Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Deja aizved pasaulē

Druva
00:00
18.01.2008
10

Mūsdienu deju grupa ”Viva” šajā mācību gadā piedzīvojusi lielu pacēlumu. Cēsu dejotājas bija gaidītas Berlīnes deju kolektīva ”Step by step” jubilejas koncertā Vācijas galvaspilsētā.

Daudzām Cēsu meitenēm pirmais lidojums, mēģinājumi neierastā vietā, dzīvošana Berlīnes dejotāju ģimenēs un koncerts skatītāju pilnā zālē ir tie notikumi, kuri ”Vivas” gandrīz 40 meitenēm iespiedušies atmiņā kā īpaši.

”Mēs bijām atbildes vizītē, jo Berlīnes dejotājas pirms vairāk nekā gada viesojās Cēsīs,” pastāstīja Cēsu bērnu un jauniešu centra mūsdienu deju grupas ”Viva” vadītāja Inga Cipe. ”Mūsu pazīšanās ar vācu grupas vadītāju Evelīnu Rihteri sākās skolēnu Dziesmu un deju svētkos, kur viņa mūsdienu deju koncertā bija noskatījusi tieši mūsu grupu un aicināja sadarboties. E.Rihterei bija ļoti iepaticies, kā dejotājas uz skatuves staro un visas ir tik smukas.”

Latviešu un vācu deju pedagoģēm ir līdzīga pieeja. Abas iestudē ne vien skatuves dejas, bet arī veselus deju uzvedumus, tajos iesaistot visu vecumu bērnus un jauniešus, sākot no septiņiem gadiem līdz 20 gadu vecumam. ”Uzvedums, ar kuru berlīnietes viesojās Latvijā, bija iestudēts ļoti labā līmenī. Bija prieks par mūsu sadarbības partneriem,” uzsver I. Cipe. Satikšanās iedvesmojusi doties pretvizītē, bet tā nav notikusi tik ātri, kā cerēts, jo gadījušies visādi šķēršļi. Bet tad saņemts ielūgums uz jubileju Berlīnē.

Grupas ”Viva” gatavošanās sākusies jau vasarā, jo ārzemju koncertam iestudēta pilnīgi jauna programma, arī dejas pie ”Vivai” netradicionālas mūzikas. No klasikas repertuāra izraudzītas J.S.Baha un F.Šūberta kompozīcijas. Nācies arī apgūt deju citādu manieri. Uz Cēsīm vadīt nodarbības aicināta Latvijas Nacionālās operas repetitore Gunta Bāliņa. Dejotājas atcerējās, ka vasarā pēc deju klasikas soļu apgūšanas bijušas trakas sajūtas – sāpējušas vēl netrenētās muskuļu grupas, jo deju stili ir atšķirīgi. Arī klasiskā mūzika sākumā nelikusies aizraujoša, bet viss mainījies, kad skatuves dejas sākušas iezīmēties. Priekšnesumi iepatikušies.

Berlīnes koncertā klasika veidojusi tikai trešo daļu no uzveduma. Pārējās dejas sagatavotas no mūsdienu repertuāra, izmantojot vācu komponistu mūziku. Cēsu meiteņu sniegumu papildinājušas Cēsu ģimnāzista Kristapa Kraftes izpildītās dziesmas.

Protams, Vācijā četras dienas pagājušas, ne tikai dejojot, bet arī iepazīstot Berlīni, visvairāk tās centru ar pasaulē tik zināmajiem simboliem – Berlīnes mūra fragmentu, Brandenburgas vārtiem, Reihstāgu, bet kopā ar ģimenēm arī citas pilsētas vietas.

”Brauciens bija vērtīgs ne tikai ar to, ka tas lika koncentrēties darbam, dāvāja iespēju uzstāties ārzemēs, bet arī bērniem deva iespēju salīdzināt, kā dzīvojam, kādas vērtības ģimenēs uzskatām par svarīgām. Vācieši bija viesmīlīgi, bet ne visu bērnu mājās bija tādi apstākļi, lai ciemiņus varētu uzņemt ar šiku. Vecāki daudz ziedo tam, lai bērns varētu dejot, iejusties kolektīvā, jo Berlīnes deju studija ir privāta. Par katru nodarbību ir jāmaksā, izdevumus prasa tērpu šūšana, uzstāšanās, braucieni,” pastāstīja I. Cipe. Cēsniekiem šajā ziņā ir daudz lielākas priekšrocības. Kolektīva darbību atbalsta Cēsu bērnu un jauniešu centrs – pašvaldību un valsts finansēta interešu izglītības iestāde.

Mūsdienu deju kolektīvu aprindās ”Viva” ir labi pazīstams kolektīvs, vairākkārt guvis atzinību Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkotajos konkursos. Daļa Ingas Cipes audzēkņu jau kļuvušas par studentēm, bet ir pa kādai, kas vēl nesarauj saikni ar deju grupu. Vadītājai labs palīgs Vācijas braucienā bija viena no viņām – Zanda Zvejniece, kura uz deju stundām mēdz mērot ceļu no universitātes pilsētas Jelgavas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
229

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
121

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi