Tā trijos vārdos var raksturot situāciju pēc 1.februāra, kad Lielbritānija pēc vairāk nekā 40 gadu atrašanās Eiropas Savienībā (ES) izstājās no tās.
Daudziem arī Latvijā ir jautājums, kas notiks tālāk, jo pēc provizoriskiem aprēķiniem aptuveni 110 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju dzīvo un strādā Lielbritānijā. Kopumā šajā valstī dzīvo un strādā aptuveni 3,16 miljoni ES valstu pilsoņu. Aptaujātie latvieši saka, ka nekas nav mainījies.
“Nav atšķirību,” norāda Ingmārs Čaklais, kurš jau sešus gadus dzīvo un strādā Lielbritānijā, ir aktīvs latviskās kultūrvides veidotājs. “Jāatzīst, ka uzmanība breksitam pievērsta tikai mediju dēļ, mums ikdiena kā ikdiena. Neviens neko ne prasa, ne diskutē. Atzīšu, ka neesmu šīs “šķiršanās” atbalstītājs, un skaidrs, ka tā tiešām neko nemaina tuvākajā nākotnē.”
To, ka Latvijas pilsoņi, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, vismaz pagaidām nevērtē, ka breksita dēļ jāatgriežas mājās, apliecina arī Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatores Ijas Grozas vērtējums, proti, gada sākumā interese par atgriešanos Latvijā nav pieaugusi, viņas darba apjoms nav palielinājies.
“Varbūt tagad, kad viss skaidri pateikts, kas mainīsies, būs kādas darbības. Taču ir jau arī uzskats, ka latvieši, kuri kādu iemeslu dēļ nevarēs uzturēties Lielbritānijā, meklēs citu valsti, kurp pārcelties, viņi nebrauks atpakaļ uz dzimteni,” saka I. Groza.
Cēsniece Eve, kura Londonā dzīvo jau 11 gadus un šobrīd strādā par menedžeri augstskolā “King’s College”, uz notiekošo skatās bez satraukuma, jo martā apritēs gads, kopš viņa ieguvusi Lielbritānijas pilsonību.
“Cik zinu, nedaudz satraukušies tie, kuru valstīm nav atļauta dubultā pilsonība, piemēram, lietuvieši,” saka Eve. “No sarunām ar citu Eiropas valstu pilsoņiem, kas dzīvo Lielbritānijā, esmu sapratusi, ka satraukuma nav, jo pateikts, ka līdz gada beigām nekas nemainīsies. Man šķiet, tam tiešām nav pamata, jo, ja Latvijas pilsonis piesakās settled status, problēmu ar uzturēšanos Lielbritānijā nebūs.”
Latvijas pilsoņi, kas Lielbritānijā uzturas ilgāk par pieciem gadiem, var pieteikties uz pastāvīgo statusu (settled status), bet tie, kuri šajā valstī likumīgi uzturējušies mazāk par pieciem gadiem, tostarp tie Latvijas pilsoņi, kuri Lielbritānijā ar mērķi tur uzturēties ieradīsies līdz 2020. gada 31. decembrim, var pieteikties uz pagaidu statusu.
Eve stāsta, ka breksitu veicinājusi vēlme ierobežot to cilvēku iebraukšanu, kuri Apvienotajā Karalistē ierodas tikai vieglas dzīves meklējumos: “Iebraucot no trešajām valstīm, cilvēku plūsmu varēja kontrolēt, bet Eiropas Savienības ietvaros tā bija nekontrolējama. Tādējādi ieradušies ļoti daudzi, tostarp arī no Latvijas, kuri neko nedara, tikai saņem pabalstus. Uz ielām redzam ļoti daudzus no Rumānijas, kuri ubago, bet viņiem izdarīt neko nevar. Tagad vietējie cer, ka situācija uzlabosies. Cik zinu, Lielbritānijas valdība gatavojas pieņemt lēmumu, ka, braucot strādāt, varēs dabūt darba vīzu tikai uz noteiktu laiku. Gluži kā tas bija, pirms Latvija iestājās ES. Ja cilvēks nevarēs pierādīt, ka viņam ir darbs, pastāvīgais vai pagaidu statuss, viņu varēs sūtīt atpakaļ uz dzimteni. Savukārt, ja vīzas termiņš beidzies, bet nebūs attaisnojuma te uzturēties, varēs atteikt to pagarināt. Tas būs zināms instruments, kā šo jomu sakārtot, jo daudzi vietējie ir neapmierināti, ka ar saviem nodokļiem nākas uzturēt tos, kuri negrib un nekad nav gribējuši strādāt.”
Viņa arī neslēpj, ka ir priecīga par sakārtoto pilsonības jautājumu. Jāteic, ka pilsonības iegūšana Apvienotajā Karalistē ir samērā dārga, tā izmaksājusi aptuveni 1600 britu mārciņas, bet Eve lēš, ka cenas tikai celsies: “Man šķiet, paspēju ielēkt pēdējā vagonā.”
Kā zināms, ar Lielbritāniju sadarbojas daudzi Latvijas uzņēmumi, īpaši kokapstrādes nozares. Starp tiem arī Cēsīs esošais “Nordplay”, kas Lielbritānijas tirgum ražo bērnu rotaļlaukumus. Uzņēmuma valdes loceklis Ģirts Jurševskis atzīst, ka pagaidām nekādu pārmaiņu nav, sadarbība turpinās: “Šogad no Lielbritānijas ir īpaši lieli pasūtījumi, jau kopš rudens aktīvi strādājam, lai visu varētu izpildīt, jo tūlīt jau produkcija sāks ceļot uz Apvienoto Karalisti. Protams, gaidām, kāda būs galīgā vienošanās, lai būtu skaidrība, kā no nākamā gada situācija mainīsies. Ceram, ka abās pusēs būs saprotoši cilvēki, kas darīs visu, lai Lielbritānijas aiziešana no ES ekonomiku neietekmētu nevienā pusē. Maz ticams, ka briti tagad visu sāks ražot paši, tātad būs jāieved, nezin vai vēlēsies, ka process sadārdzinās. Ceram uz pozitīvu iznākumu.”
Fakti:
- 2016. gada 23. jūnijā Apvienotās Karalistes vēlētāji referendumā nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
- 2017. gada 29. martā Lielbritānijas valdība uzsāka oficiālo izstāšanās procesu.
- Šī gada 29. janvāra Eiropas Parlamenta balsojumā ar 683 balsīm par, 49 pret un 13 atturoties deputāti apstiprināja Lielbritānijas izstāšanās nolīgumu.
- 2020. gada 31. janvārī pusnaktī (pēc Centrāleiropas laika) Apvienotā Karaliste izstājās no ES.
- Lai turpinātu tiesiski uzturēties Apvienotajā Karalistē, ES pilsoņiem līdz 2021. gada 30. jūnijam jāpiesakās uz pastāvīgo (settled) statusu vai pagaidu (pre-settled) statusu.
Avots: Ārlietu ministrija
Komentāri