Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Rajona bezdarbnieki ar vidējo un augstāko izglītību

Druva
00:00
08.01.2008
3

Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles vadītāja

Pagājušais gads Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) bijis jauninājumiem bagāts. Notikušas vairākas būtiskas pārmaiņas. Piemēram, klientu apkalpošana jebkurā aģentūras filiālē pēdējos gados attīstīta tā, lai veltītu katram klientam daudz individuālāku attieksmi. Ar katru klientu no bezdarbnieka statusa iegūšanas brīža līdz laikam, kad viņš atgriežas darba tirgū, sadarbojas konkrēts aģentūras darbinieks. Līdz ar to ir iespēja izzināt ikviena klienta vēlmes un saprast, kas viņam nepieciešams, lai ātrāk atgrieztos darba tirgū. Nav arī vairs noteikts obligātais ikmēneša apmeklējums, bet katram klientam šo apmeklēšanas biežumu nosaka individuāli, ņemot vērā, cik lielā mērā cilvēkam nepieciešama aģentūras palīdzība un cik aktīvi viņš pats iesaistās jaunas darba vietas meklēšanā. Ar grozījumiem likumā esam panākuši arī to, ka bezdarbniekiem aģentūras pakalpojumu pieejamība vairs nav saistīta ar deklarēto dzīvesvietu. Cilvēks var saņemt NVA pakalpojumus tuvākajā filiālē neatkarīgi no tā, kur deklarējies.

Liels notikums pagājušajā gadā bija arī apvienošanās ar Profesionālās karjeras un izvēles valsts aģentūru. Kopš rudens esam viena aģentūra, un karjeras konsultantu pakalpojumi ir saņemami šeit uz vietas. Mērķis, kuram katru gadu tuvojamies, ir kļūt par tādu kā vienas pieturas aģentūru, kurā pakalpojumi saņemami vienviet un cilvēks nav jāsūta no institūcijas uz institūciju. Jāatzīst, ka daudz lielāku uzmanību sākam pievērst arī tam, lai cilvēki, kas ir mūsu uzskaitē, tiešām būtu darba meklētāji un neizveidotos situācija, ka aģentūrā reģistrēts pietiekami daudz bezdarbnieku, bet tad, kad vajadzīgi darbinieki, viņu reāli nav.

Runājot par bezdarbnieku skaitu rajonā, jāsaka – tas kopš 2005. gada katru gadu būtiski samazinās, arī pērn vērojams samazinājums. 2007. gada 1. janvārī aģentūras Cēsu filiālē bija reģistrēts 1341 bezdarbnieks, bet šī gada 1. janvārī – 1014. Jāpiebilst, ka nākotnē domāsim arī par to, lai nelegāli nodarbinātie nebūtu bezdarbnieku uzskaitē. Jo nav jau noslēpums, ka nereti tā ir. Šajā sakarā vēlos uzsvērt, ka bezdarbnieka pabalsts ir apdrošināšanas veids bezdarba gadījumam. Ja cilvēks apdrošinās nelaimes gadījumam un apdrošināšanas termiņš iet uz beigām, viņš taču roku sev tīši neies salauzt, lai šo naudu saņemtu. Bezdarbnieka pabalsts ir līdzīgs apdrošināšanas veids gadījumam, ja nākas zaudēt darbu un nevar to atrast pietiekami ātri, lai nezaudētu iztikas līdzekļus. Kāpēc cilvēkiem šķiet, ka šis pabalsts vai apdrošināšanas prēmija obligāti būtu jāizņem? Tas, protams, atspoguļo sabiedrības attieksmi. Domāju, nepareizi arī, ka bezdarbnieka pabalstu var saņemt cilvēki, kuri no darba aiziet pēc paša vēlēšanās. Ja mēs tiešām uz to skatāmies, ka bezdarbnieka pabalsts ir apdrošināšana bezdarba gadījumā, tad aiziešana pēc paša vēlēšanās ir cilvēka brīva griba. Domāju, par šādiem grozījumiem aģentūra diskutēs arī nākotnē.

Runājot par šo gadu, ceram, ka vasarā sāksies virkne pasākumu, kas saistīti ar Eiropas sociālā fonda jauno plānošanas periodu. Apmācības turpināsim organizēt tikai stingri saskaņā ar darba devēja pieprasījumu. Šobrīd, runājot par vakancēm, jāsaka – lielākais pieprasījums ir pēc celtniekiem un apkalpojošā personāla – bārmeņiem, pavāriem, viesmīļiem, kā arī smago kategoriju automobiļu vadītājiem un autobusu šoferiem.

Šogad NVA piedāvās arī sen gaidītu pasākumu- mācības pie darba devēja. Ja darba devējam nepieciešams darbinieks ar profesionālajām iemaņām, kuru apliecināšanai nav vajadzīgs īpašs dokuments, tad darba devējs šo darbinieku varēs apmācīt darba vietā un aģentūra finansēs šīs mācības. Šis ir viens no jautājumiem, par kuru darba devēji ilgi runāja un aicināja aģentūru, lai šāda iespēja būtu. Protams, turpināsim arī programmu skolēnu nodarbināšanai vasarā un cerēsim uz aktīvu uzņēmēju atsaucību.

Šogad plānojam jaunus pasākumus arī skolās. Viena lieta, protams, ir karjeras konsultācijas pasākumi, bet otra problēma, kuru esam konstatējuši – jaunieši, kuri nāk no skolām, nezina, kas ir darba tirgus. Viņi nezina, ko nozīmē noslēgt darba līgumu, nepārzina Darba likumu, kas patiesībā nav tikai skolēnu vai jauniešu, bet liela problēma visām iedzīvotāju grupām. Iesim uz skolām un skaidrosim, ko nozīmē nonākšana darba tirgū. Tāpat runāsim par nepieciešamajām profesijām. Lai nav tā, ka jaunieši izvēlas studēt populāras specialitātes, bet vēlāk lielas grūtības sagādā atrast atbilstošu darbu. To redzam statistikas datos, ka rajona bezdarbnieki ir ar samērā augstu izglītības līmeni. Reti darba meklētājiem ir pamata izglītība vai vēl zemāka. Visvairāk bezdarbnieku ir ar vidējo vispārējo un augstāko izglītību. Pierakstījusi Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
225

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi