Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Prasmīgie grāvī nekrīt

Druva
00:00
08.01.2008
15

Ja šodien jautātu uzņēmējiem, vai padomju laikā iedomājušies, ka kādreiz vadīs savu privāto biznesu, droši vien skanētu atziņa par sapņotu vēlēšanos, bet apstiprinošu “jā” neteiktu neviens.

Arī Vineta Cipe, individuālā uzņēmuma “Dzirnavniece” īpašniece, atbildot uz šo jautājumu, atcerējās, ka padomju laikā bijusi ekskursijā Ungārijā. “Nācu ārā no lielveikala, kur starp ieeju un izeju bija stikla būdiņa. Tur kāda meitene gatavoja frī kartupeļus un lika tos papīra tūtiņās. Cilvēki, ejot laukā no veikala, kartupeļus labprāt pirka un tūlīt notiesāja kā saulespuķu sēkliņas. Toreiz man ienāca prātā doma, ka es arī tā gribētu un varētu strādāt. Rīgas kooperatīvajā tehnikumā biju apguvusi tirdzniecības vadību un organizāciju, tomēr tirdzniecībā strādāt negribēju,” stāsta Vineta.

Uzņēmējdarbību Vineta sāka 1992. gadā, kā pati saka, “pateicoties tam, ka izputēja Cēsu rajona meliorācijas pārvalde, kurā strādāju”.

“Vajadzēja meklēt darbu. Kad sāka veidoties privātais bizness, sapratu, ka arī es to gribu. Pirmais bija kooperatīvs „Gurķītis”. Ieriķos kopā ar draugiem uzcēlām divas siltumnīcas un audzējām gurķus. Nepaveicās. Siltumnīcas uzcēlām gadā, kad bija ļoti laba lauka gurķu raža, un mūsējos siltumnīcas gurķus nevienam nevajadzēja – gāz kaut vai grāvī,” tagad smej Vineta, bet toreiz smiekli nebija ne prātā. “Noīrējām mašīnu un braucām pa visu rajonu, piedāvājot izaudzēto,” viņa atceras un secina, ka šis bizness bija gatavais cirks. “Ieņēmumi tikpat kā nenosedza izdevumus, bet labums bija tas, ka man privātdarbība deva pirmo rūgto pieredzi – mācēt izvēlēties partnerus. Gurķu biznesu sāku kopā ar kādu ģimeni. Pēc neražas sapratu, ka bizness jāveido vai nu ar ļoti uzticamiem partneriem, vai jābūt stingriem biznesa nosacījumiem. Paļauties tikai uz cilvēcīgām attiecībām vien nevar. To pierādīja mans gurķu partneris, pazūdot ar visu ietirgoto naudu… Man tās, uzsākot uzņēmējdarbību, bija kārtīgas ugunskristības,” vērtē Vineta.

Bet pēc neveiksmes viņa nepadevās. “Atcerējos par frī kartupeļiem Ungārijā. Divatā ar vīru, nesaistoties ne ar vienu partneri, izlēmām atvērt tirgotavu pie Vidzemes šosejas, netālu no kafejnīcas “Eglīte”. Izpētījuši, ka tur nebūs noieta, nolēmām kartupeļu biznesu atvērt tirgū,” toreizējo apņēmību atceras Vineta.

Cipu ģimene nopirkusi celtniecības vagoniņu. To, skaisti nokrāsotu, novietojuši Cēsu tirgū. “Iesākumā tirgojām tikai frī kartupeļus, mednieku desiņas, kafiju un tēju. Drīz vien sākām tirgot pankūkas, ko, atbraucot vakarā no darba, paši mājās sacepām un pildījām. Beigās ar preci tā apaugām, ka pašiem vagoniņā gandrīz vairs vietas nebija. Tirgojāmies caur mazu lodziņu kā lūciņu. Pieprasījums bija,” Vineta izvērtē.

Tad nācis lidlauka laiks. Kādās sporta sacensībā Vineta iepazinusies ar Cēsu lidlauka priekšnieku. Viņš pastāstījis, vasarā lidlaukā notiek dažādi tusiņi, ir arī telpa, kur varētu izveidot kafejnīcu. “Mazliet bail man bija,” Vineta atzīst, jo vīrs bija aizbraucis strādāt uz Krieviju. “Man parādīja to mājiņu lidlauka malā un sapratu, lai vai kā, bet jādara! Sākās ārprāts ar remontu. No celtniecības neko nesapratu, bet ieguvu jaunu skolu – celtniecībai izgāju cauri no dēļa līdz naglai. Un 1994. gadā atvēru savu “Mākonīti”. Tā kā biju viena, talkā ņēmu bērnības draudzeni Pārslu. Sākumā domāju, ka te būs vieglāk strādāt nekā tirgū, jo telpas bija plašākas, iedomājos arī, ka apmeklētāju nemaz tik daudz nebūs. Atklāti runājot, strādājot tirgū, biju piekususi, jo brīva bija tikai svētdiena. Pie tam, kad darbs tirgū beidzās, vakarā mājās gatavoju produkciju nākamajai dienai. “Mākonī” nostrādājām četrus gadus. Tad sāka putēt Cēsu lidlauka sistēma. To pārņēma gaisa spēki, kas nedrīkst slēgt līgumus ar apakšuzņēmējiem. Tomēr jāteic, ka “Mākonītim” nebija attīstības perspektīvas, jo ēka nebija mana, zeme piederēja vairākiem īpašniekiem, tā kā neko privatizēt arī nevarēja. Kafejnīcai jau prasījās remonts, bet sapratu, ka ieguldīt līdzekļus svešā īpašumā nebūtu prāta darbs,” atzina uzņēmēja.

Kad “Mākonītis” gāja uz norietu, veiksmīgas sakritības dēļ enerģiskajai uzņēmējai piedāvāja iespēju veidot kafejnīcu “Cīrulīšos”. Arī šeit Vineta guvusi skolu uzņēmējdarbības psiholoģijā: “Svarīgi, kāda saimnieka īpašumā telpas īrē. “Cīrulīšos” mums uzgrieza tādus ciparus par 25 kvadrātmetriem, ka smakām nost. Klājām arī banketa galdus, par tiem ieņemto naudu cerējām ietaupīt attīstībai, bet saimnieks tad prasīja īrei piemaksu. Tur noturējāmies tikai divus gadus un turpinājām darbu tirgū.”

Vineta redzējusi, ka tirgū sākusies tāda kā attīstība. Cēla tirdzniecības būdiņas, arī viņa pieteicās uz kioska celtniecību. 1997. gadā sāka strādāt, kā pati saka, “normālās iekštelpās”. Nu pienācis laiks, kad ar gaidāmajām plašajām nākotnes pārmaiņām tirgū arī šī vieta uzņēmējai varētu zust. Dzīvē viss nāk un mainās, un Vineta to pieņem kā pašsaprotamu parādību, tādēļ dabas dotais šiverīgums viņai palīdz atrast jaunus un jaunus variantus, kā savu biznesu attīstīt.

“Tad nāca rajona padomes konkurss, meklēja saimnieku kafejnīcai. Pieteicos un tiesības ieguvu,” saka Vineta. Neraugoties uz to, ka kafejnīcai vajadzēja kārtīgu remontu, savas iepriekšējās pieredzes un zināšanu mudināta, Vineta darīja visu, lai šeit atvērtu kvalitatīvu ēdināšanas uzņēmumu. “Kafejnīcu tā arī nosaucu “Rajona padome”, jo uzskatu ka te neder ne “Aija”, ne “Kaija”, jo visi to tāpat dēvē par rajona padomes kafejnīcu,” viņa priecājas par paveikto un nedaudz nopūšas, kad ierunājos par mesliem, ko prasa ieņēmumu dienests. Tad īstā latvieša garā atbild, ka ne jau viņai vienai šī nasta, lai sabalansētu nodevas un biznesa attīstību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
49

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
117

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
166

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
28
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi