Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Novada uzņēmēji strādā attīstībai

Sarmīte Feldmane
00:00
15.02.2020
13
Rauuzn Aparjods 1

Raunas novadā ir tradīcija – gada sākumā pašvaldība aicina kopā vietējos uzņēmējus. Tā ir reize, kad atskatīties uz iepriekšējā gadā paveikto un arī pateikties par sadarbību, godināt veiksmīgākos un vienā pulkā atpūsties. Katru gadu interese par šo gada notikumu uzņēmēju vidū palielinās.

Novada uzņēmējdarbības un lauksaimniecības konsultante Inita Dzenīte atzīst, ka pašvaldība nemaz precīzi nezina, cik uzņēmēju novadā darbojas. “Datu bāzēs ir arī tādi, kas vairs nestrādā. Ir uzņēmumi, kas reģistrēti novadā, bet atrodas citur. Par pašnodarbinātajiem ziņas nevaram iegūt, to liedz datu aizsardzības likums,” situāciju komentē I.Dze­nīte un uzsver, ka katru gadu novadā kāds uzsāk uzņēmējdarbību, kāds maina nozari, vēl kāds darbību pārtrauc.

Novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe pasākumā atzina, ka pašvaldība ne vienmēr uzņēmējam ir draugs, jo tās pienākumi un situācijas, kas jārisina, ir dažādas. “Galvenais, ka cieņpilni varam viens pret otru izturēties, meklējot risinājumus,” atgādināja novada vadītāja.

Pašvaldība godināja novada uzņēmējus ar īpašām piemiņas balvām. Lielākais darba devējs un nodokļu maksātājs Raunas pagastā pērn bijis SIA “Pavasars Hou­sing Construction”, kas ražo mūsdienīga dizaina koka karkasa mājas, koka logus un durvis. Pērn saražots simts māju. “Katram jādara savs darbs, ja ir ideja, tā jāattīsta,” uzsvēra SIA vadītājs Ingus Pavasars un atklāja, ka ir iecere šogad patērētājiem piegādāt divsimt māju.

Drustu pagastā lielākais darba devējs un nodokļu maksātājs bijis Jāņa Āboliņa SIA “Atvars JA”, kas nodarbojas ar ceļmalu tīrīšanu.

Pēdējos gados pašvaldība īpaši uzteic tos, kuri savās saimniecībās, ražotnēs strādā 25 gadus. Apsveikumus saņēma Raunas zemnieku saimniecības “Auškā­pi” saimnieki Ruta un Laimonis Cepurītes, kuri nodarbojas ne tikai ar lopkopību, bet arī ar keramiku. SIA “Raunas ceļš”, kuru vada Einārs Simsons, ir pazīstams autokravu pārvadājumu uzņēmums. Graudkopja Ulda Sijāta saimniecība “Dravēļi” Raunas pagastā veiksmīgi strādā 25 gadus. Tāpat arī drustēniešu Dzintras Kļaviņas “Tulči – Slaidiņi”, Nor­munda un Valdas Zvaigznīšu bioloģiskā saimniecība “Skolie­ši”, kur audzē govis, vistas, kazas un kopj bites, Rūtas un Ivara Kļa­viņu “Ozol­kalns”, kura sietie sieri pazīstami tālu ārpus novada, Rudītes Duļķes saimniecība “Zvirg­zdiņi”, kas no lopkopības pievērsusies dārzkopībai.

“Visādi pa šiem gadiem gājis. Sākumā bija grūti, bet izturēju. Saimniecībā ir vairāk nekā 20 zīdītājgovju. Ģimenei ar tādu ganāmpulku būtu grūti izdzīvot, bet vienam nav ne vainas. Zemi nomāju, kooperējos ar kaimiņu barības sagādē,” “Druvai” atzina drustēnietis, “Oškalnu” saimnieks Pēteris Aparjods un piebilda: “Kas tagad vainas! Tikai spēki iet mazumā.”

Drustēniete Rudīte Duļķe ne tikai 25 gadus ir zemniece, viņa ir arī SIA “Krastiņi R” īpašniece. Viņai pieder veikali Drustos, Melnbāržos un Jaunpiebalgā. “Pagājušais gads bijis tāds pats kā citi. Jāstrādā. Cilvēku aizvien mazāk, pa nedēļas vidu pircēju pavisam maz. Bet iesākts ir, jāturpina,” pastāstīja R.Duļķe un piebilda, ka neviens bizness nav ne viegls, ne grūts.

Trešo gadu pašvaldība pasniedza Gada veiksminieka balvu. Iepriekšējās reizēs to saņēma tūrisma uzņēmēji. Raunas pagasta kultūras dzīves organizatore Linda Kručāne atgādināja, kā kopā ar tūrisma organizatori Justīni Buliņu ar traku ideju – galdniecībā sarīkot dzīvdabas vakarēšanu – devusies pie Jeļenas un Pētera Šmitiem. “Viņi piekrita un atvēra savas durvis kultūras pasākumiem,” uzsvēra L.Kručāne. P.Šmits pauda gandarījumu, ka ar pašvaldību izveidojusies ļoti laba sadarbība. “Nekad neesmu dzirdējis atteikumu, vienmēr – izdarīsim izdomāsim,” sacīja P.Šmits.

Raunas uzņēmēji strādā dažādās nozarēs, attīsta savus uzņēmumus un saimniecības. “Ne­viens savu ceļu nav izvēlējies tāpēc, ka būs viegli. Katrs pratis izturēt grūtākus laikus, celties un iet tālāk. Nepiekritīšu, ka labs var būt tikai liels vai mazs uzņēmējs. Galvenais, ka cilvēki var darīt to, kas patīk un padodas,“ teica novada vadītāja un atgādināja, ka novads būs tik spēcīgs, cik spēcīgi būs uzņēmēji. “Strādājam tālāk!“ uzmundrinot visus, apņēmīgi teica I.Pavasars.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
134

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi