Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vērtē paveikto un sagaida Žurku

Sarmīte Feldmane
00:00
02.02.2020
3
Po Cesis Copy

Cēsu Kultūras centra amatiermākslas kolektīviem ir tradīcija – gada sākumāsatikties neformālā gaisotnē, lai atskatītos, kāds bijis iepriekšējais gads, un kopā pavadītu laiku. Šoreiz arī, lai sagaidītu Baltās Metāliskās Žurkas gadu.

Katru reizi centra darbinieki prot pārsteigt, lai kopā būšana ikvienam būtu jauks notikums. Un amatiermākslā iesaistītie teju 500 cēsnieki ir pelnījuši uzslavas, pagodinājumus un atzinības. Tās gūtas daudzviet un tepat novadā dažādos konkursos, koncertos, bet savējo un novada vadības novērtējums allaž ir svarīgs.

Lai pateiktu paldies un arī novērtētu katra kolektīva veikumu, kultūras centrs uzsāka jaunu tradīciju. “Par īpašiem nopelniem kolektīvi saņems ceļojošās balvas. Pie tām krāsies kolektīvu nosaukumi, jo katru gadu ikvienam būs iespēja tās iegūt,” pastāsta Kultūras centra vadītāja Zane Neimane. Balvas izgatavojis meistars Mārtiņš Jurciņš.

Kam piešķirt gada simpātiju balvu, izvēlējās katrs kolektīvs, izvērtējot, kurš bijis atsaucīgākais, draudzīgākais centra kolektīvs. Šo balvu saņēma Cēsu teātris (režisore Edīte Siļķēna).

Uz ceļojošo gada balvu “Ska­tuve” pretendēja divi kolektīvi. Tika vērtēts, kurš visvairāk reižu uzstājies Cēsu novadā. Veicinā­šanas balvu, jo no laureāta atpalika tikai par vienu punktu, saņēma jauktais koris “Wenden” (diriģente Marika Slotina – Brante), bet galveno balvu – Cēsu teātris. “Dzīvojam, strādājam par godu Cēsīm. Lai dzīvo Cēsis!” par saņemto atzinību pateicās režisore Edīte Siļķēna.

Balvu “Pārsteigums” pasniedza korim “Vidzeme” (diriģents Ar­tūrs Švarcbahs, kormeistars Ri­hards Lapiņš) par izdomu, atvērtību, aktīvitāti. “Mums ir do­ta iespēja muzikālo karjeru sāk­t radošā un ieinteresētā komandā. Un svinēt Cēsu vecākā kora 75. jubileju,” teica A.Švar­c­bahs.
Tovakar vairākkārt tika atgādināts, ka Žurkas gadā būs daudz jāstrādā, ja strādās, viss izdosies.

Amatiermākslas kolektīviem sezona ir izaicinājumi pilna. Ko­riem, deju kolektīviem, pūtēju orķestrim nav stingri noteikta obligātā repertuāra un ir laiks radošiem eksperimentiem, lai pilnveidotos. “Braucam ar koncertiem pie draugu kolektīviem, piedalāmies arī kāzās. Esam “Saul­grie­ži”, un mums patīk tas, ko darām,” “Druvai” pastāstīja vidējās paaudzes deju kolektīva “Saul­grie­ži” dalībniece Ineta Ro­zen­šteine un atgādināja, ka pirms gada Kul­tū­ras centra kolektīvu ballē spriests, kas tas par alķīmijas noslēpumu, kas “Saul­griežiem” piesaista cilvēkus. “Bijuši arī grūtāki gadi, bet vienmēr tikts pāri, un vienmēr kolektīvs bijis līmenī,” uzsver Ineta. Dejotājiem šosezon plānots ne viens vien koncerts daudzviet Latvijā.
“Mūsu iecienītākā deja ir “Ābra­­ma polka”, tā patīk dejotājiem un skatītājiem. Ir kolektīvi, kuriem piestāv cēlās dejas, mums tās jestrās,” nosaka I.Rozenšteine.

Vaives vidējās paaudzes deju kolektīva vadītāja Solvita Kras­ti­ņa ir priecīga, ka šosezon ir desmit dejotāju pāri un arī koncertēts diezgan daudz. “Gal­ve­nais, ka dejo­tājiem ir vēlēšanās dejot, esam draudzīgs kolektīvs, tiekamies arī ārpus mēģinājumiem. Dejotājiem patīk ņiprās, drais­kās dejas. Protams, dejojam arī klasiku, piemēram, “Ģērbies, sau­le, sidrabota”,” pastāstīja S.Kras­tiņa.

Senioru deju kolektīva “Dzir­nas” dejotāji kā allaž priecīgi un gandarīti. Koncertu šosezon bijis daudz, bet gads kolektīvam noteikti būs radošs un veiksmīgs, jo jaunā vadītāja Ilona Klince dzimusi Žurkas gadā, tad jau pratīs gādāt un mācīt visu labo, skaisto, vajadzīgo. Šosezon jau apgūtas piecas jaunas dejas.

“Radošiem jums obligāti jābūt, lai radošā konkursā jūs balvas varētu dabūt,” apsveikumu un reizē vēlējumu visiem izdziedāja koris “Wenden”, bet Cēsu novada vadītājs Jānis Rozenbergs pateicās ikvienam, kurš darbojas amatiermākslā, kopj tradīcijas, dažādos konkursos un koncertos tuvu un tālu pārstāv Cēsis. Īpašus apsveikumus saņēma jubilāri: koris “Vidzeme” un deju kolektīvs “Randiņš”, kā arī kolektīvu vadītāji Ina Aizgale un Andis Kozaks.

Kā jau pašdarbnieku kopā sanākšanā pieklājas – netrūka nekā, jo par to gādāja Cēsu Kultūras centrs un vakara vadītājs Emīls Lukjanskis. Vienīgi balle varēja būt līdz rīta gaismai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi