Redakcija saņēma Amatas novada iedzīvotāja Imanta Āboliņa vēstuli, kurā viņš pauž sašutumu par eglīšu zagļu nekaunību un policijas attieksmi.
I.Āboliņš pastāstīja, ka, izlasot rakstu 22. decembra ”Druvā”, kurā rajona policijas pārvaldes kārtības policijas 2. nodaļas priekšnieks Ģirts Fūrmanis aicinājis būt aktīviem un ziņot par nelikumībām, viņš par savām nedienām zvanījis policijai. I.Āboliņš raksta: ”22. decembrī ap plkst. 15.30 pie manis atbrauca ciemiņi un sauca, lai skrienu skatīties, ka pie mana meža stāvot divas mašīnas – laikam atbraukuši pēc eglītēm. Uz manas zemes, nobraucis no ceļa, stāvēja mikroautobuss. Skrēju mežā. Mani pamanījis, nevainīgo tēlodams, pretī nāca vīrietis kopā ar mazu bērnu, rokā turēdams zāģīti. Protams, iznāca asu vārdu pārmaiņa. Beigās paliku tas lauku pāķis, kas nezina neko no likumiem (nav ik pa gabalam zīmes, ka šis ir privātīpašums, tātad vīrietis secinājis, ka tas ir valsts īpašums). Tomēr piespiedu viņu aizbraukt. Pie otras mašīnas sagaidīju divus vīriešus ar nocirstu eglīti, kuri jutās vainīgi, un bez lieliem pārmetumiem šķīrāmies.”
Tomēr ar to viss nebeidzās. Pēc vairāk nekā pusstundas, kad bija jau krietni satumsis, mikroautobuss atgriezies, tomēr atbraucējus satikt nav paspēts. I.Āboliņš spriež, ka, visticamāk, busiņā uzņemti pārējie, kas ar to bija atbraukuši, kā arī paņemtas eglītes.
”Par tādu nekaunību tūliņ zvanīju policijai, norādot busiņa numuru un sniedzot īsu notikuma izklāstu. Atbilde bija īsa – rakstiet policijas priekšniekam iesniegumu un nosūtiet vēstuli pa pastu. Tā arī izdarīju. Mana prognoze – viss veltīgi, par vēlu.
Bet kas notiktu ar šiem vīriem lašupju krastos lieguma laikā ar trijzari rokā? Vai Lencberga kungs ņemtu vērā taisnošanos? Jums te nav nevienas zīmes, kas to aizliegtu darīt! Nē, viņš ņemtu un sodītu. Viens likums – viena taisnība! Kaut kur tā stāv rakstīts! Bet, bet…” kritiski vērtē I.Āboliņš.
Jautāju rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietniekam Jānim Gobam, kādēļ un vai policijai nebija iespējams palīdzēt vēstules rakstītājam un ko iespējams darīt mežu īpašniekiem, lai aizsargātu savas eglītes un citus kokus.
J.Goba vērtē: ”Ir ļoti labi, ka I.Āboliņš bija aktīvs un informēja policiju par notikušo.” Tomēr J.Goba skaidro, ka konkrētajā situācijā ar vienu no atbraucējiem I.Āboliņš pats vienojies, taču vīrietis, kuru viņš satika ar zāģi rokās, netika pieķerts notikuma vietā ar nocirstu eglīti. Bija tumšs, I.Āboliņš arī pats nevarēja pateikt, vai pēc mikroautobusa atgriešanās kādas eglītes ir nozāģētas un aizvestas, tādēļ policija nedevās uz notikuma vietu.
Kā policists bija ieteicis, I.Āboliņš uzrakstījis iesniegumu, taču pēc divām dienām policija atkal saņēmusi izsaukumu, uz kuru tā devās, jo I.Āboliņš notikuma vietā bija pieķēris nākamos trīs cilvēkus, kuri bija nocirtuši trīs eglītes. J.Goba paskaidro: ”Policisti aizbrauca, pieņēma I.Āboliņa iesniegumu, kā arī paskaidrojumus no personām, kuras eglītes bija nocirtušas. Lai gan šie cilvēki bija gatavi eglītes nopirkt, tās palika turpat, jo I.Āboliņš nevēlējās kociņus pārdot.”
J.Goba iesaka mežu īpašniekiem, lai pasargātu savus īpašumus no nevēlamiem ciemiņiem, nodrošināt teritorijas norobežošanu un izvietot redzamu informāciju, ka konkrētais mežs ir privātīpašums, nevis valsts mežs.
Arī Meža likumā noteikts – ja meža īpašnieks vēlas ierobežot iespējas uzturēties un pārvietoties mežā, tad attiecīgā teritorija ir jānorobežo ar pārskatāmiem
brīdinājuma
uzrakstiem.
Komentāri