Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Pusnakts noslēpums

Druva
00:00
19.01.2008
5

Karnevāls

Taurenē ir notikums. Tam gatavojas, par to runā.

Neviens vairs tā īsti neatceras, kad tika rīkots pirmais, bet sen gan. Daudzi šīgada karnevāla apmeklētāji stāsta, kā vēl, skolēni būdami, ģērbušies par sniegavīriem, čigāniem un gājuši iztrakoties.

”Taureniešiem karnevāli patīk. Grūti pateikt, kāpēc. Varbūt tā brīvā gaisotne, iespēja nedomāt, kāds esmu, kā izskatīšos,” spriež kultūras nama vadītāja Ginta Babre.

Aizvadītajā sestdienā uz karnevālu, dažādos tēlos pārtapuši, bija sanākuši ap 60 taurenieši un interesenti no kaimiņpagastiem. Jā, ikreiz uz karnevālu sabrauc kupls pulciņš viesu, tādu, kurus citkārt ballēs un pasākumos nesatikt.

Peles, žurkas, čigānu tabors, šeiha meitenes, geiša, pieci salatēti, trīs zaķu bari, vēl visvisādi dzīvnieki, kungi un lēdijas, futbolisti tovakar savā varā bija pārņēmuši kultūras namu. Čigāni dejoja ar geišu un playboy zaķu bariņu, žurkas ar austrumzemju meitenēm un medmāsiņu…

”Tā bija acumirklīga ideja – jāiet uz karnevālu. Piezvanīju vīra māsai uz Ranku, viņa sadabūja tērpus, un kļuvām par izbēgušām šeiha sievām,” stāsta viena no karnevāla dalībniecēm, kura vien atklāja, ka viņu sauc Sarmīte, bet radinieci – Aija. ”Nerrojām vīriešus, jo tā taču jādara brīvībā tikušām. Gaisotne bija brīnišķīga. Patiešām atpūtāmies,” atzīst Sarmīte un piebilst, ka arī citus gadus gribējusi iet uz karnevālu, bet vienmēr kaut kas patraucējis vai arī nav bijis kompānijas.

Par to, ka karnevāls- tas ir nopietni, liecina gan fakts, ka pagastā ir sievas, kuras ik gadu uzšuj gan sev, gan arī citiem tērpus, kuri ir līdz smalkumiem izstrādāti, gan arī tas, ka masku valkātāji izzina, ko darīt, kā uzvesties, iejūtoties izvēlētajā tēlā.

”Izdomāju, ka gribu būt geiša. Tad internetā meklēju materiālus, kādas viņas ir, ko dara. Tagad varu daudz ko pastāstīt,” ”Druvai” atklāja Ginta Babre. Tērpa sarūpēšana vien aizņēmusi daudz laika. Viņa, skatoties bildēs, krāsojusies. ”Geiša ir izklaidētāja un laika kavētāja, kura skolota tradicionālā japāņu skolā. Nav vis palaidnīga meitene. Geiša tulkojumā nozīmē – mākslinieks, mākslas cilvēks,” uzzinātajā dalās Ginta. Esot jau arī palaidnīgās meitenes, tām platās jostas mezgls sasiets priekšā. Gintai bijis aizmugurē.

”Karnevāls – tā ir reize, kad vienā pārī dejo cilvēki, kuri parastā ballē nekad to nedarītu, ” novērojusi karnevāla rīkotāja. Ikvienam jautrā pasākuma dalībniekam bija iespēja nobalsot par savu simpātiju. Visvairāk balsu saņēma playboy meitenes – draiskas, labestīgas un lepnas.

Pusnaktī karnevāla dalībnieki vēl veica goda apli apkārt zālei, tad maskas krita. Tas bija pārsteigumu pilns brīdis. Pat dažs kaimiņš kaimiņu nebija pazinis.

Jau trešo gadu karnevāla tērpus vērtēja Taurenes veikala ”Elvi” meitenes. Ar direktora Leontija Rutkovska gādību ikviens, kurš tērpies maskā, saņem dāvaniņu.

”Bija žēl, ka kārtējoreiz pašām neiznāca laika sagādāt kārtīgas maskas. Uzlikām brilles un lēcām ar citiem kopā. Tā sirsnība un kopības sajūta nav izsakāma. Vecs vai jauns, visi kopā,” domās dalījās veikala vadītāja Džeina Iknere un atzina, ka par dažās maskās tērptajiem bijusi ne vien sajūsmā, bet arī apbrīnojusi. Kāda jauna sieviete tēlojusi čigānu vectētiņu, visu vakaru staigājusi un dancojusi, ceļgalos ietupusies.

”Visi karnevāla dalībnieki bija nopietni gatavojušies. Kā noteikt, kura maska labāka? Tas nebūtu godīgi, tāpēc arī balvas saņēma ikviens. Kas nu kuram šoreiz tika,” stāsta Džeina Iknere un piebilst, ka arī neliels nieks cilvēkiem silda sirdi. Ne jau balvu dēļ cilvēki nāk uz karnevālu.

Rīkotājiem vien dīvaini šķitis, ka daudzi karnevāla dalībnieki, tikko noņēma maskas, tūlīt devās mājās. ”Ballē spēlēja ”Emburgas zēni”. Puiši bija sajūsmā par karnevālu, bet ballētāju pēc pusnakts bija krietni mazāk,” domās dalījās Ginta Babre un piebilda, ka nākamgad Taurenē noteikti atkal būs karnevāls. Tā ir ziņa tiem, kuri šogad laika trūkuma dēļ nepaguva sagādāt maskas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
231

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi