Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Uz Raiskumu ne tikai pēc draiskuma

Druva
00:00
12.01.2008
2

raiskumiete

Iepriekšējā gada emocionāli spēcīgākais kultūras pārdzīvojums man bija Maskavas kora „Pravoslavnije pevčije” koncerts sv. Jāņa baznīcā janvārī. Gribot negribot 2007. gada kultūras pasākumiem un koncertiem tas spēlēja tādu kā katalizatora lomu, pārlūkojot Cēsu kultūras apcirkņus, vēl dzirdu dzidru noti tai pašā vietā – skan Riharda Dubras „Ziemassvētku kantāte” rajona kopkoru un Vidzemes kamerorķestra izpildījumā.

Un tad mani emocionālā atmiņa aizved no Cēsīm uz Ungurmuižu. Jā, tieši tur notika siltākie un savā ziņā mājīgākie pasākumi pašā Cēsu pievārtē. Iepriekšējā gadā Ungurmuiža sniedza mums „Mazos opermūzikas svētkus”, „Šubertiādi”, „Ungurmuižas 275.dzimšanas dienas”, “Shady Brass Q” un „Saksofonmūzikas” koncertus, kurus gribas apzīmēt ar citu vārdu – tās bija kā sengaidītas tikšanās unikālā kultūrvidē, kur parkā uzrunā ik koks, ik akmens un vecās, mīļās muižas ēkas. Šķiet, tieši tā pirms simt gadiem te muzicēja un priecājās par daiļajām mākslām muižas īpašnieki Kampenhauzeni un viņu viesi. Tā vien gribas izsaukties – ak, laimīgie raiskumieši, bet nē, apmeklētāju vidū redzami arī daudzi cēsnieki. Brīvdabas koncertos ierodas veselām ģimenēm un pat ar saviem saliekamajiem krēsliem, kas ir pulka ērtāki par koka soliem, kuri atliek vēlākiem apmeklētājiem, kad muižas atzveltnes krēsli jau ir aizņemti. Skatītājos regulāri redzami Beikmaņi, Zemīši, „Druviņas” meitenes un zēni, uz Zinta Žvarta muzicēšanu bija atbraucis liels pulks džeza mūziķu. Kādā no koncertiem Gaujas Nacionālā parka Indra Čekstere ar savu folkloras ansambli ieradās baroka tērpos… Un izrādās, nemaz nav vajadzīgas plašas zāles, lai kultūras dzīves skaistie mirkļi iemirdzētos kā dārgakmeņi un sniegtu patiesu līdzpārdzīvojumu.

Raiskuma kultūras dzīves organizētāja Inga Bērziņa gada laikā sarīkoja tikšanos ar mūziķiem – Tomasu Kleinu, Igo, Ainaru Mielavu, Sumeragu ģimeni, aktieriem – Intu Tiroli, Zigurdu Neimani, kā arī literātiem – Mariku Svīķi, Gundegu Kanaviņu un arī veselīga dzīvesveida popularizētāju Inesi Ziņģīti.

Rodas retorisks jautājums, cik tad viens kultūras darbinieks ar saviem brīvprātīgajiem palīgiem var pacelt? Neaptverami daudz, jo pagastā notiek arī visi tradīciju pasākumi, un pie katra ir kārtīgi jāpiestrādā, vai tie būtu Ziemassvētki, Lieldienas, Vasarsvētki, Lāčplēša diena, kapu svētki un svecīšu vakari. Nemaz nerunājot par Jāņiem – tie Raiskuma vārdu uzbangoja popularitātes virsotnēs. Līdzdarbojušies arī daudzi pagasta iedzīvotāji. Pirms lielā Jāņu saieta “Uz Raiskumu pēc draiskuma” pagasta priekšnieks Hardijs Vents staigāja ar nopietnu un rūpju māktu vaigu, bet Inga ar meitenēm tik pina vītnes, lai rīkotu Jāņu vainagu konkursu. Grandiozais (patiesi liels) Baibas Rasas vainags tika pašam maestro Raimondam Paulam.

Pie tradīcijām jāpieskaita nu jau kuro gadu rīkotā „Pagasta sakoptāko sētu” apskate un tai sekojošais rezumējumu vakars. Lietū vai svelmē, bet piecās dienās tiek daudzmaz aptvertas vairāk nekā simts pagasta sētas, un te līdzdarbojas arī pagasta deputāti. Šovasar Māra Sestuļa stūrētais „visurgājējs” izbrauca ceļus un neceļus, takas un taciņas. Lai stāsts par Raiskuma pagasta kultūras dzīvi būtu pilnīgs, jāpiemin arī telpu meklēšanas epopeja – no atteiktajām telpām „Mīļumos”, žūrijas neakceptēto Ungurmuižas klēts otro stāvu – vīru praktiskais saprāts sakāva romantisko sieviešu neprātu – šie zemie griesti, ļodzīgās kāpnes un šķirbainā grīda, visbeidzot tika noraidīta arī milzu telts ideja, līdz beidzamajā nedēļā patvērumu deva “Ezermalas”. Kā daudzreiz, mēs atkal pulcējāmies Ungura malā.

Nu ko padarīsi, ja Raiskuma pagastam nav kluba, toties rudens un ziemas mēnešos var braukt mākslu baudīt uz teātriem un operu. Un tā vienu vai divas reizes mēnesī pasažieru pilns „M.E. Lat Lux” autobuss ved raiskumiešus uz galvaspilsētu vai Valmieru baudīt profesionālo mākslu. Tiesa, ziemas mēnešos izgājušajā gadā pagasta iedzīvotājiem savas telpas atvēlēja jaunatvērtā ekskluzīvā viesu māja „Augstrozes”. Tieši tādu (tikai ietilpīgāku) es iedomājos mākslas templi, kur jau pati ienākšana ir baudījums. Varbūt piepacelti, bet vai tad latvieši nav pelnījuši veldzēt dvēseli brīnišķās telpās. Tādu nav pat Cēsīm (patīkams ir vien Izstāžu nams), un tāpēc lūgums Visaugstākajam: „Dod, Dievs, Raiskuma valdīšanai tādu prātu, lai viņi nežēlo naudu un ātri uzbur pagastā tādu kultūras centru, kur tā vien gribētos iegriezties!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
229

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi