārcelt, bet armijā sacensības notiek jebkuros laika apstākļos. Vienalga, vai ārā ir +30 grādi, -30 grādi, vai šāda ziema kā tagad, kad sniega vietā līst lietus. Nomainām slēpošanu pret skriešanu, zemledus makšķerēšanu pret spiningošanu no laivas, un viss turpinās. Biatlonā jau šaušana var notikt jebkādos laika apstākļos, karavīram jābūt gatavam jebkādam notikumu pavērsienam. Redzam, ka mūsu sportisti pratuši pieņemt šādus spēles noteikumus, rāda labus rezultātus.”

Latvijas bruņotos spēkus biatlonā regulāri pārstāv arī Cēsu Sporta skolas bijušie audzēkņi, šogad komandā Rūdis Balodis un Annija Keita Sabule.Viņi abi ir Latvijas biatlona izlases sastāva dalībnieki un mūsu valsti pārstāv arī IBU kausa posmos biatlonā. Abiem uz vienu dienu nācās nomainīt slēpes pret skriešanas botām, lai pēc tam atkal atgrieztos pie slēpēm un startētu kārtējā IBU kausa posmā.

Visus gadus kopā ar zemessargiem un karavīriem sacentušies arī jaunsargi, jo Aizsardzības ministrija arvien lielāku vērību pievērš jaunatnes fiziskajai sagatavotībai. Biatlonā kopā ar saviem audzēkņiem no Priekuļiem un Vecpiebalgas bija arī jaunsargu instruktors Juris Kokins. Viņš atzina, ka šis laiks ir izaicinājums īpaši tiem, kuri startē biatlonā un slēpošanā starptautiskajās sacensībās: “Ja visu laiku esi uz slēpēm, sezonas vidū nav labākais variants skriet, jo tur darbojas pavisam citas muskuļu grupas un nav zināms, kādas sekas tas var atstāt. Treniņu režīmā jau var paskriet, bet sacensību režīms prasa pavisam citu atdevi. Taču ir jāpieņem situācija un jāstartē.”

Viņš atzinīgi vērtēja jaunsargu piesaisti sacensībām, tas nodrošina masveidību, īpaši šogad, kad pieaugušo konkurencē biatlonā un skriešanas krosā Lietuvas pārstāvju nebija. Toties biatlonā jaunsargiem startēja visu trīs valstu pārstāvji, kas sacensības padarīja aizraujošākas. J. Kokins smaidot piebilst, ka iepriekšējās spēlēs biatlonā jaunsargi bija arī tie, kuri Latvijai izcīnīja kādu medaļu, jo pieaugušo konkurencē tas neizdevās. Arī šogad jaunajiem biatlonistiem divas godalgas, madoniete Kima Krūmiņa bija otrā starp jaunsardzēm, bet puišiem uzvaru izcīnīja vecpiebaldzēns Arvis Jekimovs. Priekulietis Mārtiņš Lipskis palika tūlīt aiz goda pjedestāla.

Tiesa, arī pieaugušie šoreiz nepalika bešā un sprintā izcīnīja medaļas, tostarp Annija Keita Sabule bronzas godalgu, bet Rūdis Balodis šoreiz ceturtais.

Sacensības olimpiskā centra “Cēsis” bāzē turpinās vēl šodien. Tās atklāja otrdienas vakarā Valmierā. Vidzemes olimpiskā centra ledus hallē pirms pirmās hokeja spēles dalībniekus uzrunāja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Le­onīds Kalniņš. Viņš arī klātienē vēroja hokeja spēli, kurā sacentās Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku komandas. Sīvā cīņā ar rezultātu 5:4 uzvarēja Latvijas komanda.

Baltijas valstu Karavīru ziemas sporta spēles notiek jau septīto reizi. Atbilstoši nolikumam tās rotācijas kārtībā organizē vienā no trim Baltijas valstīm. Pirmās 2014. gadā notika tieši Latvijā, pie mums risinājās arī ceturtās, un nu aizgājis jau trešais aplis, tās vienmēr rīkotas Cēsīs un Val­mierā. Cēsīs NBS Instuktoru skola izmitinājusi spēļu dalībniekus, olimpiskā centra “Cēsis” bāzē vienmēr notikušas sacensības biatlonā un slēpošanā, bet uz Ungura ezera ledus sacentušies zemledus makšķernieki. Savukārt Valmierā, Vidzemes Olimpiskā centra ledus hallē, notiek sacensības hokejā. Nākamās Bal­tijas Karavīru sporta spēles norisināsies nākamgad Lietuvā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi