Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Astoņi negadījumi darba vietās

Druva
00:00
08.01.2008
4

Pagājušā gada pēdējā mēneša laikā rajonā darba vietās notikuši astoņi nelaimes gadījumi. Valsts darba inspekcijas (VDI) Cēsu nodaļas vecākais valsts darba inspektors Juris Suseklis stāsta, ka negadījumu smaguma pakāpe bijusi dažāda.

„Vēlos uzsvērt, ka nelaimes gadījums ir tad, ja cilvēkam darba spējas zudušas ilgāk par 24 stundām. Uzņēmumos, kuros ir vairāk par pieciem nodarbinātajiem, nelaimes gadījumus izskata uzņēmuma direktors vai valdes priekšsēdētājs, kurš izveido komisiju. Tā izmeklē notikušo. Ja negadījums smags, izmeklēšanas procesā iesaistās darba inspekcija. Uzņēmumos, kuros ir pieci un mazāk darbinieki, nelaimes gadījumus uzreiz izmeklē VDI,” skaidro J. Suseklis un piebilst, ka nākotnē VDI īpaši pievērsīs uzmanību aktiem, kurus darba devēji sastāda paši, lai pārbaudītu šo dokumentu objektivitāti. Traumē roku, strādājot ar slīpmašīnu

Viens no decembrī notikušajiem negadījumiem pierāda to, ka itin bieži darba devēji nepietiekamu uzmanību pievērš darbinieku instruktāžai.

Konkrētajā gadījumā darba devējs darbā bija pieņēmis cilvēku, kurš veica atslēdznieka pienākumus, bet nebija apmācīts, kā darboties ar aprīkojumu, kas viņam uzticēts.

„Plīsa leņķa slīpmašīnas ripa, darbinieks traumēja roku. Pie tam darbinieks nebija lietojis individuālās aizsardzības līdzekļus – cimdus, lai arī darba devējs viņu ar tiem bija nodrošinājis. Jāatzīst, šī trauma bija viegla, bet darbinieks tomēr ārstējās trīs nedēļas,” stāsta valsts darbs inspektors un uzsver, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka – katram darbam, ko veic darbinieks, ir izstrādāta darba aizsardzības instrukcija. Un cilvēks apmācīts skaitās tikai tad, kad viņš ir izlasījis konkrētā veicamā darba instrukciju un parakstījies par to, ka visu sapratis. Darba devēja tiesības pieļauj darbinieku testēt, lai pārliecinātos par to, ka darbinieks tiešām instrukciju apguvis.

Kāja ar deviņiem lūzumiem

Darba trauma mēdz notikt arī tādēļ, ka reizēm cilvēki darbā tiek pieņemti vienā amatā, bet reāli dara pavisam ko citu.

Arī darbinieks, kurš smagi savainoja kāju, faktiskā darba veikšanai nebija apmācīts. Viņam deva uzdevumu strādāt ar autoiekrāvēju. Iekrāvējam izkrita iekraušanas ķepa un nelaimīgā kārtā uzkrita darbinieka kājai. Rezultātā deviņi lūzumi.

„Galvenais šajā situācijā ir tas, ka darba devējs nebija ievērojis noteikumus, kas paredz, kā jāsaglabā un jāuztur darba aprīkojums. Ja kaut reizi nedēļā darba devējs vai kāda norīkotā persona būtu apstaigājusi ap autoiekrāvēju un sekojusi līdzi tehniskai apkopei, nelaime nebūtu notikusi,” komentē valsts darba inspektors un piebilst, ka no lielākām traumām darbinieku izglāba tas, ka viņš bija nodrošināts ar speciālajiem zviedru aizsargzābakiem. Tā rezultātā vismaz kājas purngals tika pasargāts no smagām traumām. Izmežģī pirkstu

Negadījums kādas medicīnas iestādes darbiniecei beidzās ar izmežģītu pirkstu. Brīdī, kad darbiniece pildījusi darba pienākumus, viņai uzbrucis pacients.

„Taču šis negadījums bija viens no tiem, kad darba devējs visu vainu centās uzvelt darbinieces pleciem, sakot, ka viņa nav ievērojusi instrukciju. Tā tas gluži nebija, un šajā sakarā jāsaka – darba devējiem tomēr nelaimes gadījuma cēloņi būtu jāizvērtē objektīvi,” saka J. Suseklis. Dara, kā vieglāk, bet bīstamāk

Nākamais nelaimes gadījums gan pierāda to, cik bieži cilvēki savus darba pienākumus veic vieglprātīgi. Arī šajā gadījumā darbinieks bija strādājis, kā viņam vieglāk, bet bīstamāk, lai arī darba instruktāžu bija apguvis un par to parakstījies.

„Taču šajā situācijā stāsts ir vēl par to, ka nereti darba devējs izvairās no nelaimes gadījuma izmeklēšanas. Kamēr cietušais slimoja, viņš darba vietā iesniedza arī atlūgumu, darba devējs izmeklēšanu

neveica. Taču, ja nelaimes gadījums darba vietā noticis kaut vai pēdējā darba attiecību minūtē, tas jāizmeklē un atzinums par nelaimes gadījumu jāiesniedz VDI,” uzsver vecākais valsts darba inspektors. Strādājot reibumā, lauž iegurni

Kāds cits kungs, darbā atrodoties alkohola reibumā (1,95 promiles), nelaimes gadījumā salauza iegurni.

„Darbinieks bija cēlis ar domkratu automašīnu, lai noņemtu riepas, bet domkratu bija nostiprinājis uz mīksta grants seguma. Automašīna paslīdēja, domkrats noslīdēja un darbinieku piespieda pie zemes. Jāsaka gan, ka darbinieks nebija ne apmācīts, ne saņēmis kādu instruktāžu, tomēr šajā gadījumā noteicošais faktors ir tas, ka darbinieks darbā bijis alkohola reibumā,” komentē J.Suseklis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
225

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi