Pirmdiena, 30. decembris
Vārda dienas: Dāvids, Dāvis, Dāniels, Daniela, Daniels

Dzīvnieki māca labestību

Druva
00:00
15.01.2008
5

Zvērkopes Velgas Vītolas izaudzētās lācenes – Ilzīte un Līzīte -atkal svinējušas dzimšanas dienu.

Līgatnes dabas takās viesojāmies 11. janvāra rītā. Tieši pirms septiņiem gadiem, bet daudz saltākā laikā Velga Vītola bija dzirdējusi, ka lāču voljērā kāda skaļa, nāves tuvumu jūtoša balss kliedz pēc palīdzības. Tas bija sprīdi garš lācēns, kuru Velga vēlāk nosauca par Ilzīti. Tā sākās šis stāsts, kas nu jau turpinās septiņus gadus. Stāsts vienmēr ir bijis mīlestības un cilvēka prātam bieži neaptveramas uzticības pilns. Pagājušajā piektdienā, kad vērām Velgas mājas durvis, tajā smaržoja pēc kartupeļu putras un tikko lobītiem apelsīniem. Lāceņu mamma gatavoja dzimšanas dienas torti Ilzītei un piebilda, ka sestdienas rīts būs tieši tāds pats, jo tad cienasts taps Līzītei, kura ir gadu un vienu dienu jaunāka par Ilzīti.

“Dzimšanas dienas tortē ir salikts viss, kas viņām vislabāk garšo. Ja cilvēku tortēm pamatā ir biskvīts, tad mums kartupeļu putra, kas sakulta ar sviestu. Kad masa sacietē, tad lieku to kartona formā, maliņas dekorēju ar vafelēm, bet virspuses garnierī – krabju nūjiņas, kas ir lielākais gardums, vēl rieksti, ziedputekšņi, atkausēju saldas svaigās zemenes un upenes, vēl mandarīni, žāvētas ananasu šķēlītes,” savas tortes recepti nostāstīja Velga un to, ka viņa nav kļūdījusies, atzina Ilzīte, kura pāris stundu vēlāk, baudot cienastu, ēda šmakstinot.

“Jubilejas svinu un svinēšu, kamēr mēs viena otrai būsim,” ar dziļu mīļumu nosaka Velga un rāda fotogrāfijas, kā kopā ar lācenēm un citiem pašas izaudzētiem dzīvniekiem priecājusies arī Ziemassvētkos. Šajā reizē svinības sanākušas mazliet skaļākas, jo tieši Ilzītes dzimšanas dienā Līgatnes dabas takas apciemoja arī vides ministrs Raimonds Vējonis un Gaujas Nacionālā parka vadība, bet citādi Velga jau pieradusi, ka vainagu pīšana lācenēm uz Jāņiem, Ziemassvētku eglīšu rotāšana un dzimšanas dienu svinības galvenokārt ir tikai abpusējs prieks.

“Vējonis ir vienīgais politiķis, kurš man patīk. Viņam, liekas, tiešām interesē, kas parkā notiek. Viņš reiz arī man sacīja, ka mani lāči ir visas Latvijas lepnums,” noteica Velga.

Par to, ko dzīvnieku tuvums dod cilvēkam, runājām ilgi. Pārdomas brīžiem bija pat filozofiskas. Patiesi, vai tad pasaule nebūtu daudz tukšāka un mūsu dzīve ne tik smaidpilna, ja ik dienas mums blakus kāds nerietu, neņaudētu? Un Velgai liktenis piespēlējis iespēju saprasties arī ar meža dzīvniekiem. Nu, un sarunas ar lāčiem, tā ir vienkārši Dieva dota iespēja.

“Nebrīnos, ka ir cilvēki, kuri ļoti mīl dabu, visu dzīvo radību. Tādu tiešām ir daudz. Mana svēta pārliecība- dzīvnieki ir doti, lai padarītu mūs labākus. Dzīvnieki dzen cilvēku prom no egoisma. Ir ļoti vienkārši nepalīdzēt līdzcilvēkam, par alkoholiķi vai vecu niķīgu tanti sakot, ka pati pie visa vainīga. Pret dzīvnieku nav tādas attieksmes. Es neesmu dzirdējusi par putniņu vai zaķīti, ka pats vainīgs, ja ieskrēja tajā degošajā kūlā! Saikne ar dzīvniekiem pamodina tās labākās jūtas, kas katrā no mums ir,” tā Velga un domās kāpa aizvien dziļāk.

“Es esmu tās pasaules daļa, domāju, ka tur esmu savējā. Un tad atkal domāju – nu ej tu nu zini! Tā pasaule varbūt ir manī. Viņi vienkārši ir pieņēmuši mani. Es esmu izaudzinājusi sešas stirnas, tikai esot klāt, vērojot to uzvedību, es zinu, kā katra jūtas. Joprojām drusciņ brīnos par to, cik ļoti varu uzticēties lācenēm. Tiešām zinu, ko daru. Neriskēju akli. Skatos, kā viņas jūtas. Vēroju attieksmi. Ja mājās ir suns vai kaķis, tu arī vari pabūt kopā. Mēs sarunājamies par vienkāršām lietām: “Kur biji, ko darīji, kā gulēji, vai garšoja ēdamais?” Tu ar savu kaķi runājies? Nu, es tieši tāpat ar lāci. Cilvēks un dzīvnieks viens otram dod daudz labā. Tas ir prieks, ka viņi uzticas,” vērtēja Velga un piebilda, ka cilvēkam svarīgi saprasties ar puķēm, kokiem, dzīvniekiem, jo tas biežāk svarīgi tieši viņiem pašiem.

Līdz ar Ilzītes un Līzītes nākšanu pasaulē pāris ģimenes mums bija gatavas atzīt, ka viņu dzīve ir mainījusies. Pirms sešiem gadiem pirmoreiz Gunta, Mirdza, Dzintra un Jāzeps, kuri dzīvo Pierīgā, atbrauca uz Līgatnes parku. Satika Velgu, sadraudzējās ar viņas bērniem un četrkājaiņu ģimeni. Tagad tieši viņi lepojas, ka ir lācenīšu krustvecāki, kurus Velga sauc par mīļajiem mārupiešiem

“Mums ļoti patīk dzīvnieki, tas, ka toreiz atbraucām uz Ilzītes pirmo dzimšanas dienu, bija tik labs notikums, kas ļauj mums teikt, ka viss, kas dzīvē noticis, tiešām gājis uz labu. Tagad mēs diezgan bieži braucam ciemoties, pavadām brīnišķīgu dienu pie dabas. Esam sapratuši, ka ir vieta uz zemes, kur vari aizbraukt un gūt tik daudz mīļuma,” sacīja Dzintra Berezovska, bet Gunta piebilda, ka abas ar mammas māsu Mirdzu ir kļuvušas ļoti lielas lāčmīles.

“Krustmāšu būšana uzliek savus pienākumus, bet tie jau nav uzspiesti, tie nes tikai prieku, jo krustmeitas ir izcilas. Vienmēr ir prieks kaut ko cienastam sarūpēt, jo ar tukšām rokām jau nebraucam. Arī šoreiz atvedām kliņģerus, krabju nūjiņas. Zinu, ka Ilzītei ļoti garšo biezpiena sieriņi. Atvedām veselus 12 un noēda, ka nemetas,” priecājās Gunta Pozņaka, kura neslēpa, ka ļoti sadraudzējusies arī ar Velgu un viņas bērniem.

“Tagad Velgas meitiņa dzīvo mūsmājās. Dacītei vienmēr smejos, ka, pirmdienā atkal gaidu mītnes zemē. Labi sadzīvojam. Tas ir prieks, ka, kamēr bērns studē, varam izlīdzēties,” tā Gunta un piebilda, ka nebūtu bijis lācenīšu, šie cilvēki nekad dzīvē nebūtu satikušies. Arī tas ir četrkājaino mīluļu, kurām klāt jau skolā iešanas vecums, labi paveiktais darbs.

“Es smejos, ka stādīšu mācību programmu, kaut lāčiem jau tā kā par vēlu. Astoņos gados lācis tiešām ir jau pieaudzis. Bet ko man viņām vēl mācīt? Man ir ļoti labi audzināti lāči. Mums ir tādas attiecības, kādas vēlējos,” uzsvēra Velga un piebilda, ka katram vienmēr bijusi gatava nenogurstot stāstīt par dzīvnieku pasauli. Tagad Velga redzējusi, kā Eiropā lepojas ar divu balto lāču izaudzināšanu. Vācijā ap vienu mazu ņerkstuli darbojas četri cilvēki, bet mazliet lielākais lācēns Knuts jau kļuvis par televīzijas zvaigzni.

“Ja lācēns kaut nedēļu zīdis mātes pienu, ja viņam izveidojusies imunitāte, visi orgāni jau darbojas, tad tas nav nekas neiespējams. Es pat par to pasmejos. Bet man patiesi ir žēl, ka tajā laikā, kad lāči auga Līgatnē, nevienam neinteresēja uztaisīt filmu par lācenēm, kuras izaudzinājis cilvēks. Ar Līzīti es pusotru gadu devos pastaigās pa mežu, bieži par to domāju. Tagad tas ir beidzies, nekad tas vairs nebūs. Es nesaku, ka nez ko toreiz izdarīju. Lācenes ir divi brīnumi. Tie ir brīnumi, kuriem bija atļauts notikt,” tā Velga, kura šoziem ķērusies pie darba, kas atkal mums varētu atnest prieku. Velga mēģinās uzrakstīt grāmatu par visiem dzīvnieciņiem, kurus pati izaudzinājusi. Tie būšot priecīgi stāsti par dzīvnieku dzīvi, grāmatā būšot daudz lielu un skaistu fotogrāfiju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atbalstīt un mācīties palīdzēt citiem

00:00
30.12.2024
26
1

Kaut vējš bija satrakojies un gatavs apgāzt visu, kas gadījās ceļā, Vecpiebalgas rūķu Dāvandiena bija pārpilna smaidiem un smiekliem. “Kad ir svētki un ballīte, vienmēr labs garastāvoklis,” sacīja biedrības galvenais rūķis Linda Tunte un atklāja, šogad rūķi sanākuši kopā un jau sprieduši, ka atpūtīsies, bet atbalstītāji, uzticamie ziedotāji deva ziņu, ka ir gatavi iesaistīties. “Tāpēc […]

Amatierteātris vienmēr attīstībā

00:00
29.12.2024
32
1

Lai arī Ingas Krišānes ikdiena rit Siguldā, viņa bieži mēro ceļu uz Mori, lai vadītu pagasta amatierteātra “Oga” mēģinājumus un režisētu iestudējumus. “Kā režisore teātrī darbojos jau trīs gadus, bet Mores amatierteātrim ir daudz, daudz senāka vēsture. Un, kaut aktuālajā iestudējumā “Smel­dze” darbojas četri aktieri, kopumā “Ogā” ir ap desmit aktiermākslas entuziastiem. ” Visi teātra […]

Izdots Uzvārdu kalendārs. Varam svinēt

00:00
28.12.2024
73
2

“Ideja par šāda projekta īstenošanu radās jau pirms pāris gadiem. Tolaik bijām noorganizējuši radu pasākumu – tādu kā salidojumu. Tiekoties prātā ienāca doma, cik labi būtu, ja būtu noteikts datums, kad varētu tā vienā dienā visi satikties,” par ieceri un nupat arī īstenoto ideju par Uzvārdu kalendāra radīšanu stāstu iesāk Edgars Spura. Viņš atklāj, ka […]

Līgatnes bibliotēkai simts gadu

00:00
27.12.2024
94
4

Sanākot bijušajiem darbiniekiem un lasītājiem, nosvinēta Līgatnes pilsētas bibliotēkas simtgade. Kā jau salidojumā, bibliotekāres Agneses Osītes vēstures faktu atgādinājums mijās ar atmiņām. “Šodienas bibliotēka ir    saistīta ar 1924.gadā dibinātās Līgatnes papīrfabrikas slimo kases bibliotēku. Tā atradās tagadējā Pavāru mājā, toreiz to sauca “Wilhema”,” stāsta A.Osīte, piebilstot, ka bibliotēkas vēsturē Līgatnē ir senāka. 1897.gadā, kad Līgatnes […]

Pasargāt sevi no nelaimēm

00:00
27.12.2024
38
1

Krāpnieki kļuvuši ļoti aktīvi. Iedzīvotājiem jābūt aizvien uzmanīgākiem. Decembrī aktualizējusies krāpšana pa telefonu un šī metode kļuvusi tehnoloģiski vēl smalkāka. Cilvēks, kas saņem zvanu, dzird sava tuvinieka balsi, kurā tiek lūgta palīdzība. Arī kopumā telefonkrāpšanu decembrī bijis daudz, vairāk nekā parasti reģistrē mēnesī. Un cietuši arī Cēsu novada iedzīvotāji. Par krāpniecību un citām aktualitātēm “Duva” […]

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
70
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Tautas balss

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
12
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
30
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
28
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
25
30
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
21
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Sludinājumi