Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Pasaka par to, kā trīs ticīgi eži Ežos* baznīcu uzcēla

Druva
00:00
05.01.2008
11

Reiz nesenos laikos trīs ticīgi Ežu muižas eži kādā skaidrā un saulainā dienā satikās Elkas kalnā, lūkojās apkārt un brīnījās: “Re, galdnieka Pētera nams, re, tur lejāk kalēja Kārļa nams, re, pie pašas zilgās tāluma malas ratiņdreijera Jurģa nams…” Cilvēku namus viņi manīja, taču nekur nebija manāms Dieva nams.

Ticīgie eži sabozās un nolēma doties uz Rīgu. Bīskapa pili viņi sasniedza naktī. Vārti bija slēgti, taču spraugu kaltajā dzelzs žogā un pils daudzajos pagraba lodziņos netrūka. Tikuši līdz bīskapa guļamistabai, eži sāka skaļi bubināt. Bīskaps pamodās, aizdedza lukturi un brīnījās, no kurienes tam pie gultas trīs adatainas čības. Bīskaps jau gribēja zvanīt zvaniņu un saukt sulaini, taču viena no čībām sāka runāt cilvēku valodā: “Godājamo bīskap, mēs neesam čības, bet trīs ticīgi Ežu muižas eži. Mūsu pusē dzīvo daudz labu cilvēku un visiem viņiem ir savi nami, taču nevienam no tiem prātā neienāk uzcelt namu arī Dievam, kas paklusām bija dziedinājis galdnieka Pētera savainoto roku, no diloņa uzcēlis kalēja Kārļa meitiņu, ratiņdreijerim Jurģim līdzējis atrast skaistu sievu.”

Par bezpajumtnieka Dieva labajiem darbiem trīs ticīgie eži bīskapam stāstīja līdz pat rīta gaismai. Pirmajiem saulstariem iespīdot logā, bīskaps iekāpa savās īstajās čībās un piegāja pie lādītes, kas izskatījās kā maza baznīciņa, paņēma to un sniedza saviem adatainajiem viesiem: “To es jums dāvinu. Tādas baznīciņas nav nekur pasaulē. Tādam jāizskatās arī jūsu dievnamam. Šī baznīciņa ir arī lādīte, pilna ar tik zelta gabaliem, cik vajadzīgi, lai arī jūsu pusē Dievam būtu savs nams.”

Kad dievnams Ežos bija uzcelts, cilvēki sāka brīnīties, kā viņu tik mazajai baznīciņai gadījušies veseli seši torņi. Brīnījās arī par to, ka sākuši sešreiz labāk dzīvot. Sešreiz vairāk laimes bijis ģimenēs. Gandrīz katrā bijis pa sešiem bērniem. Pat dzērājs Anšupaps sācis sešreiz mazāk dzert, bet no dzimšanas dumjais Ķempis nez kā no galvas sācis lasīt ne tikai svētos psalmus, bet arī reizrēķinu.

Kādu dienu varu visā apkaimē pārņēmis neticīgais Tarass, kam svarīgāka par visu bijusi jebkādu pudeļu iztukšošana un vākšana. Skaistajā Ežu dievnamā Tarass ierīkoja taras punktu. Vietā, kur veselu gadsimtu ļaudis nodeva savus grēkus, nu varēja nodot tikai pudeles. Laimes atkal kļuva sešreiz mazāk, sešreiz mazāk dzima bērnu, Anšupapa mazdēls sāka dzert vairāk par savu vectēvu, Ķempja mazmeita skolotāja pārmācījās un kļuva dumjāka par veco Ķempi.

Trīs ticīgie eži nolēma, ka jābrauc pie paša Dieva, kurš, pametis taras punktu, bij atgriezies debesīs. Sakāpuši bīskapa reiz dāvātajā baznīciņas lādītē, eži pārmeta trīs krustus un uzbrauca debesīs.

Pēc kāda laika Tarass nomira un Ežu muižā Dievs atkal varēja atgriezties. Taču visi viņu bija aizmirsuši un par brūkošo baznīciņu nelikās ne zinis. Reiz kāds tatārs ielika ķerrā savu sievu, kura pēc avārijas nevarēja pastaigāt. Pievedis pie brūkošās baznīciņas, viņš tai pavēlēja: “Lūdz Dievu, bučo to, šis nams ir svēts!” Sieva tā arī izdarīja un no ķerras izkāpa pati. Kas to uzzināja, sāka slavēt Dievu un viņa namu atkal atjaunot.

Tā Dievs ežu lūgšanos bija uzklausījis, nemaz nedusmodams, ka ļaudis tai pusē Viņa baznīcu dēvē par “ežu debessbraukšanas baznīcu”. Jo trīs ticīgie eži tiešām pie viņa debesīs bija uzbraukuši un joprojām tajās dzīvo. Kopā ar viņiem tur dzīvo arī tas bīskaps, ko eži bija Rīgā apciemojuši. Bet eņģeļi ticīgos ežus jokodami mīlēja saukāt par bīskapa čībām, jo tikai baznīcas celšanu dēļ Dievs bīskapam bija ļāvis ieiet svētajā mūžībā.

Pēc daudziem gadiem aizvadītajos Ziemassvētkos visi bija laipni aicināti uz klusu un svinīgu sabūšanu kopā ar Dieva Dēlu Betlēmē, eglītēm, sveču gaismiņām un lūgšanu skaņām. Betlēmīti Ežu (jeb Māļu) seštornīgajā baznīciņā var apciemot ik dienu, ik nakti, līdz pat 14.janvārim, kas pēc vecā ticīgo ežu kalendāra ir Jaungada priekšvakars. * Eži – vieta , kas nu saucas Māļi, Skujenes pagastā

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
21

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
216

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
58

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
33

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
82

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
26
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi