Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Prasmīgie grāvī nekrīt

Druva
00:00
08.01.2008
5

Ja šodien jautātu uzņēmējiem, vai padomju laikā iedomājušies, ka kādreiz vadīs savu privāto biznesu, droši vien skanētu atziņa par sapņotu vēlēšanos, bet apstiprinošu “jā” neteiktu neviens.

Arī Vineta Cipe, individuālā uzņēmuma “Dzirnavniece” īpašniece, atbildot uz šo jautājumu, atcerējās, ka padomju laikā bijusi ekskursijā Ungārijā. “Nācu ārā no lielveikala, kur starp ieeju un izeju bija stikla būdiņa. Tur kāda meitene gatavoja frī kartupeļus un lika tos papīra tūtiņās. Cilvēki, ejot laukā no veikala, kartupeļus labprāt pirka un tūlīt notiesāja kā saulespuķu sēkliņas. Toreiz man ienāca prātā doma, ka es arī tā gribētu un varētu strādāt. Rīgas kooperatīvajā tehnikumā biju apguvusi tirdzniecības vadību un organizāciju, tomēr tirdzniecībā strādāt negribēju,” stāsta Vineta.

Uzņēmējdarbību Vineta sāka 1992. gadā, kā pati saka, “pateicoties tam, ka izputēja Cēsu rajona meliorācijas pārvalde, kurā strādāju”.

“Vajadzēja meklēt darbu. Kad sāka veidoties privātais bizness, sapratu, ka arī es to gribu. Pirmais bija kooperatīvs „Gurķītis”. Ieriķos kopā ar draugiem uzcēlām divas siltumnīcas un audzējām gurķus. Nepaveicās. Siltumnīcas uzcēlām gadā, kad bija ļoti laba lauka gurķu raža, un mūsējos siltumnīcas gurķus nevienam nevajadzēja – gāz kaut vai grāvī,” tagad smej Vineta, bet toreiz smiekli nebija ne prātā. “Noīrējām mašīnu un braucām pa visu rajonu, piedāvājot izaudzēto,” viņa atceras un secina, ka šis bizness bija gatavais cirks. “Ieņēmumi tikpat kā nenosedza izdevumus, bet labums bija tas, ka man privātdarbība deva pirmo rūgto pieredzi – mācēt izvēlēties partnerus. Gurķu biznesu sāku kopā ar kādu ģimeni. Pēc neražas sapratu, ka bizness jāveido vai nu ar ļoti uzticamiem partneriem, vai jābūt stingriem biznesa nosacījumiem. Paļauties tikai uz cilvēcīgām attiecībām vien nevar. To pierādīja mans gurķu partneris, pazūdot ar visu ietirgoto naudu… Man tās, uzsākot uzņēmējdarbību, bija kārtīgas ugunskristības,” vērtē Vineta.

Bet pēc neveiksmes viņa nepadevās. “Atcerējos par frī kartupeļiem Ungārijā. Divatā ar vīru, nesaistoties ne ar vienu partneri, izlēmām atvērt tirgotavu pie Vidzemes šosejas, netālu no kafejnīcas “Eglīte”. Izpētījuši, ka tur nebūs noieta, nolēmām kartupeļu biznesu atvērt tirgū,” toreizējo apņēmību atceras Vineta.

Cipu ģimene nopirkusi celtniecības vagoniņu. To, skaisti nokrāsotu, novietojuši Cēsu tirgū. “Iesākumā tirgojām tikai frī kartupeļus, mednieku desiņas, kafiju un tēju. Drīz vien sākām tirgot pankūkas, ko, atbraucot vakarā no darba, paši mājās sacepām un pildījām. Beigās ar preci tā apaugām, ka pašiem vagoniņā gandrīz vairs vietas nebija. Tirgojāmies caur mazu lodziņu kā lūciņu. Pieprasījums bija,” Vineta izvērtē.

Tad nācis lidlauka laiks. Kādās sporta sacensībā Vineta iepazinusies ar Cēsu lidlauka priekšnieku. Viņš pastāstījis, vasarā lidlaukā notiek dažādi tusiņi, ir arī telpa, kur varētu izveidot kafejnīcu. “Mazliet bail man bija,” Vineta atzīst, jo vīrs bija aizbraucis strādāt uz Krieviju. “Man parādīja to mājiņu lidlauka malā un sapratu, lai vai kā, bet jādara! Sākās ārprāts ar remontu. No celtniecības neko nesapratu, bet ieguvu jaunu skolu – celtniecībai izgāju cauri no dēļa līdz naglai. Un 1994. gadā atvēru savu “Mākonīti”. Tā kā biju viena, talkā ņēmu bērnības draudzeni Pārslu. Sākumā domāju, ka te būs vieglāk strādāt nekā tirgū, jo telpas bija plašākas, iedomājos arī, ka apmeklētāju nemaz tik daudz nebūs. Atklāti runājot, strādājot tirgū, biju piekususi, jo brīva bija tikai svētdiena. Pie tam, kad darbs tirgū beidzās, vakarā mājās gatavoju produkciju nākamajai dienai. “Mākonī” nostrādājām četrus gadus. Tad sāka putēt Cēsu lidlauka sistēma. To pārņēma gaisa spēki, kas nedrīkst slēgt līgumus ar apakšuzņēmējiem. Tomēr jāteic, ka “Mākonītim” nebija attīstības perspektīvas, jo ēka nebija mana, zeme piederēja vairākiem īpašniekiem, tā kā neko privatizēt arī nevarēja. Kafejnīcai jau prasījās remonts, bet sapratu, ka ieguldīt līdzekļus svešā īpašumā nebūtu prāta darbs,” atzina uzņēmēja.

Kad “Mākonītis” gāja uz norietu, veiksmīgas sakritības dēļ enerģiskajai uzņēmējai piedāvāja iespēju veidot kafejnīcu “Cīrulīšos”. Arī šeit Vineta guvusi skolu uzņēmējdarbības psiholoģijā: “Svarīgi, kāda saimnieka īpašumā telpas īrē. “Cīrulīšos” mums uzgrieza tādus ciparus par 25 kvadrātmetriem, ka smakām nost. Klājām arī banketa galdus, par tiem ieņemto naudu cerējām ietaupīt attīstībai, bet saimnieks tad prasīja īrei piemaksu. Tur noturējāmies tikai divus gadus un turpinājām darbu tirgū.”

Vineta redzējusi, ka tirgū sākusies tāda kā attīstība. Cēla tirdzniecības būdiņas, arī viņa pieteicās uz kioska celtniecību. 1997. gadā sāka strādāt, kā pati saka, “normālās iekštelpās”. Nu pienācis laiks, kad ar gaidāmajām plašajām nākotnes pārmaiņām tirgū arī šī vieta uzņēmējai varētu zust. Dzīvē viss nāk un mainās, un Vineta to pieņem kā pašsaprotamu parādību, tādēļ dabas dotais šiverīgums viņai palīdz atrast jaunus un jaunus variantus, kā savu biznesu attīstīt.

“Tad nāca rajona padomes konkurss, meklēja saimnieku kafejnīcai. Pieteicos un tiesības ieguvu,” saka Vineta. Neraugoties uz to, ka kafejnīcai vajadzēja kārtīgu remontu, savas iepriekšējās pieredzes un zināšanu mudināta, Vineta darīja visu, lai šeit atvērtu kvalitatīvu ēdināšanas uzņēmumu. “Kafejnīcu tā arī nosaucu “Rajona padome”, jo uzskatu ka te neder ne “Aija”, ne “Kaija”, jo visi to tāpat dēvē par rajona padomes kafejnīcu,” viņa priecājas par paveikto un nedaudz nopūšas, kad ierunājos par mesliem, ko prasa ieņēmumu dienests. Tad īstā latvieša garā atbild, ka ne jau viņai vienai šī nasta, lai sabalansētu nodevas un biznesa attīstību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
21

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
216

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
58

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
33

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
82

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
26
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi