Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Attīstībā svarīga sadarbība

Druva
00:00
09.01.2008
5

„Druva” turpina atskatīties uz pagājušo gadu lauku tūrismā. Šoreiz ielūkosimies, kā klājies Raunas un tās tuvāko pagastu lauku tūrisma uzņēmējiem.

Joprojām daudzviet rodama informācija par Raunas tūrisma apvienību, tomēr tās dibināšanas iniciators, Raunas pagasta „Jaun-Ieviņu” saimnieks Uldis Rudzītis atklāj, ka kopš pagājušā gada tā oficiāli vairs nepastāv. U. Rudzītis nenoliedz, ka lauku uzņēmēju sadarbība ir būtiska. Viņš pat atzīst, ka viena saimniecība, lai cik veiksmīga un laba tā būtu, nemaz nespēj piedāvāt visu, kas interesē atpūtnieku, piemēram, izjādes ar zirgiem, braukšanu ar laivām, velosipēdiem, iešanu pirtī, sporta aktivitātes, kā arī citas iespējas. Tādēļ U. Rudzītis akcentē sadarbības nozīmību un paskaidro, ka, lai gan apvienības vairs nav, tomēr uzņēmēji kopīgi spriež par attīstības iespējām. Viens no mērķiem ir tūristus piesaistīt Raunai kā galamērķim, tādēļ pagaidām notiek iespēju un atšķirīgo piedāvājumu apzināšana. Uzņēmēji tūristus ne tikai uzņem katrs pie sevis, bet informē arī par iespējām citās saimniecībās.

Kopumā U. Rudzītis vērtē, ka gan „Jaun–Ieviņām”, gan citiem Raunas tūrisma uzņēmējiem 2006. gads bijis veiksmīgs. „Jaun-Ieviņas” ne tikai piedāvā atpūtu laukos, bet arī nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību un ir veselīgas vides saimniecība, kura saņēmusi Eiropas Savienības videi draudzīgas tūrisma mītnes kvalitātes zīmi Ekopuķīte.

Atpūtniekiem šajā saimniecībā iespējams apskatīt savvaļas zirgus, iet pirtī, nakšņot, iepazīties ar bioloģisko lauksaimniecību. Pagājušajā gadā arī atvērta tirdzniecības vieta, kur pārdot pašu audzēto, kā arī citu bioloģisko lauksaimnieku produkciju. U. Rudzītis uzskata, ka arī šie jauninājumi bijuši par iemeslu saimniecības viesu skaita palielinājumam. Ievērojami augusi arī ārzemnieku interese. „Priecē, ka palielinās to viesu skaits, kurus interesē videi draudzīgā saimniekošana,” vērtē U. Rudzītis.

Arī Raunas viesu nama „Satekle” īpašnieces meita Linda Zūdiņa vērtē, ka gads bijis veiksmīgs, īpaši vasarā bijis daudz viesu. Nakšņošanas iespējas izmanto arī ārzemnieki. Tā, piemēram, vasarā atbraukuši ornitologi – māte ar dēlu no Anglijas.

L. Zūdiņa skaidro, ka lielākoties nakšņotāji ir ģimenes. Viesu, kā arī kafejnīcas apmeklētāju pieplūdums īpaši jūtams brīvdienās un laikā, kad Cēsīs norit lieli pasākumi: „Cilvēkiem, kuri reiz šeit jau bijuši, ir tendence atgriezties. Daudzi jau pie mums brauc kā uz savām mājām, laikus rezervē.” Viņa uzskata, ka pieprasījums pēc viesu namiem pieaug.

„Sateklē” pieejama arī banketa zāle, kur var uzņemt 60 cilvēkus, tomēr L.Zūdiņa atklāj, ka svinību telpas aizvien biežāk tiek pieprasītas lielākas, jo novērojama tendence, ka cilvēki pasākumus, piemēram, kāzas rīko aizvien plašākus.

Pērnais gads labs bijis arī Raunas pagasta viesu namam „Lubūži”. Saimniece Ilze Lubūze vērtē, ka vasarai nams aktīvi rezervēts jau pavasarī, pieprasīts tas bijis arī gadu mijas laikā. Kopsummā pērn viesu namu apmeklējuši apmēram tūkstoš viesu: „Tas ir vairāk nekā iepriekšējos gados, taču samazinājies pieprasījums pēc telts vietām. Visiem laikam tagad nepieciešams komforts. Lielākoties cilvēki noīrē visu ēku, iet pirtī, svin un atpūšas. Mazāk bija individuālo atpūtnieku.” Visvairāk pērn viesos bijuši latvieši, bet brauc arī ārzemnieki, pastāvīgi ierodas dāņu tūristi.

Savukārt Liepas pagasta brīvdienu mājas „Lejas Ozoli” īpašnieks Ivars Ērkšķis uzskata, ka viņam lauku tūrisms ir hobijs, ne izdzīvošanas līdzeklis vai bizness: „Tas ir viens no veidiem, kā uzturēt lauku īpašumu sakoptā vidē.”

„Lejas Ozoli” viesus uzņem tikai brīvdienās. Pieprasījums lielāks ir vasarā, tomēr arī ziemā pilsētnieki vēloties atpūsties lauku vidē. I. Ērkšķis spriež, ka 85 procenti viesu ir latvieši, lielākoties rīdzinieki, arī kurzemnieki.

Arī Vaives pagasta lauku mājas „Kalna Plūči” saimniecei Irēnai Krakstei lauku tūrisms ir drīzāk hobijs, viesus, lielākoties ģimenes, uzņem vien nedēļas nogalēs. Darbību nepaplašinās. I. Krakste skaidro: „Cēsu rajons ir viens no tiem, kuros ir lielākais viesu namu skaits Latvijā, tādēļ domāju, ka šajā nišā grūti iespiesties.”

Taču Priekuļu pagasta lauku mājas „Graviņas” saimnieks Māris Lūkins uzskata, ka, strādājot jau piecus gadus, par viesu interesi nevar sūdzēties ne vasarā, ne ziemā, turklāt brauc ne tikai latvieši, bet arī ārzemnieki. Piemēram, Jāņos „Graviņās” uzņemti angļi. Jau izveidojies arī pastāvīgais klientu loks, kuri uz lauku māju braukuši vairākas reizes. „Neesam lielie, varam uzņemt ne vairāk kā 30 viesu. Darām, cik varam, un esam apmierināti,” atzīst M.Lūkins.

Ne visas lauku un viesu mājas pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, taču „Graviņās” šādas iespējas ir, mājā ierīkoti pat lifti. M.Lūkins apstiprināja, ka cilvēki šīs iespējas novērtē un izmanto.

Visiem lauku tūrisma uzņēmējiem nācies saskarties ar nepieciešamību palielināt pakalpojuma cenas. Tā I. Ērkšķis atklāj, ka cenas nācies vismaz nedaudz palielināt jau pērn, un prognozē, ka šogad būs jāceļ atkal. Tas savukārt varētu ietekmēt pieprasījumu: „Varētu būt, ka brauks mazāk, jo atpūta lauku mājās nav primārā nepieciešamība, cilvēks izvērtēs, vai tas ir vajadzīgs. Taču no otras puses, nepalielināt cenas nav iespējams, jo jāmaksā algas, jāsedz rēķini.”

Arī U. Rudzītis atzīst, ka cenas nācies palielināt par 10 – 15 procentiem: “Vispārējais sadārdzinājums ietekmēja arī mūs, lai gan lielākoties visu, ko liekam viesiem uz galda, paši arī izaudzējam. Taču ietekmē arī degvielas cenu svārstības, pieaugušas apdrošināšanas izmaksas.”

Arī L.Zūdiņa uzskata, ka cenu celšanās ietekmē darbību: „Viesu nams tiek apsildīts ar malkas apkuri, arī malkai cenas kopš pavasara cēlušās ievērojami. Cēlušās arī pārtikas cenas. Tādēļ cenas palielināt nākas arī kafejnīcā. Vietējie cilvēki tagad kafejnīcā iegriežas retāk.” Tomēr L.Zūdiņa vērtē, ka sūdzēties par apmeklētāju trūkumu nevar. Tāpat arī I.Lubūze saka, ka samaksu par pakalpojumu viesu nams ir spiests celt, jo to ietekmē vispārējā cenu palielināšanās, tomēr pagājušajā gadā tas vēl netika darīts.

Lai gan valsts un Eiropas atbalsts uzņēmējdarbības attīstībā būtu noderīgs, U.Rudzītis vērtē, ka pārlieku smagnējās birokrātiskās procedūras to apgrūtina un kavē. Taču I.Lubūze atzina, ka aktīvi seko līdzi iespējām saņemt atbalstu no Eiropas Savienības, tomēr līdz šim šādas iespējas nav radusi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
225

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi