Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ernests – 2020. gada 1. janvāra bērniņš

Iveta Rozentāle
00:00
21.01.2020
6
Jaundzimusie Janv Fotomarta 1

Vidzemes slimnīcā šī gada pirmais bērniņš Ernests piedzima 1. janvārī plkst.10.20 vecākiem, kuri šobrīd dzīvo Cēsīs, – Karīnai Fundurei un Jānim Karlsonam.

Brālīti nepacietīgi gaidīja arī gandrīz divgadīgā māsiņa Kristela. Tā kā vecāki iepriekš dzīvojuši Priekuļos un tikai nepilnu gadu īrē dzīvokli Cēsīs, abi bērniņi piereģistrēti Priekuļos.

Operācija svētku noskaņā

Par mazulīša dzimšanas laiku mediķu prognozes mainījās, sākumā bija doma par janvāra otro nedēļu, bet pēdējā apskatē 26. decembris. Tomēr pašai māmiņai bija sajūta, ka dēliņš nāks pasaulē janvāra pirmajās dienās. Tāpēc vecāki 2020. gada sagaidīšanu ieplānoja mierīgāku – tepat Cēsīs, nolemjot aiziet paskatīties svētku salūtu Vienības laukumā. Karīna teic, ka vēl Vecgada vakarā nebija pazīmju, ka dzemdības sāksies pavisam drīz. Taču, ejot uz pilsētas centru, satrūkusies no svinētāju izšautajiem salūtiem, iespējams, tas bērniņam radījis sajūtu, ka laiks dzimt. “Bērniņu sagaidījām skaisti – ar salūtiem, svētku noskaņā,” smaidot teic māmiņa. “Kad pēc salūta aizgājām mājās, sajutu sāpes, sapratu, ka drīz vien būs jābrauc uz slimnīcu.” Tētis piebilst: “Domājām, ka pagulēsim un tik uz vakarpusi brauksim, bet kādā brīdī secinājām, ka jā­brauc būs jau naktī. Vedām meitiņu uz Smilteni pie omes, un pēc tam abi braucām uz Valmieru.”

Kārtojot formalitātes Dzemdību nodaļā, Karīna apjautājusies, cik mazulīšu svētku laikā piedzimis, personāls atbildējis, ka divi, bet, izrādās, domājot Ziemassvētku laiku. Tikai tad, kad pēc ilgstošākām sāpēm māmiņa gatavota neplānotam ķeizargriezienam, dzirdējusi, ka operāciju zālē mediķi runājuši par pirmo šī gada operāciju un, mazulītim piedzimstot, māmiņu apsveikuši ar īpašo notikumu. Karīna sapratusi, ka dēliņš Vidzemes slimnīcā ir šī gada pirmais jaundzimušais. Pēc neilga laika, kad tētis paņēmis mazulīti rokās, viņš sveikts ar šī gada pirmo bērniņu, ko personāls sagaidīja īpaši pacilātā noskaņā.

Pirmajā janvārī Ernests arī bija vienīgais jaundzimušais Vidze­mes slimnīcā. Vecāki gan smej, ka jaunākajam dēliņam vien pāris dienu un viņš nemaz pats neapjauš, kādā mediju uzmanībā nonācis, toties pēc tam būs, uz ko atskatīties, ko parādīt. Pašiem gan bija jāaprod ar pastiprināto uzmanību. Bet vecākiem būs, ko parādīt arī meitiņai, viņa piedzima Dziesmu un deju svētku simtgadē.

Brālītis ir prasīgāks

Vecāki ir priecīgi, ka ģimenē ir dēls un meita. To arī vēlējušies. Pagaidām par kuplāku pulciņu nedomā, bet laiks rādīšot, kā būs. Karīna un Jānis gribēja, lai bērniem ir maza gadu starpība, lai ir kopīgas intereses un darbošanās. Jaunā māmiņa teic, ka māsiņu brālīša ienākšanai ģimenē ir gatavojuši, nopirkuši lelli, lai māsa var darboties līdzās mammai. Karīna teic: “Tā kā teicām, ka mājās būs brālītis, viņa jau Ernestu gaidīja. Tāds prieks, ka Kristela brāli uztver ļoti labi – mīļo, nes mantas, pat savu miega lupatiņu dod gulēšanai. Viņa man asistē, kad mainu pamperu, ja izkrīt knupītis, liek atpakaļ mutē, lai brālītis neraud.”

Vecāki teic, ka brālis, salīdzinot ar māsu, ir nemierīgāks, lai gan citi teiktu, ka bērns ir mierīgs. Tētis secinājis: “Ernestam ir skaļāka balss, var just, ka ir prasīgāks.” Mamma piebilst: “Viņam ļoti nepatīk, kad jāpārģērbjas, ja meita maziņa klusi gaidīja, skatījās, tad brālis izturas citādi. Tā­pat, kad grib ēst, uzreiz jābaro, citādi būs dzirdama neapmierinātība.” Tētis ar humoru teic, ka vairs nav jāuzstāda modinātājs, lai māsa laikus tiktu uz bērnudārzu, brālis ar savu balsi pieceļ arī māsu.

Arī grūtniecības laiks vieglāks bijis ar māsu, lai gan arī dēliņa gaidībās nebija jāguļ gultā. Taču, meitu gaidot, līdz pat septītajam grūtniecības mēnesim braukusi uz darbu ar riteni, dienā tie bijuši 15 kilometri, darbā brīnījās par Karīnas kustīgumu: “Varbūt tāpēc, ka dzīvesveids bija aktīvāks, gaidību laiks bija vieglāks, bet arī ar jaunāko bērnu gan tāpat vedu māsu uz dārziņu, kopīgi darbojāmies bērnu laukumā, kur meitai ļoti patīk.”

Vecāki atzīst, ka pēc dēla piedzimšanas meitiņa, kas pirms tam likās maziņa, tagad liekas jau liela un gudra, daudz ko pati var izdarīt. Tētis rezumē: “Šķiet tāda pieaugusi.” Mamma teic: “Cenša­mies darīt tā, lai viņa jūtas labi, dodu man blakus klēpī brālīti paturēt. Kad viņa pamostas, pielieku blakus bēbīti, Kristelai patīk brāli samīļot.”

Atpakaļ no Lielbritānijas

Māmiņai Karīnai, protams, dienas aizrit mājās rūpēs par bērniem, bet tētis dodas uz darbu. Pirmo bērniņu gaidot, abi vēl strādāja Lielbritānijā. Bija paredzējuši tur kādu laiku būt, bet, kad pieteicās meitiņa, saprata, ka vēlas, lai bērniņš dzimst Latvijā, lai omes var redzēt, kā mazbērns aug. Tāpēc, kad bija pēdējais brīdis, lai Karīna varētu lidot, abi atgriezās Latvijā. Uz ārzemēm viņi bija devušies, jo vēlējās nopelnīt naudu īpašumam. Bet Jānis teic, arī Latvijā to iespējams izdarīt, tikai nedaudz ilgākā laikā. Ģimene pārcēlās uz Cēsīm, jo te Jānim tuvāk darbs.

Vecāki teic, ka līdz ar bērnu ienākšanu ģimenē kļuvuši mierīgāki, dzīves ritms ir rāmāks. Karīna: “Agrāk vairāk gājām izklaidēties, pie draugiem vai draugi pie mums. Tagad tas notiek retāk. Tomēr interesanti, ka arī daudziem draugiem izveidotas ģimenes un ģimenēs gaidāms pieaugums.” Daloties sajūtās par to, kā ir būt vecākiem, Karīna teic: “Tā ir ļoti laba sajūta, dzīvei ir cita jēga, vērtības, kad mājās ir bērni. Ir, kā dēļ censties. Patīk skatīties, kā viņi aug, iemācās ko jaunu.” Tētis piebilst: “Līdz ar pirmo bērniņu rodas atbildības sajūta, izteiktas rūpes par ģimeni.” Vecāki ļaujas dzīves plūdumam un tic, ka viss notiek tā, kā tam vajadzētu būt. Karīna, domājot par nākotni, vērtē: “Skatīsimies, kādas būs iespējas, tās izmantosim. Dažreiz, kad kaut ko ļoti plāno, tas neizdodas, noiet greizi, tāpēc mēs necenšamies pārāk visu saplānot – dzīvosim un darīsim.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi