Pirmdiena, 30. decembris
Vārda dienas: Dāvids, Dāvis, Dāniels, Daniela, Daniels

Neizmantotais SPA faktors

Druva
00:00
23.01.2008
7

Apskatot lauku tūrisma piedāvājumus, nevar nepamanīt, ka Cēsu rajonā ir ļoti grūti atrast viesu namus vai kompleksus, kas piedāvātu SPA procedūras. Tas šķiet neparasti, īpaši tādēļ, ka Vidzemes Vēstures un tūrisma centra vadītāja Jolanta Sausiņa atzīst, ka mūsu rajons pēc tūrisma uzņēmēju skaita ir līdera pozīcijās valstī.

Mūsu rajona lauku tūrisma uzņēmēji plaši piedāvā dažādas atpūtas iespējas, arī relaksāciju pirtī un pat pirtnieka pakalpojumus, tāpat daudzviet ir burbuļvannas un vannas. Tomēr SPA būtībā neviens nepiedāvā.

Lai gan pēdējos gados SPA ir ieguvusi lielu popularitāti, tas reizē ir arī nedaudz abstrakts jēdziens, ko ne visi izprot. Jēdziens SPA radies no latīņu valodas “Sanus per Aquam”, kas nozīmē “Veselība caur ūdeni”. Tādēļ arī lielākoties visas SPA procedūras saistītas ar ūdeni, termālajiem avotiem un to ietekmi uz veselību. Kā SPA procedūras pazīstamas arī dažādas masāžas, pirtis, dubļu vannas un aplikācijas. Tomēr SPA cilvēkiem asociējas ne tikai ar ārstnieciskām procedūrām, bet lielākoties ar relaksāciju, patīkamu atpūtu, iekšējas harmonijas un labsajūtas gūšanu. Tādēļ daudzviet kopā ar dažādiem SPA piedāvājumiem klienti tiek palutināti ar mūziku, krāsu terapiju, nomierinošām smaržām, jogas un meditācijas nodarbībām un īpašu maltīti.

Latvijā SPA procedūras tiek piedāvātas ne tikai lielās viesnīcās, piemēram, „Baltic Beach Hotel” un „Jūrmala SPA”, bet arī laukos, kas īpaši piemēroti SPA, jo aizvien pieprasītāks kļūst arī miers un klusums. Vidzemē viena no pazīstamākajām un populārākajām ir veselības un atpūtas centrs “Mārcienas muiža” Madonas rajonā.

Viens no retajiem piedāvājumiem, ko izdevās atrast mūsu rajonā, ir ūdens firmas “Svētavots” SPA baseins. Firmas komercdirektore Ilze Rubene skaidro, ka par baseinu ar „Svētavota” ūdeni ir liela interese, īpaši ziemā, jo tas atrodas ārā, ir iespēja izbaudīt relaksāciju un reizē arī kontrastu, ja apkārt var redzēt sniegu, lūkoties debesīs. „Baseinā ir iespējams izbaudīt avota ūdens ietekmi, gaisa un ūdens masāžas, kā arī gaismas terapiju. Baseinā ir septiņas sēdvietas, un katrā vietā masāžas ietekme ir citādāka, jo tiek masēti citi punkti. Katrs var izvēlēties arī krāsu, kuras ietekme ir vairāk nepieciešama, piemēram, zaļo sirdij. Būtiski arī tas, ka ir iespēja būt svaigā gaisā, nevis telpā,” uzskata I. Rubene, piekrītot, ka cilvēki vēlas izmantot relaksāciju ar SPA.

Tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” mājas lapā pie SPA piedāvājumiem rodama informācija arī par Vidzemes novada rehabilitācijas centru „Līgatne”. Centra mārketinga vadītāja Inga Jaunzeme apstiprina, ka ir izstrādātas medicīniskā SPA programmas, kas tiks piedāvātas tuvākajā nākotnē.

J.Sausiņa uzskata, ka, iespējams, tas, ka SPA piedāvājuma mūsu rajonā trūkst, ir saistāms ar šo procedūru nodrošināšanas izmaksām. Otra problēma ir cilvēkresursu trūkums, jo, lai piedāvātu dažādās procedūras, jābūt zinošiem, kvalificētiem speciālistiem.

Tomēr Cēsīs ir senas ūdens dziedniecisko procedūru tradīcijas. Cēsis ar to savulaik guvušas lielu popularitāti. „Grāfs Zīverss izveidoja aukstās ūdens dziedniecības iestādi 1841. gadā,” pastāstīja J.Sausiņa. Jau 1839. gadā kāds ārsts Cēsīs ierīkojis aukstā ūdens dušas.

Tomēr J.Sausiņa uzskata, ka mūsdienās: „SPA kļuvis par modes vārdu. Nereti pakalpojumi tiek nosaukti par SPA, nemaz neizprotot šī vārda jēgu.” Viņa atzīst, ka nereti viesu nami iespēju relaksēties burbuļvannā dēvē par SPA, taču: “Ņemot vērā to, kāda ir konkurence Latvijas un Eiropas tirgū, ar to ir daudz par maz.”

Tomēr J.Sausiņa vērtē, ka Cēsu rajonā ir daudz potenciālu vietu, kuras ir upju, avotu un ezeru tuvumā: „Visiem, protams, nav jāpārorientējas un jākļūst par SPA centriem, viesnīcām, bet mūsu rajonā ir visi priekšnoteikumi, lai to izmantotu. Lielai daļai tūristu viens no pamatnoteikumiem, izvēloties tūrisma objektus, uz kuriem doties, ir dabas un ūdens tuvums, kā arī sakoptība.”

Arī Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts vērtē, ka Latvijā salīdzinājumā ar Igauniju SPA piedāvājuma joma nav attīstīta. Igaunijā ļoti daudzi tūrisma uzņēmēji piedāvā SPA procedūras, Latvijā SPA piedāvājumi koncentrējas Jūrmalā. Arī R. Sijāts kā būtībā vienīgo SPA viesnīcu Vidzemē atzīmē Mārcienas muižu.

J.Sausiņa tomēr atzīst, ka tūrisma uzņēmējiem nebūt nav jātiecas tikai uz SPA piedāvājumu sniegšanu, jo izmantot iespējams arī citas tendences, aizvien vairāk palielinās nūjošanas popularitāte un pieprasījums pēc dabas takām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atbalstīt un mācīties palīdzēt citiem

00:00
30.12.2024
26
1

Kaut vējš bija satrakojies un gatavs apgāzt visu, kas gadījās ceļā, Vecpiebalgas rūķu Dāvandiena bija pārpilna smaidiem un smiekliem. “Kad ir svētki un ballīte, vienmēr labs garastāvoklis,” sacīja biedrības galvenais rūķis Linda Tunte un atklāja, šogad rūķi sanākuši kopā un jau sprieduši, ka atpūtīsies, bet atbalstītāji, uzticamie ziedotāji deva ziņu, ka ir gatavi iesaistīties. “Tāpēc […]

Amatierteātris vienmēr attīstībā

00:00
29.12.2024
32
1

Lai arī Ingas Krišānes ikdiena rit Siguldā, viņa bieži mēro ceļu uz Mori, lai vadītu pagasta amatierteātra “Oga” mēģinājumus un režisētu iestudējumus. “Kā režisore teātrī darbojos jau trīs gadus, bet Mores amatierteātrim ir daudz, daudz senāka vēsture. Un, kaut aktuālajā iestudējumā “Smel­dze” darbojas četri aktieri, kopumā “Ogā” ir ap desmit aktiermākslas entuziastiem. ” Visi teātra […]

Izdots Uzvārdu kalendārs. Varam svinēt

00:00
28.12.2024
73
2

“Ideja par šāda projekta īstenošanu radās jau pirms pāris gadiem. Tolaik bijām noorganizējuši radu pasākumu – tādu kā salidojumu. Tiekoties prātā ienāca doma, cik labi būtu, ja būtu noteikts datums, kad varētu tā vienā dienā visi satikties,” par ieceri un nupat arī īstenoto ideju par Uzvārdu kalendāra radīšanu stāstu iesāk Edgars Spura. Viņš atklāj, ka […]

Līgatnes bibliotēkai simts gadu

00:00
27.12.2024
94
4

Sanākot bijušajiem darbiniekiem un lasītājiem, nosvinēta Līgatnes pilsētas bibliotēkas simtgade. Kā jau salidojumā, bibliotekāres Agneses Osītes vēstures faktu atgādinājums mijās ar atmiņām. “Šodienas bibliotēka ir    saistīta ar 1924.gadā dibinātās Līgatnes papīrfabrikas slimo kases bibliotēku. Tā atradās tagadējā Pavāru mājā, toreiz to sauca “Wilhema”,” stāsta A.Osīte, piebilstot, ka bibliotēkas vēsturē Līgatnē ir senāka. 1897.gadā, kad Līgatnes […]

Pasargāt sevi no nelaimēm

00:00
27.12.2024
39
1

Krāpnieki kļuvuši ļoti aktīvi. Iedzīvotājiem jābūt aizvien uzmanīgākiem. Decembrī aktualizējusies krāpšana pa telefonu un šī metode kļuvusi tehnoloģiski vēl smalkāka. Cilvēks, kas saņem zvanu, dzird sava tuvinieka balsi, kurā tiek lūgta palīdzība. Arī kopumā telefonkrāpšanu decembrī bijis daudz, vairāk nekā parasti reģistrē mēnesī. Un cietuši arī Cēsu novada iedzīvotāji. Par krāpniecību un citām aktualitātēm “Duva” […]

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
70
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Tautas balss

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
12
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
30
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
28
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
25
30
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
21
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Sludinājumi