Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Ugunskurā spēlējas atmiņas

Druva
00:00
23.01.2008
6

Raiskuma parkā dega ugunskurs. Tas nekas, ka lija lietus un par to, ka ir janvāris, liecināja vien raiskumiešu atmiņas.

Tāpat kā pirms 17 gadiem pie ugunskura sildījās Valdis Balodis. “Toreiz ugunskurs bija pie Dailes teātra. Rīgā uz barikādēm pavadīju vienu diennakti, ” viņš atceras. Imants Kozlovskis uz barikādēm Rīgā bijis no pirmās līdz pēdējai dienai. Par to laiku vien nosaka: “Nevaru pastāstīt, uzreiz asaras acīs.” Viņš bijis starp tiem, kuri ievainoto Ediju Riekstiņu nesuši prom no apšaudes vietas. Labs draugs viņam bijis Gvido Zvaigzne. Vairākas reizes slimnīcā pie viņa bijis, tāpat kā visi cerējis, ka labi beigsies.

“Ar “Cēsu alus” meitenēm braucām uz Mangaļsalu pēc zupas. Vedām lielos armijas termosos. Pusstundu pēc tam uzzinājām, ka vietā, kurai tikko braucām garām, nošauts Mūrnieks,” atmiņās kavējas Imants.

Ligija Krūmiņa 18. janvārī kopā ar skolas pieciem skolotājiem brauca uz Rīgu. “No vietējās varas līdzi saņēmām kasti ar ēdamo, partijas sekretāre pavadīja ceļā. Vakars Rīgā bija drūms. Ielas tukšas.

Dēls atradās Augstākajā Padomē, gribēju satikt, viss apkārt bija aizbūvēts. Tādu tehniku nebiju redzējusi – milzu mašīnas.

Daudz plakātu bija pret Kaulu,” pastāstīja Ligija Krūmiņa un klusi piebilda: “Ugunskuri dega. Apkārt

klusums kā pēc vētras.”

Katrs šīs dienas Rīgā atceras citādāk, katram kas savs palicis atmiņās. Tovakar raiskumiešus kopā noskatīties filmu “Mūsu barikāžu laiks” aicināja Jura Podnieka studijas režisore un producente, raiskumiete Antra Cilinska. “Katru gadu nākas stāstīt par šo laiku, jo bijām tajā ugunī ierauti. Bieži runājam, kā nodot jaunajai paaudzei šo patriotisma sajūtu. Tas ir ļoti grūti, ja neesi piedalījies. Tāpēc jo svarīgi vecākiem dalīties izjūtās ar bērniem,

lai, ja kādreiz būs izšķirīgs brīdis, viņi nešaubītos, jo tā darīja viņu vecāki,” domās dalījās Antra Cilinska. Viņas atmiņas par barikāžu laiku ir skaudras un pārdomu pilnas. ” Stāvēju un brīnījos, cilvēki ņēma bruģa akmeņus no ielas, sāka būvēt barikādes. Sajūta neaptverama – 20.gadsimta beigās pilsētā sāk būvēt barikādes. No akmeņiem un cilvēkiem.

20.janvārī bijām kaķu mājā pie kolēģa dzīvoklī. Tuvu Bastejkalnam. Naktī amerikāņu kolēģi piezvanīja no viesnīcas “Latvija”, ka no augšas redzams, ka pilsētā manāma kustība. Kamēr Juris Podnieks grasījās iet ārā, Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne jau bija paķēruši lielās kameras. Abi nokļuva tieši ugunī. Bija skaidrs, ka pirmos iznīcinās operatorus, un viņi tieši trāpījās ceļā.

Desmit minūšu laikā zaudējām divus kolēģus. Tie, kuri aizgāja bojā, ir mūsu varoņi, “saka režisore un piebilst, ka citiem barikāžu laiks saistās ar kopā būšanu, dziedāšanu, bet viņu tas skāra daudz skarbāk.

Barikāžu atceres laikā dalībniekiem bieži jautā par bailēm, ne katrs atzīst, ka domās par savējiem tās arī neviļus piezagušās. “Nedaudz satraukti bijām. Mamma negribēja laist uz Rīgu, man tuvojās dzimšanas diena,” atceras Valdis Balodis un piebilst, ka arī tagad, izdzirdot par barikāžu laiku, kaut kas kņudina un reizē pārņem skumjas, ka jaunie neko nezina, ka viņus neinteresē vēsture.

Arī TV ne tā notikumus parādot.

Imants Kozlovskis atzīst, ka baiļu nav jutis, jocīgi gan bijis. “Tā tomēr bija īpaša gaisotne. Vienotība. Tantiņas nesa medu, cimdus, kafiju. Visi bijām kopā, stāvējām par Latviju. Pats Godmanis man caur sētu konjaka pudeli iedeva,” nopietni un reizē ar smeldzīgu humoru saka Imants.

Jānis Kazerovskis barikāžu laikā dienēja padomju armijā Vācijā. “Neviens neko nestāstīja, zināju, cik vecāki rakstīja. Virsnieki, tie īstie, izrādīja naidu pret baltiešiem. Divus mēnešus pirms dienesta beigām

pateica: “Jūs esat cita valsts, brauciet mājās!” ” atceras Jānis. Bet Valdis Balodis atzīst, ka viens no ieguvumiem, ko tagad vairs nepiemin – latviešiem nav jādien krievu armijā.

” 20.janvāris un barikāžu laiks rosina sanākt kopā un

uztur garu. Kaut šodien kašķējamies, vienmēr ir svētīgi atcerēties to laiku, kad bijām gatavi pastāvēt par kopīgu ideju un tauta

politiķus

aizsargāt. Nu pēc 17 gadiem ejam pret viņiem lietussargu revolūcijā. Tādi tie latvieši ir – kašķējas, strīdas, bet ir brīži, kad sanākam kopā un paturam šo kopības sajūtu,” domās dalījās Antra Cilinska un piebilda, ka tas, ko nedēļas laikā izdzīvoja uz barikādēm, bija

jaunu vērtību rašanās laiks. “Tagad par godu dala medaļas. Vai pareizāk nebūtu pasludināt, ka visa tauta, kas piedalījās,

bija varoņi. Šo notikumu atzīmēt ar varonības zīmi,” saka režisore. Filmā Ivars Godmanis, tolaik premjers, saka: “Ir ļoti daudzas lietas, par kurām es zinu, bet vēl nevaru runāt.” Paies laiks un varbūt uzzināsim patiesību. Antra Cilinska stāsta par filmu “Provokācijas anatomija”, kurā meklētas atbildes par asiņainajiem notikumiem Rīgā. “Krievijas izmeklētāji saka, ka Latvija neinteresējas, mūsu puse atbild, ka viņi iznīcinājuši. Tā patiesību nezinām, varbūt pēc gadu desmitiem uzzināsim,” cerību pauž režisore.

Pie ugunskura blakus vīriem arī jaunieši Gaidis Strazdiņš un Juris Kazerovskis. Viņiem par barikādēm stāstījuši skolā, arī radinieki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
231

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi