Pirmdiena, 30. decembris
Vārda dienas: Dāvids, Dāvis, Dāniels, Daniela, Daniels

Meži Latvijā ir. Arī darbs

Druva
00:00
15.01.2008
49
4lp Mazdaris

SIA “Meždaris” jau desmit gadus nodarbojas ar mežizstrādi.

Firmas četri īpašnieki – Jānis Dālmanis, Ritums Skrastiņš, Didzis Dālmanis un Guntis Skrastiņš – ir profesionāļi, kuri ne tikai strādājot ieguvuši pieredzi, bet arī savulaik studējuši mežrūpniecību.

“Visi protam strādāt mežā, ” saka viens no īpašniekiem Jānis Dālmanis.

Latvijas mērogā “Meždaris” ir vidēja firma, kura darbu nodrošina vairāk nekā 40 cilvēkiem, pirms dažiem gadiem strādājošo skaits bijis pat ap 70.

“Strādājam izdzīvošanas režīmā, pērn peļņa bija ļoti maza,” saka Jānis Dālmanis, viņa teiktais raksturo situāciju mežizstrādē. Pēdējā gada laikā gandrīz nav bijis iespējams kaut ko nozarē prognozēt. “Nopērkam cirsmu, bet pēc nedēļas baļķiem cena nokrītas, paliekam zaudētājos. Kad baļķiem cenas palielinās, arī cirsmas maksā dārgāk. Degvielas cenas kāpums arī atstāj iespaidu,” stāsta Jānis Dālmanis un piebilst, ka mežizstrādāji lielākoties var rēķināties ar četru, piecu procentu peļņu, ne vairāk.

Cik gan nesen bija laiks, kad mežizstrādātājus uzskatīja par bagātniekiem! Tiesa, tie lielākie pelņas guvēji bieži vien bija krāpnieki, kuri tagad nozari pametuši. Laiki mainījušies, jāstrādā godīgi. Noturēties varējuši tie, kas ieguvuši uzticību un strādā likumīgi. “Cirsmu piedāvājums vismaz mums nav samazinājies. Darba pietiek. Vairāki mežu īpašnieki meklē tieši mūs, jo pirms gadiem sadarbība bijusi laba. Piedalāmies “Latvijas valsts mežu” cirsmu izsolēs, esam ieguvuši divus ilgtermiņa līgumus,” stāsta Jānis Dālmanis un izsaka pārliecību, ka Latvijā vēl mežu pietiek un darba tuvākajos gados netrūks.

Mežizstrādes tehniku “Meždaris” sagādājis, uzsākot strādāt, kredītu un līzingu slogs arī ir viens no dzinuļiem, kas neļauj biznesā atslābt. “Ja gribam strādāt, tas slogs kaklā jākar. Jādomā par jaunas tehnikas iegādi, ar gadiem banku procenti mazāki nekļūst, ” pārliecinājies Jānis Dālmanis.

Protams, konkurence ir liela, nav viegli sacensties ar lielajām ārzemju firmām, kuras var atļauties kādu laiku strādāt ar zaudējumiem, lai iekarotu tirgu, tiktu galā ar mazajiem uzņēmējiem un vēlāk diktētu noteikumus.

Pērn Latvijā bija teju vai dārgākais koks Eiropā. Cik Vācijā eiro, tik Latvijā latu. Kāds tam pamats, “Meždara” vīri neņemas spriest. Eiropā pieprasījums krities, lētu koku ieved no Kanādas.

Vēl nesen arī daudzi Latvijas mežizstrādātāji cerīgi raudzījās uz Krievijas pusi. Tikai retais kaimiņvalsts mežos pastrādājis, iesākto turpina. Nav jau nekur zelta bedres, cenas pamazām izlīdzinās.

“Zemniekiem

atmaksā akcīzes nodokli. Ik pa laikam atskan runas, ka arī mums vajadzētu akcīzes nodokli atmaksāt, bet viss palicis pa vecam. Laikam nav nozarei tādu aizstāvju kā zemniekiem. Igaunijā akcīzes nodokli atmaksā, igauņu firmas jau sāk strādāt Latvijā un izspiest vietējos mežizstrādātājus,” stāsta viens no “Meždara” īpašniekiem Ritums Skrastiņš un piebilst, ka pēdējos gadu siltās ziemas arī ietekmējušas darbus. “Ja laika apstākļi ietekmējuši vai iznīcinājuši ražu, zemnieki saņem kompensācijas, mežizstrādātājus kaunina, ka viņi strādā un izdangā ceļus,” saka R.Skrastiņš.

“Meždarim” ir arī taras dēļu sagatavošanas cehs. Tā saražotie apjomi ir nelieli. Ja mežu īpašnieki vēlas, mežizstrādāji arī atjauno mežu, bet tādu līgumu nav daudz.

