Mūsu ikdienā arvien vairāk runā par datiem, to izmantošanu. Latvijā definēts mērķis – datos balstīta nācija. Datu izmantošana arvien vairāk noteiks ekonomikas attīstību un visas no tās izrietošās sekas. Šī joma nav plaši pazīstama, taču steidzīgais laikmets liek darboties tūlīt un tagad.
Tāpēc dibināta kustība “Valsts#196”, kuras mērķis ir palīdzēt ikvienam pilnveidot savu digitālo identitāti un atrast tās vērtību savai, savas uzņēmējdarbības vai novada labklājībai. “Valsts #196” ietvaros šonedēļ Cēsīs sākās datu analītiķu kursi.
Moderni, dinamiski, drosmīgi
Viens no projekta galvenajiem virzītājiem ir Latvijas datu tehnoloģiju uzņēmums “Squalio”, kas Cēsīs darbojas apmēram gadu, bet septembrī oficiāli atvēra uzņēmuma filiāli. Tajā ierīkota arī datu laboratorija. “Squalio” datu stratēģis Einārs Garoza uzsver, ka tā ir moderna un dinamiska vieta cilvēkiem ar ambīcijām un drosmīgām idejām, kas piedāvā inovatīvas darba vietas: “Te vienuviet pulcējas datu analītikas speciālisti, radot datu un mākslīgā intelekta inovācijas. Viņi arī sekos informācijai par datu analītikas atvērtajiem datiem pašvaldībās – kā tie spēs uzlabot dzīvi nākotnē.”
Einārs Garoza stāsta, ka datu laboratorijā strādā jau trīs darbinieki, tuvākajā laikā plānots atvērt vēl vairākas darbavietas: “Šobrīd nevaram pateikt, kad būs aizpildītas visas 24 darbavietas, tam ir vairāki priekšnoteikumi. Viens no tiem ir pieprasījums pēc šī pakalpojuma, cik ātri uzņēmumi un organizācijas Latvijā apzināsies un pielāgosies jaunajiem apstākļiem.”
Dod analīzē balstītus padomu
Kas ir datu analītiķis? Cilvēks, kurš risina reālas problēmas, palīdz uzņēmumu, organizāciju vadītājiem pieņemt pareizākos lēmumus, saka E.Garoza: “Var teikt, datu analītiķis meklē patiesību. Uzņēmējs, lai pieņemtu pareizo lēmumu, var paļauties uz sajūtu, bet to var balstīt datu analīzē. Te talkā nāk datu analītiķis, kurš, zinot kāda problēma jārisina, saprot, kādas metodes vislabāk ļaus pie lēmuma nonākt, tad ievāc nepieciešamos datus, informāciju, balstoties uz to analīzi, izkristalizē pareizo lēmumu. Tēmas var būt visdažādākās, piemēram, kur atvērt veikalu, kurā biznesa virzienā ieguldīt, kur investēt un tamlīdzīgi. Pašvaldībām, organizācijām – kurus digitālos pakalpojumus attīstīt pirmos. Datu analītiķis var strādāt jebkurā jomā, viņa prasmes ir universālas, jo ceļš, kā nonākt līdz lēmumam, līdz patiesībai, visās jomā ir līdzīgs.”
No mazpilsētas uz visu pasauli
“Squalio” datu stratēģis īpaši uzsver, ka nevaram skatīties tikai sava novada, pilsētas, pat ne savas valsts mērogā, mums atvērta visa pasaule. Ne velti iniciatīva “Valsts#196” simbolizē pasauli bez robežām zināšanu attīstīšanai un iespēju realizēšanai.
Amerikā, Rietumeiropā uzņēmumu darbība vairs nav iedomājama bez datu analīzes. “Ja gribam konkurēt, arī mums jāiet šis ceļš, jo šobrīd Latvija ir viena no valstīm, kurai viszemākā produktivitāte Eiropā. Bet tieši datu analīze palīdz ekonomikai ilgtermiņā attīstīties un celt cilvēku dzīves kvalitāti. Darba tirgū trūkst speciālistu, kuri spēj strādāt ar datiem, tāpēc tie, kuri būs šo prasmi apguvuši, varēs atrast sev vietu darba tirgū, pelnīt lielākas algas un attiecīgi sniegt lielāku pienesumu savam novadam,” norāda E. Garoza.
Viņaprāt, šī ir lielā iespēja mazajām pilsētām. Datu analītiķis var darboties, teiksim, Cēsīs un strādāt uzņēmumiem Ņujorkā, Berlīnē, Londonā. Mazāki uzņēmumi šo pakalpojumu pērk ārpakalpojumā, lielie – algo savus datu analītiķus, jo datu apjoms, ko analizēt, arvien palielinās: finanšu dati, pārdošanas dati, mārketinga dati, arvien populārāk ir analizēt personālvadības datus.
“Tas tāpēc, ka cilvēku resurss ir ierobežots un kļūst arvien dārgāks,” skaidro E. Garoza. “70 – 80 procenti no uzņēmuma izmaksām ir par darbaspēku, bet trūkst metožu, kā izprast to, kā darbinieki jūtas, kā viņus pareizāk vadīt. Tagad uzņēmumiem ir divas galvenās problēmas. Pirmā – kā darbiniekus piesaistīt, otrā – kā noturēt.”
Trumpis ir viens – jāprot mainīties
Taču ne jau tikai dati vien vairāk ietekmēs ikdienu, darba tirgu. Ļoti strauji attīstās mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Mākslīgā intelekta risinājumi spēj mācīties tik ātri, ka īsā laikā daudz ko prot darīt labāk nekā cilvēks un ieņemt viņa vietu. Tāpēc cilvēkiem jābūt gataviem mainīties, arvien aktuālāka kļūst mūžizglītība, un var nākties ik pēc desmit gadiem mainīt nodarbošanos. E. Garoza norāda, ka tuvākajos desmit, piecpadsmit gados šīs pārmaiņas ļoti izjutīsim. Jau tagad Baltijā kāds mazumtirdzniecības uzņēmums, kas lielajos tirdzniecības centros tirgo pazīstamu zīmolu apģērbu, ieviesis mākslīgā intelekta risinājumu. Tas plāno, cik daudz produktu vajag veikalos, lai nav lieku preču, jo tās ir iesaldēti līdzekļi. Svarīgi arī, lai preču nekad netrūkst, jo tā ir neiegūta nauda. Iepriekš to darīja vairāku cilvēku komanda. Šajā gadījumā gan neviens darbu nezaudēja, darbiniekiem atrada citus pienākumus, taču, jo vairāk būs šādu tehnoloģiju, jo būtiskāk mainīsies darba tirgus.
Mākslīgā intelekta izmantošana, datu apstrāde un analīze ir visas Latvijas lielā iespēja. Mēdz teikt, ka no Rietumeiropas valstu dzīves līmeņa atpaliekam par 20 – 25 gadiem. “Bet kā mēs tās noķersim, ja izaugsme ir vienāda,” retoriski jautā E. Garoza. ”Tāpēc mums, mazai valstij, jābūt straujākiem, jāpielāgojas apstākļiem, jāaug straujāk, tikai tā varēsi sasniegt līdzīgu dzīves kvalitāti. Esam lielu pārmaiņu sākumā, un jāmāk tās izmantot. Ja palaidīsim šo iespēju garām, tirgu pārņems citi. Protams, pārmaiņas vienmēr rada stresu, bet pārmaiņu rezultātā var rast lielus ieguvumus.”
Komentāri