Ejot pie drauga, viņa daudzdzīvokļu mājas trepju telpā uz loga ieraudzīju divas sieviešu kurpes, kuras bija dažāda fasona un derīgas tikai vienai kājai. Apskatījos, ka tieši tādas, kā manai sievai der. Nodomāju, ka tās tur reklāmai izlikuši kurpju pārdevēji, kuri turpat apkārtējos veikalos tirgojas. Sāku meklēt atbilstošo otro kurpi un atradu tādu lietoto preču veikaliņā ”Aicinājums”, kurā strādā veikala vadītāja Veronika Siliniece un tirgotāja Ingrīda Tauriņa.
Lūdzu pārdevējai otru tādu pašu kurpi, un tiešām šajā veikalā abas kurpes bija nozagtas. Kurpes der vienā kājā, lai klienti nevarētu nozagt kurpju pārus. Izrādās, ka zaglis bija kļūdījies, paņemot dažādas kurpes, un tās atstājis koridorā.
Gada nogalē atkal apmeklēju veikalu ”Aicinājums” un nopirku ziemas apavus. Samaksāju un devos prom, bet pārdevējas bija mani meklējušas, jo biju atstājis atlikumu no pirkuma. Kādā citā dienā, ejot garām veikalam, mani uzrunāja veikala pārdevēja, lai es uzeju veikalā un saņemu aizmirsto naudu. Tas man bija lielākais pārsteigums pilsētā – par cilvēkiem, kuri strādā tautas labā ar tīru dvēseli, nevis, lai iedzīvotos uz cilvēku aizmāršību, izmantojot izdevību.
Komentāri