Par strādājošo trūkumu “Meždara” saimnieki īpaši nesūdzas. Trūkst kvalificētu speciālistu. Bet tādus mežizstrādei Latvijā sagatavo nepietiekami. Patlaban firmai ir četras zāģeru brigādes, katrā pa četriem vīriem. Viņi lielākoties strādā Cēsu un tepat kaimiņrajonos, bet darbs nu jau vairākus gadus ir arī Kurzemē, kur strādā harvestera brigāde. Darba gados “Meždaris” izveidojies par labu kolektīvu, un kolēģi ir kopā ne tikai darbā, bet vismaz pāris reizes gadā satiekas atpūtā. Pērn bija gan kopīgs brauciens ar plostiem pa Gauju, gan Ziemassvētku balle.

“Ir arī daži mūsējie, kuri aizgājuši uz naudīgākiem darbiem – ceļu būvi, celtniecību. Ir tādi, kuri atgriezušies,” stāsta Jānis Dālmanis un piebilst, ka, lai kā valdība aicina samazināt izmaksas, izmantot aizvien jaunākas tehnoloģijas, diemžēl mežizstrādē nekas modernāks par harvesteriem un forvarderiem nav izdomāts.

“Meždara” īpašnieki pārliecinājušies, ka ar katru gadu aizvien stingrākas kļūst prasības, kuras pildīt uzliek dažādas valsts institūcijas. Protams, viņi nenoliedz, ka kārtībai jābūt gan vides aizsardzībā, gan darba drošībā. Bet vai tikai speciālists ar augstāko izglītību darba drošībā spējīgs uzraudzīt, lai viss atbilstu likumam? “Neviens īpašnieks taču nav ieinteresēts kaut ko neizdarīt, ja tas var kaitēt strādājošajiem,” saka R. Skrastiņš un piebilst, ka, domājot par attīstību, nedrīkst priecāties par vienas dienas ieguvumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atbalstīt un mācīties palīdzēt citiem

00:00
30.12.2024
26
1

Kaut vējš bija satrakojies un gatavs apgāzt visu, kas gadījās ceļā, Vecpiebalgas rūķu Dāvandiena bija pārpilna smaidiem un smiekliem. “Kad ir svētki un ballīte, vienmēr labs garastāvoklis,” sacīja biedrības galvenais rūķis Linda Tunte un atklāja, šogad rūķi sanākuši kopā un jau sprieduši, ka atpūtīsies, bet atbalstītāji, uzticamie ziedotāji deva ziņu, ka ir gatavi iesaistīties. “Tāpēc […]

Amatierteātris vienmēr attīstībā

00:00
29.12.2024
32
1

Lai arī Ingas Krišānes ikdiena rit Siguldā, viņa bieži mēro ceļu uz Mori, lai vadītu pagasta amatierteātra “Oga” mēģinājumus un režisētu iestudējumus. “Kā režisore teātrī darbojos jau trīs gadus, bet Mores amatierteātrim ir daudz, daudz senāka vēsture. Un, kaut aktuālajā iestudējumā “Smel­dze” darbojas četri aktieri, kopumā “Ogā” ir ap desmit aktiermākslas entuziastiem. ” Visi teātra […]

Izdots Uzvārdu kalendārs. Varam svinēt

00:00
28.12.2024
73
2

“Ideja par šāda projekta īstenošanu radās jau pirms pāris gadiem. Tolaik bijām noorganizējuši radu pasākumu – tādu kā salidojumu. Tiekoties prātā ienāca doma, cik labi būtu, ja būtu noteikts datums, kad varētu tā vienā dienā visi satikties,” par ieceri un nupat arī īstenoto ideju par Uzvārdu kalendāra radīšanu stāstu iesāk Edgars Spura. Viņš atklāj, ka […]

Līgatnes bibliotēkai simts gadu

00:00
27.12.2024
94
4

Sanākot bijušajiem darbiniekiem un lasītājiem, nosvinēta Līgatnes pilsētas bibliotēkas simtgade. Kā jau salidojumā, bibliotekāres Agneses Osītes vēstures faktu atgādinājums mijās ar atmiņām. “Šodienas bibliotēka ir    saistīta ar 1924.gadā dibinātās Līgatnes papīrfabrikas slimo kases bibliotēku. Tā atradās tagadējā Pavāru mājā, toreiz to sauca “Wilhema”,” stāsta A.Osīte, piebilstot, ka bibliotēkas vēsturē Līgatnē ir senāka. 1897.gadā, kad Līgatnes […]

Pasargāt sevi no nelaimēm

00:00
27.12.2024
38
1

Krāpnieki kļuvuši ļoti aktīvi. Iedzīvotājiem jābūt aizvien uzmanīgākiem. Decembrī aktualizējusies krāpšana pa telefonu un šī metode kļuvusi tehnoloģiski vēl smalkāka. Cilvēks, kas saņem zvanu, dzird sava tuvinieka balsi, kurā tiek lūgta palīdzība. Arī kopumā telefonkrāpšanu decembrī bijis daudz, vairāk nekā parasti reģistrē mēnesī. Un cietuši arī Cēsu novada iedzīvotāji. Par krāpniecību un citām aktualitātēm “Duva” […]

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
70
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Tautas balss

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
12
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
30
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
28
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
25
30
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
21
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Sludinājumi